Bērnu audzināšana nav viegls uzdevums. Un universālas receptes tajā nepastāv. Tomēr ir dažas lietas, kas ir kopīgas šajā procesā, ko sauc par bērna audzināšanu.
Portāls Parents.ru apkopojis pieredzējušu ģimenes psihologu rekomendācijas, kuras palīdzēs jums kļūt par pirmklasīgiem vecākiem. Tātad, ko dara labi vecāki?
Zina, kad palaist bērnu no ligzdas
Ir skumji apzināties, ka bērni izauguši un vēlas dzīvi veidot pēc sava prāta, neklausoties vecāku padomos. Taču, ja bērns kopš bērnības nav pieradis pie patstāvības, jaunībā viņš var izdarīt daudz muļķību. Tādēļ ir tik svarīgi kopš pašas mazotnes bērnu mācīt būt neatkarīgam: domāt citādi un neparasti, taču "pa savam", risināt savas problēmas, nebēgot uzreiz pēc palīdzības pie pieaugušajiem, un vienmēr ticēt saviem spēkiem.
Ja bērnam jau ir divi gadi, viņš pilnībā spēj jau apģērbties pats, nevis gaidīt, kamēr mamma atbrīvosies un uzvilks viņam bikses. Protams, no sākuma bērnam tas ir jāiemāca paveikt, jā, un apģērbam jābūt vienkārši uzvelkamam. Taču nav nepieciešams savus bērnus "appuišot" teju līdz skolas vecumam, atņemot viņiem iespēju mācīties un priecāties par savām mazajām uzvarām.
Turklāt svarīgāk ir bērnu mudināt aizdomāties par šādu darbību sekām, nekā mēģināt pasargāt viņu no kļūdām. Tavs mazulis regulāri izmētā mantas pa visu māju? Tā vietā, lai klusējot tu aiz viņa tās savāktu, pavaicā: "Kā tu domā, kāpēc tā nedrīkst darīt?" Ļauj bērnam pašam nonākt pie laba lēmuma, un iespējas, ka viņš biežāk sāks aiz sevis savākt lietas, ievērojami palielināsies. Nav viegli skatīties uz to, kā mūsu bērni kļūdās un dara kaut ko ne tik ātri, bieži, rūpīgi, kā mums to gribētos. Taču šis ir vienīgais veids, kā iemācīt viņiem noticēt sev, tieši šim arī jākļūst par tavu mērķi.
Stipra laulība
Attiecības starp vecākiem ļoti spēcīgi ietekmē bērna pasaules uztveri. Pētījumi ir pierādījuši, ka pieaugušie, kuri spējuši "uzbūvēt" stipru laulību, ir daudz atbildīgāki vecāki. Viņi ir daudz pacietīgāki un uzmanīgāki pret bērnu vajadzībām. Savukārt vecāki nelaimīgās ģimenēs biežāk ir pretrunīgi un pārmēru prasīgi. Nespējot atrisināt savas problēmas, vecāki nereti zaudē savstarpējās attiecībās ar bērnu. Vērojot laimīgā laulībā dzīvojošus vecākus, bērns saņem pirmās mācībstundas savstarpējās izpratnes veidošanā starp cilvēkiem. Bērns saprot, ka pieaugušie grūtības spēj pārvarēt kopā, un uzzina, ka tieši tā risinās konflikti – ar kompromisiem un spēju piekāpties. Kad bērni redz, kā vecāki skūpstās, viņi jūtas komfortabli un drošībā.
Atrod laiku prieku baudīšanai
Labi vecāki ne vienmēr ir stingri un nopietni. Viņi atrod laiku kopīgām spēlēm un jautrai laika pavadīšanai. Tas nenozīmē, ka ir jāatmet visas savas darīšanas un caurām dienām tikai jāizklaidējas ar bērnu. Taču tev ir jāsadala savs laiks un jāgūst prieks no spēlēšanās ar bērnu. Neuzskati spēlēšanos ar mazo par lieku laika tērēšanu. Bērnībā spēlēm ir ļoti dziļa jēga: paslēpes māca pieķeršanos, lomu spēles (slimnīcās, kafejnīcā, veikalā) palīdz bērniem atrast savu vietu dzīvē, bet "kaušanās pa jokam"– kļūt pārliecinātākam par sevi.
