Pašvērtējums ir sajūta, kas mūsos rodas pašiem par sevi, par to, kā sevi saredzam, apziņa par to, kādi esam - pievilcīgi, spējīgi un unikāli. Pašvērtējums ir ceļš uz panākumiem. Pozitīva sevis uztvere jeb pozitīvs pašvērtējums ir ārkārtīgi svarīgs priekšnosacījums apmierināta un veiksmīga bērna un pusaudža attīstībai, norāda Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas speciālisti.
Kāpēc tik bieži tiek runāts par to, cik svarīgs ir labs pašvērtējums? Speciālisti atzīmē, ka bērni ar atbilstošu pašvērtējumu spēs rīkoties patstāvīgi, uzņemties atbildību, lepoties ar saviem panākumiem, būt veiksmīgāki problēmu risinātāji, tikt galā gan pozitīvām, gan negatīvām emocijām un piedāvāt palīdzību un atbalstu citiem.
Vecāki vairāk, kā jebkurš cits cilvēks, veicina sava bērna pašvērtējuma veidošanos, jo viņi ir pirmie un paši nozīmīgākie skolotāji. Cilvēka pašvērtējums vistiešāk ietekmē to, kādas veidosies attiecības ar ģimenes locekļiem, skolotājiem, draugiem un citiem pieaugušajiem.
Tomēr reizēm vecākiem pietrūkst izpratnes par to, cik ļoti viņu vārdi un darbi ietekmē to, kā bērns vai pusaudzis jūtas. Lūk, te būs septiņi pamatnosacījumi, kurus pielietojot dzīvē, vecāki var veicināt bērna pašvērtējuma pieaugšanu!
Mīlestība un pieņemšana
Parādot bērnam, ka viņš tiek mīlēts un pieņemts tikai tāpēc vien, ka viņš eksistē ir pirmais un pats svarīgākais solis pozitīva un veselīga pašvērtējuma veidošanā. No vissvarīgākajiem un vistuvākajiem pieaugušajiem bērnam ir svarīgi sajust, ka viņš ir mīlestības vērts, pat reizēs, kad rīkojas slikti. Kas jādara?
- Izrādi mīlestību bez nosacījumiem;
- Izrādi mīlestību un pieņemšanu ikdienas saskarsmē un rūpēs;
- Pavadi kopā laiku- spēlējies, strādā un atpūties;
- Izrādi neverbālu uzmanību - apskauj, uzliec roku uz pleca, noglāsti galvu;
- Saki bērnam, ka tu viņu mīli.
Justies piederīgam
Bērnam ir svarīgi sajust savu nozīmīgumu ģimenē. Ja bērns ir pieņemts un mīlēts no sev vissvarīgākajiem cilvēkiem, viņš jūtas ērti, droši un pasargāti, atvērts komunikācijai ar citiem cilvēkiem. Ja pret bērnu izturas ar cieņu, bērns daudz veiksmīgāk veidos attiecības arī ārpus ģimenes. Palīdzēt izjust piederības sajūtu var:
- Palīdzot bērnam izjust ģimenes vērtību nozīmīgumu un kopības sajūtu;
- Iedrošinot bērnam lepoties ar ģimenes izcelsmi un ģimenisko vērtību mantojumu;
- Ik pa laikam atceroties par dažādiem ģimenei svarīgajiem notikumiem, aplūkojot foto albumus vai pārskatot mājas video.
Justies droši
Drošības sajūta bērnam ļauj patstāvīgi virzīties uz priekšu, lai sasniegtu savus mērķus un apgūtu jaunas zināšanas. Ja bērns jūtas emocionāli droši, viņš mazāk baidīsies no neveiksmēm un nebaidīsies mēģināt vēlreiz, tādējādi bērns iemācās izjust veiksmi. Vecāki var:
- Radīt fiziski un emocionāli drošu vidi;
- Noteikt un realizēt skaidrus noteikumus un ierobežojumus;
- Būt godīgiem un reāliem savās gaidās un cerībās;
- Iedrošināt bērnu teikt "nē" negatīvam spiedienam.
Uzticēšanās
Stabilitātes sajūta, uz ko var paļauties, rada drošību. Ir svarīgi bērnam mācīt, ka katrai rīcībai ir savas sekas. Ja bērns zina, ka viņš vienmēr varēs paļauties uz vecāku atbalstu un palīdzību, bērns iemācās uzticēties sev un būt uzticams. Lai attīstītu šāda veida uzticēšanos nepieciešams:
- Būt konsekventam, lai bērns zina, ko no tevis sagaidīt;
- Pārliecināties, lai tevis teiktais sakrīt ar tavu rīcību;
- Būt godīgam savās jūtas gan pret sevi, gan savu bērnu;
- Būt godīgam attiecībās (izturēšanās veidā) pret katru bērnu atsevišķi.
Cieņa
Bērns izjutīs pašcieņu un cienīs citus, ja viņš ticēs, ka tas, ko viņš jūt un dara ir nozīmīgs. Ja bērnu pazemo un noliedz viņa domas un jūtas - bērns jūtas nevērtīgs. Pārspīlēta kritika un pārlieku barga sodīšana var traucēt bērna pašvērtējuma attīstībai. Pieņemot, ka bērnam ir tiesības justies tā, kā viņš jūtas, jūs varat viņam iemācīt cienīt arī citu jūtas. Iemācot bērnam, kā paust savas jūtas, tiks palīdzēts viņam nākotnē veidot pozitīvas savstarpējās attiecības. Sadarbībā ar bērnu jāatceras:
- Pieņemt to, kā jūtas bērns, arī tad, ja tas atšķiras no tā kā jūties tu;
- Izrādīt cieņu pret bērna jūtām, domām, darbībām un individualitāti, uzmanīgi uzklausot;
- Sarunās, apspriežot bērna kļūdas, vairāk lietot uzrunu "Es jūtu", "es domāju", tā vietā, lai teiktu "Tu esi slikts, nejauks, dumjš vai slinks".
Justies īpašam
Mēs visi esam īpaši. Ir svarīgi, ka tu bērnam palīdzi atklāt viņa īpašos talantus un spējas, kad bērns tos ir atklājis, viņš apgūst sava iekšējā spēka vērtību. Atceries, ka justies īpašam nenozīmē justies labākam par citiem, bet tā ir savas unikalitātes apzināšanās. Bērnu vajag iedrošināt:
- Novērtēt savu unikalitāti;
- Būt optimistiskiem;
- Izturēties pret citiem ar rūpēm (rādiet to ar savu piemēru);
- Darboties patstāvīgi;
- Censties, jo tas nozīmē daudz vairāk, kā uzvarēt.
Pašpārliecinātība
Ir ārkārtīgi svarīgi sniegt bērnam atbalstu un atzinību. Bērni, kuri tic un jūtas pārliecināti par sevi un savām spējām, kļūs par laimīgākiem un veiksmīgākiem pieaugušajiem. Palīdzi bērnam mācīties no viņa paša kļūdām, lai sasniegtu mērķi, kā arī lepoties par saviem sasniegumiem. Vacākiem nepieciešams:
- Iedrošināt bērnu stāties pretī grūtībām;
- Mācīt pieņemt lēmumus un noteikt mērķus;
- Paust savu ticību un pārliecību par sevi un savām spējām;
- Dot iespēju uzņemties atbildību par savu rīcību;
- Palīdzēt atpazīt, ka ir lietas, kas ir jāpieņem un lietas, ko var izvēlēties mainīt;
- Dot iespēju gūt panākumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
