Aplami priekšstati par bērna aprūpi: no dzimšanas līdz gada vecumam

Kā uzsver pediatri, katra mamma sajutīs un zinās, kā labāk, bet viss nāk ar pieredzi. Tādēļ, ja tādas vēl nav, ir vērts ieklausīties speciālistu norādēs par aplamiem priekšstatiem zīdaiņu aprūpē, ko piedāvā portāls Woman-rules.ru

Diezin vai mazais spēs tik ļoti nosmērēties. Turklāt ziepes sausina ādu un nomazgā dabīgo aizsargslāni, kas var izraisīt kairinājumu. Katru dienu vannoties var, bet pēc vēlēšanās ūdenim var pievienot vāju zāļu novārījumu, priežu ekstraktu. Līdz gada vecumam ir pilnīgi pietiekami, ja bērnu ar ziepēm mazgā divas līdz trīs reizes nedēļā.

Ja bērns pietiekami ilgu laiku dienā pavada kails, tad bez šiem līdzekļiem var iztikt. Pūderi lieto, ja ādas krokās no mitruma parādās kāds kairinājums. Tad pūderi uzkaisa sev uz rokas, bet pēc tam ar plaukstu to pakaisa uz kairinājuma skartajām vietām. Ja lieto pūderi, tad arī neaizmirsti biežāk to nomazgāt, citādi, tam sajaucoties ar sviedriem, var radīt labvēlīgu vidi baktēriju vairošanās procesam. Eļļu nav ieteicams ieziest tajās ķermeņa vietās, kur var notikt berze, piemēram, uz jostas vietas un kāju augšstilbiem, kur āda saskaras ar autiņbiksītēm. Pūderi vai eļļu lieto tikai tajās ķermeņa vietās, kur radies kairinājums, pārējai ķermeņa daļai to nevajag lietot, jo ādai ir jāelpo. Bērnam āda ir kā otras plaušas.

Izsitumi mazulim – tā ir parasta lieta

Nekādiem izsitumiem nevajadzētu būt. Tie var būt tikai rādītājs, ka bērns nepietiekamu laiku netiek izģērbts vai arī netiek pienācīgi apmazgāts. Vēl, protams, izsitumi var liecināt par daudz nopietnāku vainu, piemēram, alerģiju. Kairinošais faktors var būt arī nepareiza autiņbiksīšu izvēle. Ir bērni, kuri var lietot tikai kādas vienas konkrētas firmas ražojuma pamperus. Izvēlēties sev piemērotākos var tikai ar vienu metodi – pieredzi.

Sarkani vaigi – vienmēr alerģija

Pirms skriet taisīt analīzes saistībā ar iespējamo alerģiju, pamēģini dažas reizes dienā rūpīgi (bet bez ziepēm) bērnu apmazgāt pēc jebkura ēdiena uzņemšanas. Ja sārtums pāries pilnībā, tad vizīti pie ārsta vari atlikt. Tad tas vienkārši bijis kairinājums, saskaroties ar kādām aktīvām vielām.

Ēst gaļu katru dienu ir pat kaitīgi, bērniem – jo īpaši, uzsver speciālisti. Gaļa bērna organismā pārstrādājas salīdzinoši grūti un lēnām, tādēļ tās ēšana katru dienu var negatīvi ietekmēt gremošanas sistēmu. Bērniem kā minimums tiek rekomendētas divas atslodzes dienas nedēļā, kad gaļu mazuļa ēdienkartē neiekļaut. Grūti sagremojamās pārtikas bieža lietošana organismā var izraisīt alerģiskas reakcijas. Speciālisti iesaka – gaļu bērna uzturā nevajadzētu iekļaut ātrāk par astoņu mēnešu vecuma sasniegšanas. Pat varētu teikt – jo vēlāk, jo labāk. Katrā ziņā – bez steigas.

Galvenais, lai būtu vairāk C vitamīna

Ar krūti barojošiem bērniem nekontrolēta ēdienkartes papildināšana ar citronu sulu, skābiem āboliem un vēl jo vairāk – mākslīgo jeb aptiekās nopērkamo, rūpnieciski ražoto C vitamīnu, var izraisīt aizkuņģa dziedzera tūsku un arī citus "priekus". Daudz vecākiem bērniem C vitamīns var nogulsnēties nierēs. Kā visiem vitamīniem, arī C vitamīnam ir noteikta diennakts deva, ko var lietot, tādēļ to pārsniegt nevajadzētu. Zināms, ka šī vitamīna organismam nevajadzīgie pārpalikumi, no organisma tiek izvadīti, bet, ja deva tiek pārsniegta regulāri, sistēma var tikt uzjaukta.

Ja bērna urīna analīzēs ir atklāti oksalāti, tad ir skaidrs, ka notikusi vitamīnu pārdozēšana. Lielāko daļu šādu izmaiņu ir iespējams vērst par labu, bet tam būs nepieciešamas papildu rūpes. Turklāt šādu problēmu parādīšanās var notikt jebkurā bērna vecumā. Ar vitamīniem uzmanīgi, labāk rīkojies tikai pēc pediatru ieteiktiem padomiem. Ne vienmēr vairāk ir labāk.

