No šķietami bezcerīga gadījuma līdz mazuļa sagaidīšanai. Sievietes pieredzes stāsts

"Vēlos padalīties ar savu dzīves stāstu. Ceru, ka kādam tas būs noderīgs.

Mums bija problēmas ar bērnu ieņemšanu, pusotru gadu mēģinājām, bet nekā. Tika veiktas visas iespējamās analīzes - hormonu pārbaude, ultrasonogrāfija, olvadu pārbaude, un secinājums - esi vesela. Tad ķērāmies pie vīra, un izrādījās, ka viņa spermas kvalitāte ir ļoti slikta – divi procenti vien bija. Analīzes nodevām kopumā trīs dažādās klīnikās, lai pārliecinātos, vai tiešām tā ir. Ārsti apgalvoja, ka ar šādu spermas kvalitāti apaugļot olšūnu burtiski nav iespējams. Ieteica vismaz pusgadu lietot kompleksos vitamīnus. Sākām to visu dzert, mēģinājām vēl pusgadu, bet stāvoklī nepaliku.

Tā kā mums bija iespēja, izlēmām par labu mākslīgajai apaugļošanai. Aiz muguras bija divas stimulācijas un vairāki "krio" (embrija ievadīšana dzemdē), kopumā bija četri mēģinājumi. Pēc kārtējās neveiksmes un nomainītas klīnikas ārsts izlēma paņemt dzemdes ādas "paraugu". Vairs neatceros, kā to pareizi sauca, tāda mini operācija ar narkozi, kad paņem dzemdes "šūnu paraugu". Pēc operācijas daktere teica, ka uz dzemdes kakla bija neliels saaugums, bet ar dzemdi viss esot kārtībā, ka pēc laika atkal mēģināsim trešo stimulāciju.

Tomēr pēc vairākiem gadiem un mēģinājumiem ieņemt mākslīgi bērnu, es paliku stāvoklī pati. Urrā! Ņemot vērā, ka it kā vainīgs bija vīrs, tomēr izrādījās, ka arī manī bija traucēkļi, kas kavēja ieņemt mazuli. Tagadējie secinājumi – dzemdes ceļi jāpārbauda arī ar lāzerskopiju.
Mēs bijām šokā, brīnumi notiek! Viss bija lieliski, normu robežās. Tā kā mēs mēģinājām mākslīgi ieņemt mazuli, izdomājām nemainīt klīniku, līdz ar to ginekologi mums pievērsa īpašu uzmanību, bija divreiz vairāk apmeklējumu, analīžu, bija jādzer medikaments, kas palielina hormona progesteronu līmeni, kas, savukārt, "palīdz" iznēsāt bērnu. Tā es tiku līdz 24. grūtniecības nedēļai. Laikam 23. nedēļā veica otro skrīningu, turklāt Latvijā labi pazīstams ārsts, pārbaudīja un teica, ka viss ir ideāli. Tomēr man parādījās nelieli, šķidri izdalījumi. Taču, kā jau daudzviet rakstīts, tas esot normāli, ja grūtniecības laikā palielinās izdalījumu daudzums.

Tā es arī domāju, jo ārstu pārbaudē viss bija kārtībā, bet līdz nākamajai bija jāgaida vairāk nekā nedēļa. Kopumā izdalījumi bija niecīgi, un tikai kādas divas dienas pirms kārtējās pārbaudes tie palielinājās. Nekas nesāpēja, asiņu nebija, kurš gan uzreiz skrietu pie ārsta?! Pienāca vizītes diena, es biju pilnīgi pārliecināta, ka ar mazo viss ir kārtībā, jutu, kā kustas un biju pozitīvi noskaņota.

