Par ko visbiežāk strīdas pāri? Izplatītākie konfliktu temati attiecībās

Lūk, izplatītākās situācijas, kas pāru starpā visbiežāk rosina nesaskaņas, kā arī speciālistu ieteikumi, kā uztvert konfliktus un prasmīgi atrisināt sadzīviskās ķildas!

Kā atklāj Laila* (25), visbiežāk strīdi viņas un partnera starpā tiek noslēgti ar viena temata apspriešanu – abu nespēju mainīties: "Tas ir kā riņķa dancis, kam nav ne gala, ne malas. Katrā strīdā es piesaucu viņa sliktos paradumus un īpašības, kā arī nespēju mainīt savu attieksmi, bet viņš – manus. Tas ir nogurdinoši, šķiet, ka mēs nekādi nespēsim rast kompromisu."

"Ja šķiet, ka ir krīze, parādās jautājums - ko darīt? Nedomāju, ka uz to ir īsa un viennozīmīga atbilde. Iespējams, pāriem var ieteikt iemācīties mazāk cerēt un gaidīt, ka otrs mainīsies, līdz ar to nerēķināties ar partneri tik ļoti gan tagad, gan plānojamajā nākotnē. Būs mazāk vilšanās un dusmu, ja negaidīsim no otra to, ko, iespējams, partneris dotajā brīdī nespēj sniegt. Ja radīsies jautājums, kāda tad vispār jēga dzīvot kopā, ja ar otru nevar rēķināties, tad atgādinu, ka līdz šim jautājumam būtu vērts nonākt, gan katram individuāli, gan abiem kopā.

Noteikti nevajadzētu palaist garām iespēju savas attiecību problēmas risināt to rašanās brīdī. Pretējā gadījumā sākotnējā problēma būs apaugusi ar tādām komplikācijām kā, piemēram, kopīgi pavadīta laika trūkums, nepilnvērtīga seksuālā dzīve, hronisks aizvainojums, strīdi un abpusēji apvainojumi," ieteikumos dalās psihoterapeite Žanete Sebre.

Grāmatā Surviving Marriage in the 21st Century līdzīgu viedokli paudusi arī attiecību konsultante Dženija Tripleta (Jenny Triplett).

"Vairums no mums, apprecoties ar mīļoto cilvēku, to dara mīlestības dēļ, nevis ar kaislīgu vēlmi konkrēto cilvēku mainīt un uzlabot. Sev laiku pa laikam ir vērts atgādināt, ka cilvēks, kurš mums ir līdzās, reiz mums šķita pievilcīgs ar visām viņa vājībām un rakstura trūkumiem, Ja jau to pieņēmām pirms laba laika, ir muļķīgi kādā dienā apņemties šīs īpašības iznīdēt.

"Ir pilnīgi normāli gribēt, lai partneris runā citādi, rīkojas citādi, ģērbjas citādi, pat ēd citādi, tomēr tas notiks vien tad, kad to gribēs viņš. Tikmēr vienīgais, ko varam darīt, ir mainīties paši un uztvert notiekošo krietni mierīgāk un piezemētāk," iesaka terapeite.

Kā izrādās, vairums no mums strīdas par gluži ikdienišķām nodarbēm un to, ko darīt brīvajā laikā. "Es gribu doties pie dabas, izbaudīt brīvdienas, pavadot laiku aktīvi un dažādojot emocijas. Tas mani uzlādē pēc garās un nogurdinošās darba nedēļas. Savukārt mans vīrietis labāk sarīko pokera vakaru ar draugiem vai skatās filmas. Man šķiet netaisnīgi un apbēdinoši, ka manis dēļ viņš nevar piespiest arī sevi izkustēties no mājas, lai mēs tik retos brīvos brīžus pavadītu kvalitatīvi un kopā," sūdzas Anete (25).