Metot viens otram bumbu, piedaloties stafetēs, bērni mācās sadarboties un strādāt komandā. Spēle – tas ir veids, kā aizbēgt no bailēm, satraukumiem. Ar to palīdzību bērni izrāda savas emocijas (piemēram, spēlējoties ar lellēm). Kad mamma ir slima, bērns atceras, kā par viņu rūpējās slimošanas laikā, un pats "pārvēršas" ārstā. Darbā piekusuši vecāki ne vienmēr ir gatavi tādām izklaidēm. Taču patiesībā spēles palīdz atbrīvoties no stresa. Atceries, kad tu spēlējies ar bērnu, tu arī jūties labāk un enerģijas kļūst vairāk.
Prot pateikt nē
Daudzi pieaugušie nav spējīgi būt pietiekami stingri ar saviem bērniem – no tā arī rodas izlutinātība, neizprotamās histērijas un kaprīzes. Tādi vecāki nespēj noteikt savus noteikumus – viņi draud, runā par sekām šādai bērnu uzvedībai, taču patiesībā reāli neko nedara. Ārdīšanās paliek nesodīta, un bērns tev "uzsēžas uz kakla". "Nekāda televizora visu nedēļu!" – saka mamma savam dēlēnam pa dienu, bet vakarā jau skatās multfilmas. Tas ir "lāča pakalpojums".
Kad bērni vēl ir pavisam mazi, viņiem ir nepieciešami rāmji. Un viņiem pašiem arī ļoti patīk noteikumi. Ja kopš bērnības tu neesi bijis dēla autoritāte, nav izslēgts, ka to viņš atradīs dažādās subkultūrās. Labākais veids, kā bērnu pasargāt no sliktas ietekmes ārpus mājas – būt bērna autoritātei kopš mazotnes. Kāds baidās: ja nu pēkšņi bērnam nepatiks noteikumi? Ja nu pēkšņi tu būsi pārāk stingrs? Taču, ja būsi pārāk piekāpīgs, bērns vienkārši pārstās tevi klausīt.
Kā tad rīkoties? Ievērot līdzsvaru starp atbalsta sniegšanu, piekāpīgumu un precīziem, un skaidriem uzvedības noteikumiem. Tā arī ir tā gudrība, kura atšķir labus vecākus – pastāvīga līdzsvara ievērošana "mīlestībai – ierobežojumiem".
Rāda bērnam piemēru
Visi vecāki vēlas izaudzināt atbildīgu, gudru, labestību un līdzjūtīgu cilvēku. Taču iemācīt morālās vērtības nav tas pats, kas iemācīt spēlēt futbolu, zīmēšanu un citas tamlīdzīgas lietas. Vecāki vienmēr interesējas: ja es bērnu nosūtīšu īpašā skolā, lasīšu viņam priekšā labu literatūru, pievērsīšu viņu sabiedriskajam darbam, viņš kļūs par labu cilvēku? Nav teikts. Tikai viena lieta ir iedarbīga par 100 procentiem, - ja tu viņam rādīsi piemēru. Ja tu vienmēr būsi dāsns un labsirdīgs, arī tavs bērns izaug ar izpratni, ka par cilvēkiem ir jārūpējas un jāprot dalīties. Ja ģimenē materiālās vērtības netiek pārvērtētas, bērns sapratīs, ka ne visu var nopirkt par naudu. Vecāki, kuri ieklausās savā bērnā, viņa jūtās un vēlmēs, modinās viņā tādu pašu attieksmi arī pret citiem cilvēkiem.
Šāda veida vērtības nevar iemācīt, izmantojot mācību grāmatas. Bērni tās "uzsūc" ilgi pirms tam, kā iemācās par tām izlasīt. Morālās vērtības bērns apgūst ikdienas dzīvē, uz vecākiem skatoties kā uz paraugu.
Prot izrādīt savu mīlestību
Šis ir visa pamats jeb stūrakmens. Par laimi, daba mūs ir ieprogrammējusi tā, ka mēs spējam savus bērnus mīlēt vairāk par visu pasaulē. Apčubināt jaundzimušo, skūpstīt mazuli un labestīgi uzsmaidīt savam pusaudzim – tie visi ir veidi, kā pateikt: "Es tevi mīlu!". Mēs parādām savu mīlestību arī citos veidos – saprotam, ko bērnam vajag attiecīgajā dzīves brīdī, apgādājam viņu. Zīdainim tā ir drošība, mazulim – attīstība, skolēnam – piemērs, pusaudzim – vērtīgs padoms.
Taču pati lielākā mīlestības izpausme – tā ir klātbūtne bērna dzīvē, ar visām spēlēm, skaidrojumiem, rūpēm un pat attiecību skaidrošanu. Tas viss veido stiprus ģimenes rituālus un saites. Nekas bērnam nevar aizstāt vecāku līdzās pastāvēšanu viņa dzīvē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
