<a rel="cc:attributionURL" href="http://500px.com/hondaphotoart">Vanessa Kay</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/3.0/deed.en_US">CC</a>
Kļūstot par jauno māmiņu, sieviete ir īpaši emocionāla, viņa visu ātri "ņem pie sirds", bieži satraucas bez acīmredzama iemesla, viņa par pavisam nevainīgu aizrādījumu par zaudēt sirdsmieru un pat miegu. Turklāt "labdaru", kuri gatavi norādīt uz katru kļūdu un sniegt rekomendācijas bērna aprūpē, ir tik daudz… Ko gan darīt ar visiem šiem padomiem un pamācībām?

Portālu Parents.ru konsultē pediatre Irina Morozova. Šoreiz par 12 absolūti liekiem padomiem jaunajām mammām, ko mierīgi vari ignorēt.

Daudzām mammām (īpaši pašām jaunākajām) pirmais mazuļa dzīves gads ir kā nebeidzams vecāku profesionalitātes eksāmens. Turklāt eksaminatori ir ģimenes locekļi, ārsti un pat nepazīstami cilvēki, kuri vēlas padalīties pieredzē ar mammu, kura ratiņos vizina mīlīgo mazulīti. Un visi šie personāži var sniegt diametrāli pretējus padomus par bērna barošanu, vannošanu, audzināšanu, tīšanu autiņos utt.

Tava mamma, kura visu zina par krūtsbarošanu, lai gan pati tevi kopš pirmās dienas ir barojusi ar piena maisījumu, vīra māte – pārliecināta ārsta Bendžamina Spoka piekritēja, vīra māsa, kura sevi uzskata par ģimenes eksperti, jo, redz, strādā par medicīnas māsu pieaugušo slimnīcā, neiroķirurģijas nodaļā… Kaimiņiene, trīs bērnu māte, kura propagandē dabiskumu… Visi ir gatavi dalīties ar tevi pieredzē, sniegt padomus, norādīt uz kļūdām, proti, iemācīt dzīvot. Galvenais noteikums – netici visam, ko tev saka, pat ja sarunu biedrs izskatās ļoti kompetents un acīmredzami pieredzes bagātāks par tevi.

Bērns jānosver pirms un pēc ēšanas. Vēlams katru dienu

Foto: Shutterstock

Patiesībā šis ieteikums var pat kaitēt, jo liks tev lieki uztraukties. Adrenalīna hormons var nomākt okcitocīna darbību, un organisms pienu ražos sliktāk. Tu nervozēsi, steigsies, bet tavas raizes var pāriet arī uz bērnu. Turklāt dažādās ēšanas reizēs mazulis var izēst dažādu daudzumu piena (piemēram, pēc pastaigas vai vannošanās viņam ir laba apetīte, bet uzreiz pēc miega mazais zīdīs ne tik enerģiski, un var izrādīties, ka viņš vienkārši vēlas tev būt tuvāk blakus un nepavisam nav izsalcis). Ir pilnīgi pietiekami mazuli nosvērt reizi mēnesī (pie īpašām aizdomām par piena nepietiekamību vai citos gadījumos – reizi nedēļā), turklāt uz vieniem un tiem pašiem svariem – lielākā daļa māmiņu to dara kārtējās vizītes laikā pie pediatra.

Labai mātei bērns ar krūti jābaro vismaz līdz gada vecumam

Foto: PantherMedia/Scanpix
Krūts piens ir labākais produkts, ko māte var sniegt mazulim. Taču krūtsbarošanai jākļūst par priecīgu notikumu abām pusēm, citādi izgāšanās ir garantēta. Nav vērts barot ar krūti mazo, ja mātei tas nesagādā baudu, vēl jo vairāk – nav ne mazākās vēlēšanās to darīt un to dara tikai tādēļ, lai izdabātu, piemēram, savai mātei vai vīramātei. Ja tu pareizi izraudzīsies piena maisījumu un vienkārši daudz laika pavadīsi kopā ar mazo, arī tādā veidā varēsi nodrošināt viņam fizisko kontaktu ar sevi.

Knupīša došana var sabojāt sakodienu

Foto: Shutterstock
Pavisam nesen stomatologi un ortodonti mērķtiecīgi iestājās pret knupīšu lietošanu, taču pēdējos gados viņu domas tomēr ir mainījušās. Ir radīti speciāli profilaktiski knupīši ar uz augšu pavērstu galiņu, lai nekaitētu sakodiena veidošanās procesam. Māneklītis daudziem mazuļiem palīdz nomierināties, jo zīšanas reflekss pirmajos dzīves mēnešos ir spēcīgāks par citiem. Lai to apmierinātu, knupīti var dot uzreiz pēc barošanas. Svarīgi, lai vecāki šo līdzekli – māneklīti, neizmantotu ļaunprātīgos nolūkos. Pieaugot un attīstoties, mazulis būs jāsāk mācīt izrādīt savas emocijas, tikt galā ar jauniem iespaidiem, pamēģināt pagaršot virkni dažādu lietu un arī priekšmetu, "nostādīt" savu balsi – tas ir svarīgi, lai mutē nav nekādu lieku priekšmetu. Daudzi speciālisti uzskata – lai tad bērns labāk zīž pirkstu. Pirmkārt, viņam to nāksies izvilkt no mutes, lai iemācītos rāpot, ķert, apkampties utt. Otrkārt, pieaugušie diezin vai varēs izmantot šādu "knupīti", lai panāktu klusumu.

