Kad bērna redze nav perfekta: ko izvēlēties – brilles vai kontaktlēcas?

Ja tas tiek konstatēts bērna vecumā, kad viņš pats jau daudz ko spēj lemt par sevi, bieži rodas jautājums – brilles vai kontaktlēcas, jo bērnam briļļu nēsāšana var šķist neērta vai pat nedaudz apkaunojoša. Lai gan, protams, laiki ir mainījušies un optikas salonos var izvēlēties skaistum skaistus briļļu ietvarus.

Par to, kādā vecumā ir obligāta redzes pārbaude, ko izvēlēties, ja ārsts atklājis kādus redzes defektus – brilles vai kontaktlēcas, portālam Cālis.lv stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas acu ārste Una Epnere.

Plāno mainīt valstī noteikto kārtību par obligātajām redzes pārbaudēm

Līdz šim Latvijā ir noteiktas trīs acu pārbaudes bērniem līdz skolas vecumam – vecumā no viena līdz diviem gadiem, vecumā no trim līdz četriem gadiem un pirms došanās uz skolu. Taču patlaban tiek izstrādātas jaunas vadlīnijas, kas gan vēl nekur oficiāli nav apstiprinātas. Ņemot vērā gan pašu, gan pasaules pieredzi un vienojoties ar ģimenes ārstiem, viena gada vecumā pie acu ārsta obligāti būtu jāsūta bērnus, kuriem ir sūdzības, kuriem ir nopietnas vispārējas slimības, priekšlaikus dzimušos un bērnus, kuriem ir dažādas acu kaites ģimenē. Bet pagaidām vēl visi bērni pirmo reizi tiek skatīti šajā laika posmā – no gada līdz divu gadu vecumam.

Kā stāsta ārste, šīs pirmās vizītes mērķis ir pārbaudīt bērna acu refrakciju jeb stiprumu un izslēgt acu slimības, kas var būt par iemeslu vājredzībai. Lai to izdarītu, bērnam acīs iepilina pilienus, kas paplašina acu zīlītes. Procedūra nav sāpīga un kopumā ilgst aptuveni 40 minūtes. Ja viss ir normas robežās, nākamā pārbaude tiek nozīmēta trīs līdz četru gadu vecumā, kad bērniem var pārbaudīt redzes asumu pēc dažādām tabulām. Tiek izmeklētas arī binokulārās jeb kopredzes funkcijas.

Arī šajā pārbaudē bērniem pilina cikloplēģiskos medikamentus, kas uz noteiktu laiku paplašina acu zīlītes. Ja mazie to īpaši neizjūt kā traucējumu, tad lielākie bērni sūdzas, ka grūti redzēt tuvumā mantiņas, bildes, burtus. Otras nepatīkamās sajūtas ir saulainās dienās, kad pēc šiem pilieniem ārā žilbst acis. Jānomierina bērni un arī vecāki, ka otrā dienā visas šīs parādības būs izzudušas.

Trešā pārbaude ir pirms skolas, kad redze tiek pārbaudīta līdzīgi kā pieaugušajiem – gan tālumā, gan tuvumā, gan krāsu un kopredze, kā arī izmeklēta acs refrakcija un acu priekšējās un dziļākās daļas.

Pirmskolas vecumā biežākās ir tā dēvētās plusu brillītes, kad tālredzība jeb hipermetropija pārsniedz pieļaujamo normu vienā vai abās acīs. Tas var izraisīt redzes funkcijas neattīstīšanos jeb tā saukto slinko aci, kā arī šķielēšanu. Savukārt skolas vecuma bērniem biežāk ir vajadzīga tā dēvētā mīnuss jeb tuvredzības korekcija.

Katram bērnam tiek norādīts, vai brilles nēsājamas pastāvīgi – pilnu dienu vai tikai pie redzes slodzes, piemēram, nodarbībās, mājās pie televizora, datora, lasot, zīmējot utt.

