Vai musulmanim joprojām vajag četras sievas? Atklāta saruna ar latvieti, kura dzīvo ar vīrieti no Lībijas  (78)

Mūsu sarunā Kristīne atklāj, kāpēc savulaik devās uz Maltu, kāda ir ikdiena uz nelielās salas un cik patiesi vai, tieši otrādi, brīžam pat absurdi ir stereotipi, kas mūsu prātos caurvij tik intriģējošo un šķietami biedējošo tēmu - attiecības ar vīrieti - musulmani.

Uz Maltu Kristīne pirmo reizi atbrauca brīvdienās 2011. gada decembrī. Kā sarunā ar Viņa.lv atzīst jaunā sievietei, toreiz Malta šķitusi teju kā paradīze zemes virsū – saule, palmas, jūra, turklāt decembra vidū bijis ap +20 grādiem silti…

"Es jau kādu laiku biju domājusi, ka vēlos izmēģināt laimi un padzīvot kaut kur ārpus Latvijas. Tā nu sanāca, ka pēc universitātes beigšanas kaut kā savu vietu Latvijā īsti nespēju atrast. Tad iedomājos par Maltu. Pāris draudzenes bija vasaru pavadījušas Maltā strādājot. Sakontaktējos ar viņām par visiem plusiem un mīnusiem, izpētīju, kāda šai valstī ir dzīvošana, un abas ar māsu izlēmām, ka jāizmēģina mums arī," atminas Kristīne.

"2013. gada aprīlī aizlidojām uz Maltu, lai tur pavadītu vasaru. Vasaras sezonā darbu atrast ir pavisam vienkārši, ja vien neesi īpaši izvēlīgs.

Lielākoties darbi ir apkalpošanas sfērā, un jaunieši strādā kā bārmeņi, viesmīles, pārdevēji u.tml. Vietējie iedzīvotāji jau ir pieraduši, ka uz vasaras sezonu sabrauc daudz strādāt gribētāju un pēc vasaras atkal dodas prom. Dzīvojot Maltā, vasara ir kā viena liela pludmales ballīte. Ārā spīd saule, aptuveni trīs mēnešu laikā var vispār aizmirst, kā izskatās mākoņi. Ja Latvijā vasaras laikā uz pludmali sanāk aizbraukt vien pāris reizes, tad Maltā tā ir kā normāla ikdienas sastāvdaļa. Pēc pirmajām pāris nedēļām Maltā pat vairs nebija jēgas skaitīt, cik reižu bijām pludmalē."

Taujāta, cik ātri adaptējusies jaunajiem dzīves apstākļiem, Kristīne atzīst, ka Malta ir ļoti maza un viss, ko cilvēkam vajag, ir tepat blakus – pamanīt pilsētu robežas pat nav iespējams, jo, kur viena pilsēta beidzas, otra jau sākas. Vien divas minūtes autobusā, un esi jau citā pilsētā.

"Malta ir ļoti internacionāla valsts. Tur padzīvojot vien neilgu laiku, šķiet, ka esi saticis cilvēkus no visām iespējamām pasaules valstīm. Un tie nav tikai tūristi, bet arī cilvēki, kuri reāli ir pārvākušies uz dzīvi Maltā. Maltā ļoti bieži gadās satikt cilvēkus no Skandināvijas valstīm, Anglijas, Spānijas, Vācijas un pat Amerikas, un Austrālijas.

Ļoti daudz Maltā ir cilvēku no Bulgārijas, Itālijas, Lībijas, Turcijas un Krievijas. Mazāk, bet ir arī iebraucēji no Baltijas valstīm. Latviešiem Maltā pat ir Līgo svētku svinēšanas tradīcijas - pludmalē pie jūras visi uz lielā ekrāna skatās Prāta Vētras koncertus un Limuzīnu Jāņu nakts krāsā, cep šašlikus un dzied latviešu dziesmas, sēžot ap ugunskuru," ar smaidu stāsta Kristīne.

Šobrīd jaunajai sievietei rit jau trešais gads, kas pavadīts Maltā. Un nelielā sala sāk palikt par šauru. Kā atzīst Kristīne – arvien biežāk viņā uzbango vēlme pēc plašuma, jauniem iespaidiem un vietām. Tiesa, ikdienas dzīve Maltā ir ļoti nesteidzīga un relaksējoša. Kā smejas iebraucēji - neviens par neko īpaši nesatraucas, un šī attieksme pret dzīvi ir lipīga.

"Ja ir norunāta tikšanās, tad ir tikai normāli kavēt. Jo nav taču nekur jāskrien. Īpaši vasarā. Pa dienu ir pārāk karsti, tāpēc lielākā rosība Maltā sākas pēcpusdienā. Jaunieši, protams, lielāko uzmanību vasarā velta dažādām izklaides iespējām, kuru Maltā netrūkst. Ierodoties Maltā, mani izbrīnīja, ka diena, kad vietējie iet izklaidēties, ir tieši svētdiena, nevis piektdiena vai sestdiena," iespaidos dalās Kristīne, piebilstot, ka savs viedoklis viņai, kā ar Baltijas valstu iedzīvotājiem raksturīgo mieru apveltītai iebraucējai, radies arī par maltiešiem.

"Maltieši ir ļoti skaļi cilvēki. Atceros, ka mūsu pirmajā dzīvesvietā mums bija kaimiņi – kāda maltiešu ģimene. Viņu ikdienas dzīves kaislības mums kalpoja kā modinātājs, taču vietējiem savu emociju paušana ne tikai skaļa prieka, bet ari rupju lamu veidā ir gluži ierasta. Brīžam pat nav iespējams saprast, vai viņi joko, vai tiešām strīdas pa īstam. Trīs cilvēki var uztaisīt tik lielu troksni, ka šķiet - esi tirgus laukumā.

Esmu novērojusi, ka maltiešu sievietes ir ļoti ārišķīgas. Kopumā šīs valsts iedzīvotāji stila ziņā ļoti atšķiras no konservatīvajiem latviešiem. Meitenes pārsvarā velk tikai īsas kleitas un apģērbus, kas tik tikko der un kaut ko nosedz. Viņām ir ļoti gari nagi, melni, gari mati un brūnas acis. Tā kā maltieši augumā ir ļoti īsi, augstpapēžu kurpes ir obligāts elements ikvienas maltietes garderobē. Man pašai vienmēr ir šķitis, ka visa tur ir par daudz," smejas Kristīne.