Jāļauj bērnam izraudāties, citādi viņš izaugs kaprīzs un no vecākiem atkarīga būtne

Foto: PantherMedia/Scanpix
Mūsdienās zinātnieki zina daudz vairāk par bērnu audzināšana jautājumiem, kā tas bija senāk, kad ļoti populāras bija ārsta Spoka metodes. Harmoniskai bērna attīstībai ir nepieciešama pieķeršanās, fizisks kontakts ar vecākiem, un tas ir vajadzīgs ne mazāk kā pareiza ēdināšana un noteikta dienas režīma ievērošana. Ir pierādīts, ka tieši uzmanība un visu jaundzimušā vajadzību apmierināšana pirmajās dzīves nedēļās palīdz attīstīties drošības sajūtai. Tieši šīs jūtas mazpamazām tavu mazuli padarīs par neatkarīgu un pašpārliecinātu personību. Pirmajos trīs dzīves mēnešos ir īpaši svarīgi reaģēt uz jebkuru mazuļa raudāšanu. Bērns ir jāņem rokās, jāauklē! Vieni bērni gaida, kad viņus mamma vai tētis nēsās uz rokām slingā vai ķengursomā visu laiku, citi, savukārt, pietiekami ātri iemācās nomierināties, vienkārši izdzirdot vecāku balsis. Tas ir atkarīgs no bērna temperamenta, psiholoģiskā klimata ģimenē un lielā mērā arī no pašu vecāku emocionālās stabilitātes.

Tādēļ mammai un visiem pārējiem ģimenes locekļiem ar visiem spēkiem jāprot saglabāt miers. Bet par kādu gan mieru var runāt, ja mazulis no raudāšanas kļuvis sarkans, viens pats kūņājoties savā gultiņā, kamēr mamma, sekojot "vecāko kolēģu" padomiem, sēž vannas istabā, tecinot ūdeni, lai nedzirdētu mazo raudam, un mēģinātu noticēt, ka viss šis murgs ir nepieciešams, lai izaudzinātu bērnu par pilnvērtīgu personību.

Ar mazo jāiet pastaigās katru dienu, neatkarīgi no laika apstākļiem

Foto: Shutterstock
Pastaigas, jo īpaši parkā vai ārpus pilsētas, protams, ir ļoti vēlamas gan bērnam, gan mammai. Tomēr, sekojot dažādām rekomendācijām, ir jāievēro savs mērs. Ja ārā ir mīnus 30 grādu pēc Celsija, reti kuram gribēsies sarīkot pikniku. Nav nekādas jēgas justies vainīgai, ja tu ar mazo neiziesi pastaigāties, ja ārā ir vētra, putenis, lietusgāzes vai plus 30 grādu karstums.

Trīs mēnešu vecumā bērns jāsāk piebarot

Foto: Shutterstock
Pirms 20 gadiem pastāvēja viedoklis, ka trīs mēnešu vecumā, bet dažreiz pat vēl agrāk, mazuļa ēdienkarte ir jādažādo, pakāpeniski iekļaujot tajā augļus, dārzeņus, zivis, gaļu un citus produktus. Pēdējo 15 gadu laikā veiktie daudzie pētījumi apliecinājuši, ka lielākā daļa produktu, kas mazuļa uzturā iekļauti līdz piecu mēnešu vecumam, var izprovocēt alerģijas parādīšanos. Olas, zivis, glutēns, atsevišķi augļi un dārzeņi – tie var radīt nopietnus riskus mazuļa veselībai. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, vislabākais ēdiens bērnam vismaz līdz sešu mēnešu vecumam ir krūts piens.

Mazo vislabāk vannot pirms miega

Foto: Shutterstock
Par šo jautājumu nav nekādu stingru norāžu. Lielākā daļa mazuļu vislabprātāk vannojas vakarā, jo ūdens palīdz atslābināties, noņemt saspringumu un pēcāk – labāk iemigt. Taču ir arī tādi mazuļi, kuri tieši pretēji – ūdenī atmostas. Bet vēl citiem par vannu labāk patīk duša. Izvēle ir tavās rokās. Bērnu nebūtu ieteicams vannot tūlīt pēc ēšanas, un nav svarīgi, vai pēc brokastīm, pusdienām vai vakariņām. Kopumā, ja bērns tev izteicis vēlmi paplunčāties vannā pa dienu, tad sniedz viņam šādu iespēju, negaidot vakara stundu. Tieši tāpat – vanno tad, kad vajag, ja bērns ir nošmulējies vai, piemēram, vasarā, izmocījies no karstuma – tad veldzēšanās vēsākā ūdenī sniegs viņam lielu baudu.

