Kā atšķirt absolūti dabiskas lietas, ko vari novērot savam mazulim, no patiešām bīstamām situācijām, kad nekavējoties jāvēršas pie ārsta? Portālu Parents.ru konsultē pediatrs Konstantīns Titkovs, minot septiņus biežāk novērotos dīvainos simptomus, par kuriem vecākiem nebūtu ļoti jāsatraucas. Katrā ziņā ne tik ļoti, lai ļautos panikai.
Pirmais simptoms: sešus mēnešus vecam mazulim pēkšņi 'uzlēkusi' temperatūra
Iespējamais iemesls: bērnam šķiļas zobi. Par to var liecināt uzpampušas, bālas krāsas smaganas, pietūkums priekšzobu apvidū. Bērnam var pastiprināti izdalīties siekalas, ar divkāršu enerģiju viņš var mēģināt visu, ko vien var dabūt, bāzt mutē. Bieži bērni šajā periodā kļūst nemierīgi, sliktāk guļ, taču apetīte un kopējā pašsajūta netiek ietekmēta. Nebaidies, ja vēl klāt visiem šiem simptomiem parādās šķidra vēdera izeja, nelielas iesnas vai klepus, šīs problēmas pēc pāris dienām pašas izzudīs.
Ko darīt? Ja ķermeņa temperatūra ir paaugstinājusies virs 38,5 grādiem pēc Celsija, vari bērnam iedot kādus temperatūru pazeminošus medikamentus. Smaganas vari pamasēt ar pirkstu vai arī uzziest speciālu smēri, kas domāta bērniem zobu šķilšanās laikā. Vari mazulim dot arī pakošļāt īpašu, šiem nolūkiem paredzētu mantu, kas kādu laiku atradusies ledusskapī. Ja bērnam paliek kaut nedaudz vieglāk, vari būt pārliecināts, ka "baltās pērlītes" teju, teju izšķilsies.
Ārsta palīdzība nepieciešama, ja:
- Mazulim tiek novēroti arī citi simptomi – vājums, stipras iesnas vai klepus, izsitumi uz ķermeņa, vemšana, caureja (vairāk nekā piecas reizes dienā);
- Ja paaugstināta temperatūra (pat neliela, līdz 38 grādiem) turas vairāk nekā trīs dienas, tā mēdz kāpt augstāk – līdz 39 grādiem, normalizējas, bet pēc pāris dienām atkal paaugstinās. Tas viss var norādīt uz vīrusu vai bakteriālas infekcijas attīstību.
Svarīgi! Ja ķermeņa temperatūra pēkšņi paaugstinās virs 38 grādiem mazulim, kurš vēl nav sasniedzis trīs mēnešu vecumu, tev nekavējoties jāizsauc ārsts. Pirmajos dzīves mēnešos infekcija var attīstīties ļoti ātri.
Otrais simptoms: jaundzimušai meitenītei parādījušies izdalījumi no dzimumorgāniem
Iespējamais iemesls: dabiska tā sauktā dzimumu krīze. Tā rodas estrogēna nelīdzsvarotības rezultātā, un šos hormonus bērns saņem no mātes organisma. Turklāt meitenēm var parādīties pat asiņaini vai gļotaini izdalījumi no maksts, bet dažreiz pat krūšu pietūkums vai dzeltenīgi izdalījumi no krūtīm. Visbiežāk hormonālais līdzsvars iestājas pirmās dzīves nedēļas laikā, taču tas var arī turpināties visu pirmo mēnesi.
Ko darīt? Neko īpašu. Parasti šie izdalījumi paši no sevis pazūd trīs līdz četru dienu laikā. Apmazgā meitu kā parasti – pēc katras vēdera izejas ar bērnu ziepītēm virzienā no priekšas uz aizmuguri un biežāk ļauj dibentiņam pavēdināties, atstājot mazuli bez autiņbiksītēm.
Ārsta konsultācija nepieciešama, ja:
- Izdalījumi tiek novēroti ilgāk nekā piecas dienas vai parādās vecumā pēc pusotra mēneša. Tas var liecināt par daudz nopietnākām hormonālām izmaiņām;
- Izdalījumi ir strutaini, ar zaļganu nokrāsu vai asu, nepatīkamu smaku, bet ārējie dzimumorgāni kļūst arvien sārtāki. Šādas pazīmes var norādīt uz iekaisumu.
Trešais simptoms: pie paaugstinātas temperatūras (virs 38 grādiem) bērnam rodas krampji
Iespējamais iemesls: febrilie krampji. Tie mēdz parādīties tikai paaugstinātas temperatūras gadījumos, un tos novēro aptuveni pieciem procentiem bērnu, sākot no sešu mēnešu vecuma līdz trīs gadu vecumam (retāk līdz piecu gadu vecumam), un tie ir saistīti ar centrālās nervu sistēmas traucējumiem. Šādu krampju gadījumos bērns var "mest" galvu atpakaļ, raustīt rokas un kājas, aizturēt elpu un bolīt acis. Saistībā ar to, ka šādā brīdī ir atslābinājušās teju visas bērna ķermeņa muskuļu grupas, bērns neapzināti var apčurāties vai pat apkakāties. Parasti šīs lēkmes pāriet dažu minūšu laikā, retākos gadījumos – lēkme var turpināties 15 minūtes. Speciālu ārstēšanu šīs lēkmes nepieprasa un līdz ar pieaugšanu, tās pāriet.