Stilīgas brilles vai kontaktlēcas?

Pirmsskolas vecumā praktiski nekad netiek rekomendētas kontaktlēcas, ja vien tie nav īpaši gadījumi, kad briļļu stiprums ir ļoti liels, piemēram, pēc iedzimtas kataraktas operācijām vai ir ļoti liela atšķirība starp abām acīm, norāda Epnere. Tad ļoti rūpīgi ar vecākiem tiek izrunātas kontaktlēcu lietošanas iespējas, nosacījumi, un vecāki tiek apmācīti, kā rīkoties ar kontaktlēcām un nozīmētas regulāras kontroles.

Tāpat kā brilles, arī kontaktlēcas, pie Ministru kabineta noteiktām indikācijām ne visiem bērniem ir valsts apmaksātas.

Kā skaidro ārste, tikai zīdainīšiem un maziem bērniem ir speciālas kontaktlēcas, kas pēc parametriem atšķiras no pieaugušo kontaktlēcām. Lielākiem bērniem acs anatomiskie un fizioloģiskie parametri ir līdzīgi kā pieauguša cilvēka acij un viņiem der kādas no plaši pieejamām mūsdienu kontaktlēcām. Tāpēc var teikt, ka kontaktlēcu lietošanai nav vecuma ierobežojuma.

"Tomēr praksē mēs vadāmies pēc vairākiem nosacījumiem. Pirmkārt, tās ir medicīniskas indikācijas (pieminētās "lielās dioptrijas", atšķirība starp abām acīm, kosmētiski acs defekti u.c), kad kontaktlēcu lietošana nodrošina labāku redzi nekā brilles vai nav iespējama briļļu valkāšana sejas, ausu defektu dēļ). Otrkārt, bērnam ir grūtības ar brillēm piedalīties sporta, dejošanas vai tamlīdzīgās nodarbībās. Jo tā ir viena no kontaktlēcu priekšrocībām arī pieaugušiem pacientiem, salīdzinot ar brillēm, kas var nokrist, aizsvīst, ierobežot redzes lauku," stāsta Epnere.

Ja ar motivāciju visbiežāk bērniem nav problēmu, viņi vienkārši negrib valkāt brilles, tad viens no noteicošiem faktoriem bērnu vecumā, ir spēja pašam saprast, kā pareizi rīkoties ar kontaktlēcām. Parasti tie ir bērni, kuri sasnieguši vismaz 10 gadu vecumu. Jebkurā gadījumā, visi jautājumi tiek apspriesti kopā ar vecākiem, kam jāuzņemas atbildība sekot līdzi visām darbībām ar kontaktlēcām, uzsver ārste.

Cietās vai mīkstās kontaktlēcas?

No pašreiz pieejamām mīkstajām kontaktlēcām bērniem vislabāk ieteicamas vienreiz lietojamās jeb vienas dienas kontaktlēcas, kas tiek izņemtas no sterila iepakojuma un pēc izņemšanas vienkārši izmestas. Tā ir lielāka iespēja izvairīties no infekciju vai alerģiskām komplikācijām. Svarīgi arī izvēlēties kontaktlēcas ar vislielāko skābekļa caurlaidību, ko nosaka kontaktlēcu materiāls. Ir gadījumi, kad piemērotākas acīm ir cietās kontaktlēcas. Piemēram, "nakts lēcas", ko lieto tuvredzības korekcijai un apturēšanai.

Par to, kādas lēcas ar kādiem parametriem ir atbildīgs speciālists – acu ārsts vai optometrists, tāpēc kontaktlēcas nevar nopirkt tikai ar briļļu recepti un bez vizītes pie speciālista, brīdina ārste, atgādinot, ka katram bērnam labākais redzes korekcijas veids jāizvēlas individuāli.