"Vairums pāru nespēj rast līdzsvaru starp savām un abu kopīgajām ikdienas aktivitātēm. Tā rezultātā rodas aizvainojums, nesaprašanās un distancēšanās. Vienīgais veids, kā situāciju atrisināt, ir iemācīties rast kompromisus. Pretējā gadījumā attiecības būs lemtas neveiksmei," viedokli par konkrēto tēmu publikācijā Englandcounseling.org paudis attiecību konsultants Maikls Bomens (Michael Boman).

"Mani visvairāk sāpina fakts, ka vīrs pēc četrus gadus ilga tikšanās posma un piecus gadu ilgas laulības mani sācis uztvert kā pašsaprotamu. Ja viņam ar mani bija interesanti tikai deviņus gadus, kā tad paliek ar solījumu vienam otru lolot līdz mūža galam? Protams, varu vairāk par sevi rūpēties, būt pavedinoša un koķeta, taču man to negribas. Viņa neieinteresētība gluži sievišķīgi aizvaino.

Apzinos, ka mums ir attiecību krīze un to vajadzētu risināt, taču mani biedē neziņa par nākotni un tas, kāda varētu būt viņa patiesā nostāja. Iespējams, vīrs vēlas šķirties, bet nezina, kā to pateikt. Šaubos, ka es spētu to pārciest," savos pārdzīvojumos dalās Anita (35).

"Ir saprotams, ka krīzes posmā mūs pārņem pretrunīgas izjūtas - neticība notiekošajam, skumjas par iespējamo zaudējumu, bailes par nākotni un dusmas par to, ka mums kaut kas var tikt atņemts. Nespēja ietekmēt otra cilvēka lēmumus rada mokošu bezpalīdzības izjūtu, un atkal nav tālu līdz dusmām.

Nereti rodas apjukums un vēlēšanās, lai viss paliek pa vecam. Tomēr attiecību krīzēs slēpjas piedāvājums mainīties, lai spētu attiecības turpināt jaunā kvalitātē vai ar cieņu atdalīties, saglabājot spēju sadarboties, piemēram, kopīga bērna labā," atgādina psihoterapeite Benita Griškeviča.

"Mūsu attiecībās strīdi visbiežāk ir par naudas tērēšanu. Es esmu taupīga, bet manam vīrietim patīk tērēties un viņš nav diez ko saimniecisks. Lai gan viņš to var atļauties un man nekādā ziņā nenākas ciest no kārtējā spontānā pirkuma, ko viņš veicis, taču uzskatu, ka ir jāmāk taupīt, lai nodrošinātos krīzes situācijām," apgalvo Ilze (31 gads).

Ir gluži loģiski, ka divu cilvēku kopdzīvē un attiecībās rodas konflikti par naudas tērēšanu, tās uzkrāšanu un pārvaldīšanu kopumā, apgalvojis Niks Savojs (Nick Savoy), partnerattiecību uzlabošanas programmas Love Systems pamatlicējs.

"Nesaskaņas rodas tāpēc, ka katrs no mums ir audzināts citādi, apgūstot arī atšķirīgu attieksmi pret finanšu pārvaldīšanu. Kāds uzskata, ka ikdienas izdevumi, gluži tāpat kā, piemēram, mājsaimniecības pienākumi ir jādala uz pusēm vienādi, cits atbalsta ģimenes modeli, kurā apgādnieks un izdevumu plānotājs ir vīrietis, savukārt sieviete – mājas pavarda uzturētāja. Lai nesaskaņas atrisinātu, svarīgākais ir spēt runāt par savām izjūtām atklāti, kā arī būt gataviem rast kompromisu," stāsta eksperts.

"Ir grūti to atzīt, bet kopš bērna piedzimšanas mūsu ikdienā ļoti pietrūkst intīmas tuvības, kaisles un romantikas. Man gribētos mīlēties vairāk, biežāk un spontānāk, tomēr, kad es neesmu nogurusi, tad mājās nav partnera vai arī viņš grib atpūsties, un otrādi. Tas ir nomācoši," atklāj Līga (27).