Ko darīt? Noliec bērnu uz līdzenas, cietākas virsmas, sānus pozīcijā, ar zodu uz leju, lai, piemēram, vemšanas laikā, atvemtais un siekalas nenonāktu elpošanas ceļos. Seko līdzi, lai bērnam apkārt nebūtu priekšmetu, ar kuriem viņš nejauši varētu savainoties. Kamēr lēkme nav beigusies, nemēģini bērnam neko piedāvāt, piemēram, padzerties. Kad lēkme būs beigusies, iedod bērnam kaut ko, kas pazemina temperatūru.
Ārsts nepieciešams, ja:
- Krampji pirmo reizi bērnu piemeklējuši pēc piecu gadu vecuma sasniegšanas vai tie radušies bez paaugstinātas temperatūras klātbūtnes. Tā var būt epilepsijas pazīme;
- Muskuļu spazmas ilgušas vairāk nekā piecas minūtes vai arī to laikā īslaicīgi apstājusies elpošana. Izsauc "ātros", lai ārsts apskatītu bērnu.
Svarīgi! Pat, ja krampji ilguši īsu laiku, pēc lēkmes noteikti iespējami drīz bērnu parādi pediatram. Bet, kad bērns būs izveseļojies, aizejiet pie neirologa, lai ārsts izslēgtu epilepsijas iespējamību.
Ceturtais simptoms: trīs nedēļas vecam mazulim trīc rokas un zods
Iespējamais iemesls: jaundzimušo trīce. Roku, kāju vai zodiņa trīcēšana var būt saistīta ar nenobriedušo nervu sistēmu, kas vēl pēc dzimšanas atrodas paaugstinātā jutības pakāpē. Visbiežāk šāda trīcēšana parādās mazuļa pirmajā dzīves mēnesī un pāriet pati no sevis trīs mēnešu laikā. Trīce parasti tiek novērota nervu sasprindzinājuma laikā (nobīšanās, raudāšana), un to biežāk novēro bērniem, kuri vēl mammas puncī vai dzimšanas laikā piedzīvojuši kādus sarežģījumus, piemēram, skābekļa trūkumu.
Ko darīt? Speciāla ārstēšana nav nepieciešama. Savukārt stiprināt bērna nervu sistēmu un atveseļot visu organismu kopumā palīdzēs pavisam vienkārši un pārbaudīti līdzekļi – masāža, vingrošana un ilgas pastaigas svaigā gaisā.
Ārsts nepieciešams, ja:
- Trīce ir ļoti spēcīga, to novēro arī galvai, kājām;
- Trīce turpinās ilgāk nekā pirmos četrus mēnešus;
- Trīce rodas bez pamatota iemesla, pat miera stāvoklī esot.
Svarīgi! Šāda trīcēšana var norādīt uz daudz nopietnākiem neiroloģiskajiem sarežģījumiem, piemēram, encefalopātiju. Šādus simptomus var novērot arī gadījumos, ja bērnam trūkst kādas vielas, piemēram, kalcijs vai magnijs, tādēļ mazulim būs jāveic ārsta nozīmēti galvas smadzeņu izmeklējumi un jānodod asins un urīna analīzes.
Piektais simptoms: pēc potes bērnam uz rokas parādījies liels un sarkans plankums
Sestais simptoms: trīs mēnešus veca bērna actiņas skatās katra uz savu pusi
Iespējamais iemesls: fizioloģiska šķielēšana. Jaundzimušo acu muskulatūra ir vāja, bet galvas smadzenes to vēl nespēj kontrolēt, kā rezultātā acu āboli var kustēties nekonsekventi. Šāda situācija skaitās absolūti normāla bērniem līdz trīs mēnešu vecumam, bet dažreiz var ilgt pat līdz pusgadam.
Ko darīt? Biežāk mainīt rotaļlietu atrašanās vietu. To mantiņu, kuras bērns vēro, piemēram, pie gultiņas piekārto grabulīti. To vēlams darīt, lai actiņām visu laiku nebūtu jāskatās tikai vienā virzienā.
Ārsts nepieciešams, ja:
Šķielēšana saglabājas ilgāk nekā pusgadu. Šādā gadījumā korekciju vislabāk veikt iespējami ātrāk, lai veselajai actiņai nebūtu pārlieku liela slodze.
Septītais simptoms: bērnam aiz auss ir palielināts limfmezgls
Iespējamais iemesls: limfodenopātija. Palielināti vai pietūkuši limfmezgli nozīmē to, ka limfā cirkulē kāda infekcija vai to sekas. Taču mazuļiem līdz piecu gadu vecumam limfmezgli var būt nedaudz palielināti arī tad, ja bērni ir absolūti veseli, ja imūnsistēma, iepazīstoties ar jauniem mikrobiem, sāk pārāk aktīvi izstrādāt atbildes reakciju. Visbiežāk bērniem limfmezgli palielinās kakla rajonā, retāk cirkšņos un padusēs.
Ko darīt? Apskati bērnu, pavēro viņa pašsajūtu, bet bez ārsta norīkojuma necenties, piemēram, limfmezglus sildīt ar kompresēm.
Ārsts nepieciešams, ja:
- Limfmezgli līdzinās zirnim un to diametrs pārsniedz vienu centimetru;
- Pieskaršanās limfmezglu rajonā bērnam sagādā sāpes, tas norāda uz iekaisumu;
- Mazulim nesen ir izslimojis kādu infekcijas slimību (šajā gadījumā pastāv risks, ka slimība nav pilnībā izārstēta).
Svarīgi! Limfmezglu palielināšanās var norādīt uz dažādām problēmām, tādēļ bērnam noteikti jāveic kompleksa veselības pārbaude.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