Pateicu ārstam par izdalījumiem, ārstei lielas acis – lai iet uz krēsla. Dzemdes atvērums, pūslis jau redzams, neatceros, cik un arī negribu, tādu šoku laikam baidās izjust jebkura grūtniece, tas bija šoks milzīgs ar paniku un asarām. Uz slimnīcu! Slimnīcā teica, ja spēšu noturēt vismaz vēl pāris nedēļas, mēģināsim izglābt bērniņu. Nozīmēja man dzert antibiotiķus un noteica pilnīgu gultas režīmu, nākamajā rītā man nogāja ūdeņi. Ārste izskaidroja, ka izglābt bērnu vairs neizdosies, jāiedzer zāles, lai stimulētu dzemdības! Jā, vajadzēja dzemdēt savu tik gaidītu bērnu 24. nedēļā un jau nedzīvu. Viss bija kā miglā. Atceros, ka ārsti teica, ka mūsdienās tā tas bieži notiekot. Īsti vainu nevarēja pateikt, laikam dzemdes kakls nespēja noturēt bērnu, un jāgaida analīzes, varbūt bija anomālija pašā dzemdē vai bērnā. Pats trakākais pēc šoka slimnīcā bija atbraukt mājās un sadzīvot ar to, kas ir noticis. Trakāks tikai var būt bērna zaudējums dzemdībās vai arī pēc, tā es sevi mierināju. Un jāmēģina vēl!

Pēc laika "nāca" diagnoze - īss dzemdes kakls. Kā to nevarēja pamanīt USG pirms kādām astoņām dienām? Nezinu. Tātad, dzemdes kakls var saīsināties ļoti strauji? Vai arī neredzēja tā garumu? Tagad, skatoties dokumentos, otrajā skrīnīngā nav dzemdes kakla mērījuma, bet normālā grūtniecībā to arī nepieraksta, tikai apskatās. Kādēļ tas vispār notika? Iedzimts, mākslīgā apaugļošana? Pēc trīs mēnešiem ārsti ļāva mēģināt atkal ieņemt bērnu. Atkal par brīnumu es paliku stāvokli jau trešajā ciklā pēc bērniņa zaudēšanas. Kārtējais šoks un bailes! Bailes no visa, bailes atkal zaudēt, staigāt un nedod Dievs ieraudzīt vispār jebkurus izdalījumus, jo toreiz tie tik tiešām bija burtiski nepamanāmi. Grūtniecība iestājās par agru, lasot internetā ārstu ieteikumus, vajadzētu pagaidīt vēl vismaz gadu, bet es neticēju, ka tik ātri varēšu atkal palikt stāvoklī. Secinājumi, kā visi saka, otro bērnu ieņemt ir vieglāk.

Diagnoze it kā bija. Tātad, vai nu gulēt deviņus mēnešus ar tādu dzemdes kaklu vai likt "gredzenu", vai jāšuj kakls ciet. Ārsts uzstāja uz dzemdes kakla šūšanu, un es piekritu, jo, manuprāt, tā ir vispareizākā izvēle. 11. nedēļā man sašuva dzemdes kaklu. Ja saka, ka tas nesāp, īsti tā nav, narkoze gan bija, bet es biju pie samaņas, mazā operācija bija veiksmīga. Kā teica ārsti, reti kad operācijas laikā var būt kādas problēmas. Par to nav jābaidās. Vajadzēja turpināt dzert vienu medikamentu, un uz slimnīcu braucu pilināt magniju, lai dzemde nebūtu tonusā. Jocīgi, ko darīt tālāk, kad dzemdes kakls sašūts, aiz muguras viena tik gaidīta un zaudēta grūtniecība, gulēt mājās? Jā! Es tā izlēmu. Ārsti teica, ka obligāti nav jāguļ visu laiku, tikai vēlams būt pa māju. Šajā grūtniecībā pati braucu uz slimnīcu trīs reizes, jo likās, ka atkal ir izdalījumi, bet pārbaudes laikā bija tests uz ūdeņiem – negatīvs. Miers, var gulēt tālāk.