Kā skaidro Malini Bhatia, portāla Marriage.com galvenā redaktore un attiecību konsultante, laika gaitā intīmās dzīves krīze piemeklē teju katru pāri, kas īpaši saasinās pēc mazuļa ienākšanas ikdienā. "Ja tā vietā, lai mīlētos, pāris strīdas par to, ka nenodarbojas ar seksu gana bieži un gana kvalitatīvi, biežāk vajadzētu radīt tuvībai labvēlīgus apstākļus. Jā, trūks spontanitātes, bet mīlēšanās būs un notiks, pamazām atdzīvinot arī kādreizējo attiecību dzirksteli, kas uz laiku bijusi apdzisusi," iesaka eksperte.

"Ir neiespējami ieteikt īstos vārdus sarunai ar partneri, tāpēc ka tādu vienkārši nav. Ir tikai process, kurā abi var mācīties viens otru un paši sevi saprast, lolot un cienīt. Nevis cīnīties, bet apvienoties kopīgam problēmas risinājumam. Tieši tāpat kā psihoterapijas procesā, arī divu mīlnieku tuvībā var cerēt, ka abpusēju pūļu rezultātā mazinās trauksme un pretenzijas, pieaug paļāvība un notiek pārmaiņas. Vārdi ir tikai forma, kas atrod sevi, kad saturs ir nobriedis un gatavs izpausties savā vienīgajā, unikālajā, spontānajā veidā," komentē psihoterapeite Benita Griškeviča.

"Savās attiecībās ar vīrieti ceru no tā izvairīties, bet manā atmiņā ir spilgti palikuši vecāku strīdi par manas jaunākās māsas audzināšanu. Māte un tēvs nekādi nespēja vienoties par to, kā pareizi izturēties, kad sodīt un kad – nē, kā vispār runāt ar savu jaunāko bērnu. Iespējams, to bērnībā piedzīvoju arī es, taču šobrīd to vairs neatceros. Savukārt māsas audzināšana man joprojām atgādina, kā nekad neizturēties pret savu bērnu. Kad viens vecāks Lieni sodīja, otrs bija labdaris, un otrādi. To sapratu tikai krietni vēlāk, taču mani nu jau šķirtie vecāki it kā dzīvoja nemitīgā konkurencē paši par sava bērna simpātijām. Tā rezultātā, cietēja, protams, bija tikai māsa," pieredzē dalās Kristīne (28).

Vērtējot konfliktus par bērnu audzināšanu, attiecību terapeits un grāmatas Uncovering the Hidden Currency of Marriage autors Riks Gabrēls (Rick Gabrielly) uzsvēris, ka teju visos gadījumos pāra uzskati par atvases, jo īpaši pirmās vai arī jaunākās, ja bērns dzimis ar lielu starplaiku kopš vecāko bērnu nākšanas pasaulē, audzināšanu atšķiras. "Bērna audzināšana ik dienas ir kā nemitīga diskusiju risināšana, nepārtraukta sadarbība, zināšanu apmaiņa un ieklausīšanās vienam otrā. Gadījumi, kuros pāra domas sakritīs it visās ar mazuļa audzināšanu saistītajās jomās, ir ļoti reti."

"Ar vīra māti man praktiski nav nekāda kontakta. Savas antipātijas pret mani viņa demonstrēja jau mūsu iepazīšanās brīdī, un nu tās ir kļuvušas abpusējas. Skumji, bet nevēlos pieglaimoties situācijā, kad, mani pat neiepazīstot, cilvēks izdara pilnīgi aplamus secinājumus," atklāj Elita (29).

"Nopietni un mazāk nopietni strīdi par attiecībām ar otrās pusītes vecākiem vai viņu izteikumiem un rīcību ir ikdienišķa parādība gandrīz katrās attiecībās. Tomēr tai nebūt nevajadzētu kļūt par konfliktu iemeslu pāra starpā. Jāatceras, ka attiecības veido divi cilvēki, tajās pārlieku neielaižot apkārtējos," iesaka Bomens.

* Vārdi mainīti.

Avoti: raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Brides.com, Lovesystems.com, Englandcounseling.org.