Jebkuras zāles var būt kaitīgas, ja tās tiek lietotas bez nepieciešamības un neatbilstoši instrukcijām. Nevajag eksperimentēt ar bērnu, dodot augu valsts maisījumus tāpat vien – profilaksei. Jāatceras, ka ārstniecības augi bērniem jādod daudz mazākā koncentrācijā un daudzumā. Mazuļiem, kuri vēl ēd mammas pienu, - trīs reizes vājākā, nekā pieaugušajiem. Ārstniecības augi sevišķi uzmanīgi jālieto bērniem, kuriem ir nosliece uz alerģiskām reakcijām. Un – negatavo novārījumu bērna klātbūtnē – augu putekšņi bērnam var izraisīt alerģijas saasinājumu.

Nabas izskats ir atkarīgs no tā, kā to pēc dzemdībām "sasien"

Ja izlasīt kādu grāmatu par dzemdībām, kļūtu skaidrs, ka šim priekšstatam tiešas saistības nav. Ādas daļa var būt dažāda garuma, katram bērnam tā ir individuāla lieta. Turklāt sākotnēji šķietami uztūkusī nabiņa ar laiku paliek mazāka.

Ja bērns tiek barots ar krūts pienu un tik bieži, cik viņš to vēlas, tad ūdens viņam praktiski nav nepieciešams (izņemot varbūt pašas pirmās dzīves dienas, kamēr mammai parādās īstais piens nevis tikai pirmpiens). Vēl jo vairāk, pētījumos ir pierādīts, ka jaundzimušā organisms ūdeni izvada daudz lēnāk nekā pieauguša cilvēka. Tādēļ, pirmkārt, nesavienojama analoģija (pati izdzer pa diviem litriem ūdens dienā, bet bērnam nedod), bet, otrkārt, pārmērīga ūdens dzeršana var kaitnieciski iedarboties uz mazuļa nierēm. Noteikt, ka mazulis ir pārāk daudz sadzēries šķidrumu, var pēc tā, ka uzpūtusies ir bērna vēdera lejas daļa un augšstilbi. Ādu nav iespējams savietot vienviet… Šādā gadījumā bērnam kādu laiku nedod dzert un nodrošini kustību brīvību kājiņām, neliekot autiņbiksītes. Pēc kāda laika pietūkums pāries.

Bērnam, kurš tiek zīdīts, nevajag spiest dzert ūdeni. Bet var mācīt dzert no karotītes, lai viņš šo iespēju varētu izmantot tad, kad viņam sagribēsies (un viņš zinātu par šādu iespēju). Parasti bērni dzer karstā laikā. Dažreiz viņiem ir vērts iedot padzerties, kad nomoka gāzes. Sākumam ar to būs pietiekami, protams, ja vien viņš kopš dzimšanas nav ūdens dzērājs, kas arī var būt. Tādā gadījumā ierobežot mazo nevajadzētu. Bērniem, kuri tiek baroti ar mākslīgajiem piena maisījumiem, tieši pretēji – jādod iespēja padzerties, turklāt pietiekami bieži un tik, cik bērns vēlas.

Bērnam ir tiesības negribēt staigāt līdz pat 16 mēnešu vecumam. Nav nekādas saistības ar to, kādā vecumā bērns spēris pirmos soļus un to, kā viņš tālāk attīstīsies. Katrā ziņā, tādu statistikas datu nav.

Bērnam jāguļ atsevišķā istabā no dzīves pirmās dienas

Bērnam ir jāguļ, un vecākiem arī jāguļ. Tādēļ gulēšanas vietai ir jābūt izvēlētai tā, lai visiem būtu ērti. Un ja vien jums visiem ir ērti gulēt vienā gultā, tad tas ir pilnībā normāli. Protams, ja vien vecākiem nav ieradums miegā visu laiku grozīties. Var savā gultā nolikt ratu kulbiņu. Var bērna gultiņu nolikt cieši blakus vecāku gultai. Var mazo aizsūtīt gulēt uz blakus istabu, ja vien tu esi gatavs naktī skriet pēc kārtējā trauksmes zvana. Galvenais – lai visiem būtu labi. Taču ņem vērā, ka bērnu ļoti labvēlīgi ietekmē, ja viņš miegā dzird mātes elpošanu. Deviņu mēnešu garumā mātes elpas ritms ir viņu mierinājis, tieši tāpat – mammas sirdspuksti. Gulēšana vienā istabā bērnam noteikti palīdzēs sākt patstāvīgu dzīvi ārpus dzemdes.

Bērnam jāsāk iet uz podiņa tiklīdz viņš spēris pirmos soļus

Nekas neliecina par to, ka agrīna pieradināšana iet uz podiņa paaugstinātu bērna intelektu. Bet par pārējo, nav svarīgi, kad jūs abi to sāksiet praktizēt. Svarīgi, lai tā nekļūtu par problēmu. Tādēļ, ja tevi satrauc, ka desmit reižu esi skaidrojis, bet bērns tāpat čurā biksēs, tad pārstāj šo moralizēšanu un atliec podiņmācība ieviešanu uz labākiem laikiem. Dažādās grāmatās tiek nosaukti atšķirīgi termiņi – no viena līdz pat četru gadu vecumam (par šāda vecuma bērniem gan var sākt smieties vienaudži, un viņš pats veikli to iemācīsies), tādēļ sevišķi satraukties par šo jautājumu nevajadzētu.