"Pati valkāju mīkstās lēcas no 16 gadu vecuma. Mana lielā meita jau no 10 gadu vecuma laiku pa laikam nēsā kontaktlēcas, bet viņai ļoti stipra tuvredzība -5 un -7, plus vēl astigmātisms. Katru dienu neliek, jo reizēm pati nevar ielikt un ērti jūtas ar brillēm. Izņemt lēcas gan vienmēr var pati, tāpēc atgādinu tikai, lai ņem līdz brilles un trauciņu uz skolu, bet problēmas nav bijušas. Ceru, ka lietojot lēcas, kaut nedaudz apstāsies tuvredzības progress.

Domāju, ja bērns ir apzinīgs, nebūs nekādu problēmu, kaut gan pati no jaunības atceros, ko tik nedarīju un viss bija kārtībā, turklāt toreiz lēcas nebija tik kvalitatīvas, elpojošas utt."

"Meitai strauji progresēja tuvredzība, un acu ārste kā līdzekli, kas var (ap 50 procentu gadījumu) apturēt tik strauju pasliktināšanos, ieteica cietās kontaktlēcas. Tā kā meitai 14 gados jau bija -7, tad viņai uztaisīja lēcas. Tūlīt viņai būs 16 gadi, valkā lēcas labprātāk nekā brilles, jo ar brillēm redz sliktāk, un redze šobrīd vairs nav pasliktinājusies. Dakteris noteikti neieteica šajā vecumā valkāt mīkstās lēcas, jo tik jaunam cilvēkam acs gļotāda, kas ir ļoti plāna, ar tām izstaipoties un sabraucot uz leju, kas ir neatgriezeniski. Vizuāli tas nav redzams, tikai ar aparatūru, jo šūnu slānis esot ļoti plāns. Graujošas sekas tas it kā neatstāj, bet redze pasliktinoties un miglojoties."

"Es kontaktlēcas lietoju no 18 gadu vecuma, bet tāpēc, ka agrāk vienkārši nebija pieejamas normālas mīkstās kontaktlēcas, bija tikai kaut kādas cietas un neērtas lietošanai. Ja būtu bijusi iespēja, liktu jau agrīnajos pusaudžu gados, jo man nekad nav patikušas brilles, tāpēc līdz tam staigāju, miegdama acis un cīnoties ar pakāpeniski pasliktinošos redzi. Kopš ieliku lēcas, esmu priecīga, ka varu labi redzēt un arī labi izskatīties, vienīgais mīnuss – ar tām nevar iet pirtī, peldoties jābūt ļoti uzmanīgam, lai kāds neiešļaksta acīs, slēpojot jāliek speciālas brilles, jo arī pastāv risks, ka sniegs iekļūs acīs un lēcas "izies no ierindas".

Protams, ļoti svarīgi ievērot visus kontaktlēcu lietošanas noteikumus – nomazgāt rokas pirms ielikšanas un izņemšanas, ievērot lietošanas termiņus, negulēt ar tām naktī, nelikt lēcas, ja acis ir iekaisušas. Man nākas arī piemeklēt acu tušu, kas piemērota kontaktlēcu lietotājiem, jo citādi, ja parastā iekļūst acīs, ir ļoti nepatīkami. Jāņem vērā, ka pavisam bez brillēm arī neiztikt – es tās nēsāju vakaros mājās un reizēs, kad acis apslimušas vai vēlas atpūsties."

"Sāku nēsāt cietās kontaktlēcas no 13 gadu vecuma. Izrakstīja lēcas, jo strauji pasliktinājās redze. Varēju pati bez problēmām ielikt, izņemt. Biju pārlaimīga, ka varēju staigāt ar lēcām un par brillēm vairs negribēju neko zināt. Toreiz, man šķiet, ka tādas mīkstās lēcas Latvijā pat nebija pieejamas. Ar lēcām staigāju jau vairāk nekā 20 gadus, tagad gan jau labu laiku ar mīkstajām."