Vannošanās palīdz pazemināt temperatūru

Foto: PantherMedia/Scanpix
Lielākā daļa pediatru šo metodi uzskata ar maz efektīvu un pat nedrošu. Paaugstināta ķermeņa temperatūra ir normāla organisma aizsargreakcija, tomēr pārāk paaugstināta temperatūra (zīdainim virs 38 grādiem) nedrīkst palikt nepamanīta. Dažreiz temperatūra nedaudz var paaugstināties arī tādēļ, ka bērns ir pārāk satuntuļots. Izmēri temperatūru pusstundu pēc tam, kad būsi mazo atbrīvojusi no pāris apģērba kārtām. Katrā ziņā – vēro mazuli un viņa ķermeņa temperatūras dinamiku. Ja tev rodas kādas šaubas, zvani pediatram.

Zīdainim jāpakakā ne retāk kā reizi diennaktī

Foto: Shutterstock
Zīdaiņiem normāla vēdera izeja var būt tik dažāda. Viens mazulis pakakās pat septiņas reizes dienā, bet cits – pāris reizes nedēļā. Un abos gadījumos tas ir normāli. Aizcietējuma pazīmes – ļoti cieti izkārnījumi vai sāpes kakāšanas laikā. Tikt ar to galā, piemēram, ja aizcietējums radies laikā, kad sāc mazā piebarošanu ar citu ēdienu, var ar vingrošanu, vieglu masāžu, bet, ja bērns ēd tikai krūts pienu, visticamāk, ēdienkarte būs jāpārskata mammai. Ar piena maisījumu barotiem bērniem pediatrs ieteiks speciālas piedevas ar šķiedrvielām un probiotiķiem.

Bērns iespējami ātrāk jāiemāca iet uz podiņa

Foto: Shutterstock
Lai patstāvīgi rūpētos par higiēnas lietām, bērnam jāiemācās valdīt pār savu ķermeni, kontrolēt zarnu trakta un urīnpūšļa darbību. To viņš varēs iemācīties ap divu gadu vecumu (dažreiz arī nedaudz agrāk, dažreiz – vēlāk). Kādreiz tik populārā sēdināšana uz poda gandrīz vai no dzimšanas, pēc mūsdienu pediatru domām, nav nekas cits kā dresūra un dabiska bērna augšanas un attīstības tempa ignorēšana. Par laimi, jau pagājuši tie laiki, kad pastāvēja nosacījums – uz bērnudārzu mazo var laist tikai tad, kad viņš pats prot iet uz podiņa. Ja kāds no taviem radiem joprojām atbalsta vecās, "labās" metodes, turi savu mazuli no viņa drošā attālumā.

Lai bērns ātrāk iemācītos staigāt, viņam nepieciešams staigulītis

Foto: Shutterstock
Pirmkārt, kur steigties? Mazais sāks staigāt, kad būs tam gatavs. Ja tomēr tu dedz nepacietībā, kustību aktivitāti vari veicināt citos veidos. Ja runā par staiguļiem, bērnu ārstu viedokļi par to kaitniecību vai nepieciešamību dalās. Vieni uzskata, ka tas ir nekaitīgs, citi kategoriski neiesaka to izmantot bērna attīstīšanās procesos, jo tas varot veicināt nepareizas ķermeņa uzbūves veidošanos. Bērnam, kurš ilgu laiku pavada staigulī, mēdz būt līdzsvara noturēšanas problēmas, mēģinot pašam staigāt. Tāpat pastāv uzskats, ka pārmērīga staiguļa izmantošana var veicināt plakanās pēdas un līku kāju veidošanos. Iespējams, nav vērts riskēt un labāk izmantot citus veidus, kā paātrināt staigātprasmju apgūšanu, piemēram, izmantojot stumjamo mašīnu ar augstu rokturi. Starp citu, ja tavs mazulis jau paguvis iecienīt staigulīti, tad mēģini vismaz ierobežot tā izmantošanas laiku – ne ilgāk kā pusstundu dienā.

Bērnam līdz gada vecumam ir jāiemācās staigāt

Foto: Shutterstock
Jā, šis ir vēl viens tests, kuru apkārtējie tev gatavi piedāvāt atkal un atkal. Ko tik nav nācies dzirdēt mammai, kuras gadu vecais mazulis vēl vizinās ratos, tā vietā, lai spēlētu "ķerenes", kā pārējie "normālie bērni". Diemžēl, bet individuāla attīstība – šis termins mūsdienu sabiedrībā vēl īsti nav iesakņojies. Viņam jāvar – un viss! Diezin vai ir vērts katru dienu ar vainas pilnu skatienu šai "neapgaismotajai" auditorijai skaidrot, ka atsevišķu prasmju apguve ir atkarīga no bērna temperamenta, muskuļu tonusa īpatnībām, bet beigu beigās – no mazuļa vēlēšanās iemācīties staigāt. Saskaņā ar statistikas datiem, vidējais vecums, kādā bērni sāk staigāt, ir 12–15 mēnešu vecums (bet nevis deviņu līdz 10, kā tevi mēģina pārliecināt).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!