Pastāv uzskats, ka bērniem mammas ir daudz tuvākas un svarīgākas nekā tēvi. Lai gan psihoanalītiķi jau sen no šāda viedokļa ir atteikušies, sabiedrībā tomēr tāds uzskats vēl ir visai spēcīgi iesakņojies. Vīrieša loma bērna dzimšanas un audzināšanas procesā netiek pietiekami novērtēta. Vairāk tiek domāts par to, vai vīrietis spēs jauno ģimeni nodrošināt finansiāli. Un vispār, kā gan citādi vīrietis varētu piedalīties bērna aprūpē un audzināšanā?
Pats skumjākais, ka arī daļa vīriešu par sevi domā tieši tāpat. Īpaši tie, kuri auguši bez tēva vai viņiem acu priekšā bijis negatīvs piemērs (un tādu ir gana daudz). Augšana bez tēva ļoti spēcīgi ietekmē paša spējas nākotnē kļūt par labu tēvu, portālā Womans–rule.ru uzsver psihologs Aleksandrs Alovs.
Ir gadījumi, kad vīrietis sev izvirza virkni prasību ("Es būšu citāds"), no kurām daudzas ir absolūti liekas vai pārvērtēta to nozīmība. Un tā vietā – atmiņas no bērnības, paša prasības, sajūtas par savu nenozīmību šajā procesā – tas viss vīrietī rada trauksmi un rada jautājumu: "Vai es varēšu kļūt par labu tēvu?".