Mainījām arī USG speciālistu – no visiem pazīstamā ārsta, kurš teica, ka gulēšana vispār nelīdz, uz citu. Es neriskēju, jo neatradu tādu informāciju, ka gulēšana nenesīs labumu. Izlēmu tomēr maksimāli būt horizontālā stāvoklī, lai mazinātu spiedienu uz kaklu. Katru otro nedēļu bija USG pārbaude. Kakls ar laiku samazinājās, bet ne strauji, no šuvēm bija baktērijas savairojušās, dzēru zāles, bet tas ir nieks. No baktērijām izdalījumi palielinās, tādēļ katra diena priekš manis bija lielā stresā. Tā es saglabāju savu grūtniecību līdz pat 35. nedēļai. Gulēt mājās, tas ir tik grūti, šausmīgi, galvā visādas domas bija, bet labi, ka mājās, nevis slimnīcā.

Pēdējā pārbaude bija kādas dažas dienas pirms... Kakls bija, īsti vairs neatceros, laikam 20 mm un 35. nedēļā, ar visu sašūtu dzemdes kaklu mājās guļot, ( bet tajā dienā es atļāvos pabūt veikalā) man nogāja ūdeni. Aizmirsu piebilst, ka biju parakstījusi līgumu ar ārstu, lai zinātu, kur skriet un kam zvanīt, ja kaut kas tāds notiks. Bērniņš gulēja ar kājām pa priekšu, bija plānots ķeizars. Nonākot slimnīcā, šuves noņēma, un pēc 14 stundām piedzima mans tik ļoti gaidītais bērns! Vesels, labi attīstīts bērns - 50 cm garš un 2750 g smags. Tagad mazajam ir jau gadiņš, vesels un skaists puika.

Ar savu pieredzi vēlējos dalīties, jo pati meklēju atbildes - kā, kāpēc, ko darīt un mēģināju atrast līdzīgus stāsts un atbalstu, vai mēģināt atkal, vai viss sanāks, ticiet man, ir arī trakāk, ir jācer uz to labāko, viss jums izdosies! Kādam tas ir vieglāks ceļš, kādam ne, bet, ja man izdevās, arī jums izdosiet tikt pie bērniņa. Nav jābaidās, bet jādara viss, lai tiktu pie sava mazuļa."

Ar neauglības ārstēšanas un reproduktīvas ģenētikas klīnikas "iVF Riga" atļauju portāls Cālis.lv piedāvā šīs klīnikas Dr.med., doc. reproduktoloģes, ginekoloģes - dzemdību speciālistes Annas Miskovas iepriekš sagatavotu rakstu par to, kas ir dzemdes kaklu atslogojošais pesārijs.

Tā ir ierīce, kas veidota no silikona un kuras galvenais uzdevums ir veidot atbalstu dzemdes kaklam. Pēc pesārija ievadīšanas dzemdes kakls paliek atslogots, jo ir aizbīdīts uz mugurpusi un augļa galva vairs uz dzemdes kaklu nespiež.

Dzemdes kakla pesārijs ir silikona veidots riņķis ar plašu apmali. Materiāls ir mīksts un gluds, tā ievadīšana nav sāpīga, praktiski neizraisa alerģiskas reakcijas.

Kādos gadījumos ārsts iesaka ievadīt pesāriju?

Tādā situācijā, kad dzemdes kakls ir pārslogots un sāk saīsināties, rekomendē ievadīt dzemdes kakla pesāriju. Grūtniecības laikā dzemdes kakla saīsināšanās ir saistīta ar vēlīnu grūtniecības neiznēsāšanu un priekšlaicīgu dzemdību draudiem. Galvenā pazīme, pēc kuras ir skaidrs, ka ir grūtniecības pārtraukšanās draudi, ir saīsināts dzemdes kakls.

Lai izmērītu dzemdes kaklu, veic ultrasonogrāfisko izmeklēšanu un nosaka dzemdes kakla garumu. Īpaši svarīgi ir laikus saprast, vai ir grūtniecības pārtraukšanās draudi, un, ievadot pesāriju profilakses nolūkos, negaidīt, kad dzemdes kakls sāks saīsināties. Sievietēm, kurām bijušas grūtniecības pārtraukšanās pēc 12. grūtniecības nedēļas, priekšlaicīgas dzemdības, dzemdes kakla ķirurģiska ārstēšana ir lielāks dzemdes kakla saīsināšanās risks. Tādām pacientēm parasti piedāvā padziļinātu izmeklēšanu, infekcijas izslēgšanu, ārstēšanu un pesārija ievadīšanu.

