Ko drīkst un ko nedrīkst, kad bērnu nomoka iesnas?  (8)

Ko bērns drīkst un ko nedrīkst iesnu gadījumā? Portāls Zdorovie.com apkopojis pediatru ieteikumus gadījumos, kad bērnam parādījušās iesnas un citi saaukstēšanās simptomi.

Pastaigāties: drīzāk jā, nekā nē

Svaigs gaiss nedaudz apslimušiem bērniem ir nepieciešams ne mazāk kā veseliem. Ja bērnam nav paaugstinātas ķermeņa temperatūras, vispārējais veselības stāvoklis ir "cietis" maznozīmīgi, bērns nesūdzas par nespēku un galvassāpēm, un ārā nav lietus, putenis un spēcīgas vēja brāzmas, parastas iesnas pastaigai nav šķērslis.

Pirms iešanas ārā, obligāti bērnam palūdz izšņaukt degunu, lai tas iztīrās. Seko līdzi, lai pastaigas laikā viņš elpotu caur degunu, nevis muti. Spēlēšanās ārā nevar būt īpaši aktīva, izvēlieties mierīgākas nodarbes: sarunas, dabas vērošanu, aizejiet uz parku. Pastaigas laiku var nedaudz saīsināt, nekā parasti ejat ārā, kad bērns ir vesels.

Ja dabas vai mazuļa kaprīžu dēļ pastaiga, noteikti neaizmirsti kārtīgi izvēdināt viņa istabu. Logu vēlams atvērt vairākas reizes dienā, tajā laikā uzturoties citā telpā. Gadījumos, ja gaiss istabā ir sauss, vēlams iegādāties gaisa mitrinātāju vai vismaz uzlikt slapju dvieli uz radiatoriem (tam jābūt mitram visu laiku), vai arī regulāri mazuli apslacināt ar speciālu jūras ūdens izsmidzinātāju.

Iet uz skolu/bērnudārzu: nē

Mammai noteikti jābūt darbā, skolā ir svarīgs kontroldarbs, jā un vispār – saaukstēšanās, tas ir nieks… Un pēc pāris dienu atpūtas mājās un "zeķu, tējas ar citronu un degunu pilienu terapijas" apārstētais bērns dodas uz skolu vai bērnudārzu. Ja vērīgā medicīnas māsa šķaudošo bērnu neaizsūtīs mājās, iesnas var "pārvērsties" haimorītā (deguna blakus dobumu iekaisums).

Slimošanas "brīvdienām" jāturpinās ne mazāk kā septiņas dienas, bet, pirms doties uz skolu vai bērnudārzu, noteikti ir jāpaviesojas pie ārsta. Fakts, ka deguns vairs netek, nebūt ne visos gadījumos nozīmē, ka bērns ir pilnībā atveseļojies.

Kontaktēties ar citiem bērniem: drīzāk nē, nekā jā

Uz skolu un bērnudārzu nedrīkst doties, bet vienkārši aiziet pie kāda ciemos? Paspēlēties ar mazāko brāli?

Ciemošanos šādās reizēs būtu vēlams atlikt: vīrusi tiek nodoti gaisa pilienu ceļā. Risks kādu aplipināt (vai pašam iegūt vēl kādu vīrusu) pieaug, turklāt tieši slēgtās telpās.

Kas attiecas uz mājiniekiem, viņi jebkurā gadījumā atrodas riska grupā: iesnas un saaukstēšanās inkubācijas periods ir pirmās divas līdz trīs dienas, kas pat var noritēt bez īpašiem simptomiem. Ja bērns ir saslimis, būtu vēlams viņam izsniegt individuālu trauku komplektu un sekot līdzi, lai kabatslakatiņi nemētātos pa visu istabu. Turklāt svarīgi ir lietot vienreizējās lietošanas lakatiņus, kurus uzreiz jāizmet, kad tie vienu reizi ir lietoti.

Iet uz baseinu: nē

Protams, bērnu, kurš klepo un nemitīgi šķauda, uz baseinu prātīgi vecāki tāpat nevedīs. Bet - vai drīkst doties uz baseinu, kad bērns ir "gandrīz izveseļojies" un viņam ir tikai nedaudz iesnas? Labāk nevajag: hlorētais ūdens pats jau tā ir spēcīgs gļotādas kairinātājs, bet augšējo elpceļu slimību gadījumā tas var vēl vairāk provocēt slimīgas gaitu un radīt kādas komplikācijas.

Nemaz nerunājot par to, ka lielākā daļa bērnu pēc baseina apmeklējuma kārtīgi nenomazgājas dušā, neizžāvē matus un pienācīgi nenoslaukās dvielī. Bet tas viss ir papildu risks bērna veselībai.

Vannā: drīzāk nē, nekā jā

Vannā varēs iet pēc slimošanas vai tās noslēgumā. Sākumā labāk izvairīties no kārdinošās vēlmes "kārtīgi izsildīties": tas var kaitēt ķermeņa termoregulācijas procesam un temperatūra tikai kāps. Ja bērnam nav paaugstinātas ķermeņa temperatūras, pie pirmajiem slimības simptomiem var pasildīt kājas. Ja temperatūra ir paaugstināta, drīkst tikai apmazgāties. Pēc izveseļošanās var pamazām atsākt vannošanās procedūras, tikai uzmanīgi un kārtīgi pēc tam noslaukot gan bērna ķermeni, gan matus, lai tie būtu sausi.

Dzert antibiotikas: tikai stingrā ārsta uzraudzībā

Cik gan daudz gadu ārsti mēģina vecākiem ieskaidrot, ka pret vīrusiem antibiotikas ir bezspēcīgas. Bet vecāki bieži tam negrib ticēt un katram gadījumam nolemj nodrošināties ar "burvju tabletīti". Un nodara tikai kaitējumu: antibiotikas "izjauc" zarnu mikrofloru, vienlaikus pazeminot imunitāti, bet vīrusa infekcijai no tā "ne silts, ne auksts". Šīs zāles var nozīmēt tikai ārsts, gadījumā, ja vīrusa infekcija ir pārgājusi bakteriālajā infekcijā.

Stipri šņaukt degunu: nē

"Stipri šņaukājies, jāiztīra deguns!" – nepareizs un kaitīgs lūgums. Ja no deguna ir šķidri izdalījumi, tos nav nepieciešams pilnībā izšņaukt, bet, ja tie ir biezi, šņaukšana var būt pat kaitīga.

Tas tādēļ, ka gļotas kalpo kā dabisks deguna dobuma mitrinātājs, kas nepieciešams, lai aizsargātu degunu no infekciju piekļūšanas. Pilnīga un bieža deguna tīrīšana traucē normālai "vietējās" imūnsistēmas darbībai, kas cīnās ar slimību. Pie šķidriem izdalījumiem ir pilnīgi pietiekami, ja no deguna iztek tas, kas pats iztek, turklāt regulāri – katras divas vai trīs stundas - degunu jāiztīra ar sālsūdeni. (Ja gļotas ir biezas, tad spēcīga šņaukšana var provocēt baktēriju nokļūšanu dzirdes kanālā un radīt vidusauss iekaisumu.) Ja bērnam degunā izdalījumi ir biezi, tas jāšņauc īpaši uzmanīgi – katru nāsi atsevišķi.