Foto: Shutterstock

Ziema tradicionāli ir saaukstēšanās un vīrusu laiks, kad pieaug saslimstība arī ar plaušu karsoņiem, īpaši mazu bērnu vidū. Daudzi vecāki nezina, ka pneimonijas daudzos gadījumos izraisa pneimokoku infekcija – bīstama un agresīva baktērija, kas bērniem var izraisīt ne tikai deguna blakusdobuma iekaisumus, strutainus vidusauss iekaisumus, bet arī sepsi, meningītu u.c.

Kaut gan bērnus no pneimokoku infekcijas jau kopš 2010. gada Latvijā var pasargāt ar valsts apmaksātu triju vakcīnu kursu, vakcinācijas aptvere pret šo infekciju ar trešo poti 12-15 mēnešus vecu bērnu vidū ir zema – 67 procenti, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Kādi mīti vecāku vidū ir izplatīti par pneimokoku infekciju, portālam Cālis.lv skaidro dr. Renāte Snipe, bērnu pneimonologs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste.

Daudzas mammas jautā - neesmu dzirdējusi, ka Latvijā bērni masveidā slimotu ar pneimokoku infekciju. Kāpēc pret to būtu jāvakcinējas?

Ārste norāda, ka pneimokoku infekcija mīt daudzu bērnu un pieaugušo aizdegunē. Ja cilvēkam ar imunitāti viss ir kārtībā, viņš, visticamāk, paliks infekcijas nēsātājs un baktērijas viņa veselībai ļaunumu nenodarīs. Taču imunitātei pazeminoties, piemēram, saslimstot ar tādu vīrusa infekciju kā gripa, pneimokoka infekcija – vai nu paša nēsātā, vai pa gaisu uzšķaudītā - var strauji sākt vairoties un izraisīt saslimšanu.

Īpaši smagi tā var skart mazus bērnus ar nenobriedušu imunitāti. Arī Bērnu slimnīcas praksē ik gadu ir vairāki gadījumi, kad mazi bērni ar pneimokoku izraisītu smagu pneimoniju ārstējas reanimācijā. Slimība var progresēt ļoti strauji, tāpēc bērni līdz divu gadu vecumam ar pneimoniju vienmēr tiek ievietoti slimnīcā, stāsts Snipe. Diemžēl ir gadījumi, kad pat zinošs ģimenes ārsts nespēj uzreiz vai savlaicīgi diagnosticēt pneimoniju – plaušās nav trokšņu u.c. redzamu simptomu, kas palielina risku ielaist slimību un pārslimot pneimoniju smagākā formā.

Lai izvairītos no šādām smagām slimības formām, arī Latvijā, līdzīgi kā citas attīstītās pasaules valstis, no 2010. gada veic bērnu vakcināciju pret pneimokoku infekciju, kas ietver trīs pošu kursu divu, četru un 12-15 mēnešu vecumā.

Ja gadās saslimt ar pneimokoku infekciju, slimību var ārstēt. Slimošana nostiprina bērna imunitāti. Nav patiesība

Šāds uzskats ir aplams. Smagas pneimokoku infekcijas gadījumā ārstēšana ilgst vairākas nedēļas un diemžēl ne vienmēr ārstiem izdodas slimību uzvarēt. Parasti tas notiek slimnīcā, bērns tiek pieslēgts pie sistēmas un saņem masīvu antibakteriālu terapiju. Taču pastāv risks, ka pneimokoks uz antibiotikām nereaģē jeb ir rezistents, kas pasliktina ārstēšanas prognozi un, baktērijām nekontrolēti sākot vairoties, var izraisīt bērna nāvi. Par laimi, šādi gadījumi ir retums, taču Bērnu slimnīcā tādi ir.

Tas tikai apliecina, ka pneimokoks ir bīstama un neprognozējama infekcija, un pat šķietami vesels mazulis var saslimt ļoti, ļoti smagi.

Ja bērns ir slims ar pneimokoku izraisītu plaušu karsoni, ārstēšanās ir jāsāk nekavējoties un jāatceras, ka pašārstēšanās un nekonsultēšanās ar ārstu var būt ļoti bīstama veselībai, īpaši mazam bērnam.

Mīts: vakcinācija var radīt blaknes, kas var kaitēt bērna veselībai

Retos gadījumos novērotās vakcinācijas blaknes, salīdzinot ar smagu pneimokoku infekciju, ir tiešām minimālas – iespējams dūriena vietas apsārtums, nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra, sagurums. Turpretī pneimokoku infekcijas izraisītās ciešanas ir smagas. Pneimokoks ir agresīva baktērija, kas īsā laikā var iekļūt asinsritē un izraisīt sepsi jeb asins saindēšanos, arī meningītu un dažādas plaušu komplikācijas - šķidrumu pleiras telpā, elpošanas nepietiekamību u.c., kas prasa ārstēšanos intensīvās terapijas nodaļā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!