Dažos gadījumos iesaka veikt dzemdes kakla sašūšanu, kas ir invazīva metode un ir saistīta ar lielāku infekcijas risku. Visefektīvāk dzemdes kakla sašūšana darbojas tad, kad ir veikta profilaktiski otrā trimestra sākumā. Vēlāk dzemdes kakla sašūšana vairs nav iespējama, bet pesāriju ievada līdz 34. grūtniecības nedēļai.

Dvīņu grūtniecības gadījumā arī pastāv priekšlaicīgu dzemdību risks, kas ir lielāks nekā viena augļa grūtniecības gadījumā. Dzemdes kakls saīsinās biežāk un ātrāk. Pašreiz pētījumi liecina, ka arī dvīņu grūtniecības laikā dzemdes kakla pesārijs var samazināt priekšlaicīgu dzemdību draudus.

Kā ievada pesāriju?

Konsultācijas laikā ārsts nosaka ievadāmā pesārija izmēru atkarībā no grūtniecības laikā un klīniskās situācijas. Pirms ievadīšanas jābūt noteiktai maksts un dzemdes mikroflorai, ja nav, tad tiek paņemti uztriepes un uzsējumi. Tādā gadījumā, kad pastāv maksts un dzemdes kakla mikrofloras novirzes, veic mikrofloras korekciju. Pesārijs tiek apstrādāts ar antiseptisko līdzekli, ievadīts makstī un novietots uz dzemdes kakla. Tas nav sāpīgi, dzemdes kakls vai auglis nevar būt traumatizēts ievadīšanas laikā. Pēc ievadīšanas veic ultrasonogrāfisko izmeklēšanu, lai pārliecinātos, ka pesārijs ir novietots pareizi.

Kad ievada pesāriju un cik ilgi lieto?

Profilaktiski pesāriju var ievadīt pirmā trimestra beigās, bet ārstēšanas nolūkos jebkurā grūtniecības laikā. Noteikti priekšlaicīgu dzemdību draudi var būt īpaši bīstami līdz 34. grūtniecības nedēļai, līdz ar to pesāriju ievada līdz 34. grūtniecības nedēļai. Pesāriju noņem 37./38. grūtniecības nedēļā, kad grūtniecība ir iznēsāta. Parasti dzemdības sākas nedēļas laikā pēc pesārija noņemšanas, tāpēc nav ieteicams noņemt pesāriju ātrāk par grūtniecības iznēsāšanas laiku.

Kas ir jāievēro, kad ir ievadīts pesārijs?

Parasti sievietes sūdzas par pastiprinātiem izdalījumiem, kas grūtniecības gaitai netraucē un nerada diskomfortu makstī. Izdalījumi var būt epizodiski un masīvi, kas var kādreiz prasīt vizīti pie ginekologa, lai saprastu, vai tie nav augļūdeņi. Parasti sievietēm ar saīsinātu dzemdes kaklu rekomendē miera režīmu un atturēšanos no dzimumdzīves. Ja ir papildu riski un indikācijas, grūtniece var tikt stacionēta. Ja ir nepieciešama citu medikamentu ievadīšana makstī, tad tas ir iespējams.

Kad nedrīkst ievadīt pesāriju?

Pesāriju neievada, ja ir asiņaini izdalījumi no dzemdes kakla un ir zemu novietota placenta, tek augļūdeņi un ir infekciozs process augļa apvalkos un dzemdē, dzemdes kakls ir atvēries vai ir dzemdes kakla attīstības anomālijas. Pesārija ievadīšanu neveic, ja ir zināmas augļa ģenētiskas patoloģijas vai strukturālas anomālijas.