Vai sievietes, kuras nevēlas bērnus, ir nevērtīgākas? Pieredzes stāsti  (21)

Pētot tēmu par sievietēm, kuras apzināti izvēlas dzīvi bez bērniem, viņa secinājusi, ka Latvijā dominē natālisma ideoloģija, kas paģēr dzimstības paaugstināšanu valstī nākamo paaudžu labā.

Sievietēm, kuras brīvprātīgi izvēlas nedzemdēt bērnus, nereti tiek pārmesta dzimtes lomas nepilnīga pildīšana vai sievišķības trūkums. Sociālantropoloģe norāda, ka šīs sievietes pašas savu sievišķību interpretē atšķirīgi un nesaista mātes lomu ar kaut ko piepildošu, drīzāk - ierobežojošu. Viņas vēlas baudīt brīvību gan attiecībās ar savu ķermeni, gan līdzcilvēkiem - artneri, ģimeni, draudzenēm un tā tālāk. Bezbērnu sievietēm svarīgāka par mātes lomu ir pašas personība, un brīvo laiku viņas vēlas maksimāli kvalitatīvi izmantot sevis pilnveidošanai dažādās jomās.

Kursīte norāda, ka bezbērnu sievietes vienmēr tikušas uzskatītas par mazāk vērtīgām nekā tās, kurām ir kaut vai viens bērns. Uzklausot reālas pieredzes, sociālantropoloģe novērojusi, ka sabiedrība ir pārliecināta - kļuvušas vecākas, bezbērnu sievietes noteikti būs nelaimīgas, visbiežāk piesaucot tieši vientulības faktoru.

Dzīvesstils, kurā apzināti netiek atvēlēta vieta bērnam, tiek asociēts ar pārlieku spēcīgu individuālismu un zudušām ģimenes saitēm, kā arī pārāk racionalizētām attiecībām sabiedrībā. Kursīte atzīst, ka sievietes, kuras nealkst radīt pēcnācējus, noteikti ir individuālistes, taču nebūt ne vientuļas vai bez ģimenes. Pretēji stereotipiem lielākajai daļai šo sieviešu nav sliktas pieredzes ģimenē vai sliktu attiecību ar mātēm.

Mēģinājumi pārkāpt sabiedrībā pastāvošajam priekšstatam par sievieti kā māti var nest līdzi emocionālu spriedzi un iekšēju konfliktu - pakļauties un iekļauties vai tomēr nepakļauties un neiekļauties? Izvēloties otro variantu, sieviete zaudē daudz vairāk, nekā tikai potenciāli nodrošinātas vecumdienas. Viņa ir spiesta izcīnīt sev jaunas lomas, kuras mūsdienu sabiedrība, iespējams, vēl nav gatava pieņemt.

Pretēji sabiedrības uzskatam, izvēle nedzemdēt bieži balstās nevis nespējā apgādāt bērnu materiālu vai ģimenes apstākļu dēļ (piemēram, sievietei nav partnera), bet gan izmainītā izpratnē par to, ko nozīmē būt sievietei. Bezbērnu sievietes gūst emocionālos piedzīvojumus un piepildījumu no citiem avotiem, kas nav saistīti ar bērniem. Viņas dodas ceļojumos, nododas darbam, veido un izbauda citas attiecības. Pretēji pētījumiem citās valstīs, Latvijas sievietes, kas izvēlējušās nekļūt par mātēm, salīdzinoši retāk kā bērnu nedzemdēšanas iemeslu min savu finansiālo situāciju.

Turpinājumā piedāvājam trīs pieredzes stāstus, kas atklāj, kāpēc dažas no sievietēm izvēlas dzīvi bez bērniem.

Kopā ar vīru esam jau sešus gadus, vienu no tiem - laulībā. Jau no sākta gala esam vienojušies, ka bērnus nevēlamies, un savu dzīvi patiešām plānojam pavadīt bez pēcnācējiem. Mūs allaž saistījusi dzīves baudīšana visdažādākajās tās izpausmēs - regulāri dodamies tuvākos un tālākos ceļojumos, apgūstam dažādus hobijus (piemēram, golfs un burāšana), apmeklējam saviesīgus pasākumus un rīkojam izsmalcinātas ballītes draugiem.

Jā, uz tām netiek aicināti bērni, un tuvākie draugi ir pieņēmuši, ka savās mājās viņu mazos redzēt nevēlamies. Tas nav tāpēc, ka mums nepatiktu bērni. Mums gluži vienkārši pārāk patīk kārtība, tīrība un elegance, bet bērni bieži vien to iznīcina. Mūsu mājas ir mūsu teritorija un tajā varam rīkoties, kā vēlamies mēs.

Protams, esam dēvēti par egoistiem un biedēti ar vientuļām vecumdienām, taču mūs neuztrauc, ka nebūs pēcnācēju, kuri pienes ūdens glāzi. Mēs būsim viens otram, un mums ar to pietiek. Savu lēmumu nekļūt par māti nekad neesmu saistījusi ar bailēm zaudēt fizisko formu vai pievilcību - ja tas būtu nepieciešams, es varu atļauties par to parūpēties. Šķiet, mēs vienkārši esam brīvību un neatkarību mīlošas personības, kurām ir paveicies satikties un bērnu jautājumā būt vienisprātis.