Pedagoģiski vai nē: piecas strīdīgas bērna audzināšanas metodes

Bērns katru reizi rīko histēriju, nevēloties savākt mantas? Tā vietā, lai nodarbotos ar bērnistabas kārtošanu, vecāki rīkojas pilnīgi pretēji – izmētā nesavāktās rotaļlietas, turklāt bērnam visneērtākajās vietās – zem gultas, uz sliekšņa u.tml. Pēc pirmajām neapmierinātības izrādīšanas pazīmēm no bērna puses, mantiņas, kā likums, tomēr vēlāk var atrast tām paredzētajās vietās.

Pedagoģiski vai nē? Laiku pa laikam šādas pretējas darbības rekomendē izmēģināt pazīstamā psiholoģe, pedagoģe Jūlija Gipenreitere. Jo bieži vien nepaklausība rodas tikai tāpēc, ka bērns piekūst no vecāku pārlieku lielās uzmanības, mēģinot bērnu nepārtraukti pārliecināt veikt vienu vai otru lietu. Dažreiz vecākiem ir lietderīgi atkāpties no ierastajām prasībām un izdarīt to, ko bērns absolūti negaida, un problēma tiks atrisināta pati no sevis.

Daudzus vecākus kaitina, kad ar mazuli runā "uci puci" valodā jeb uķinās. Viņi ir pārliecināti, ka ar bērnu ir jārunā tieši tāpat kā ar pieaugušo. Protams, neviens šeit nedomā ar mazuli iesaistīties politiskās debatēs un apspriest citas pieaugušo lietas, taču izkropļot vārdus, sarunājoties ar bērnu, nav vērts, pat, ja viņš nemaz vēl neprot atbildēt.

Pedagoģiski vai nē? Pētījumi esot pierādījuši, ka sarunas ar bērnu kā ar pieaugušo jau no viņa dzīves pirmajām dienām stimulē galvas smadzeņu darbību, ļaujot nākotnē veiksmīgāk paplašināt vārdu krājumu. Tāpat psihologi iesaka iespējami vairāk sarunāties ar mazuli, skaidrot savas darbības, stāstot par visu, ko mazais apkārt redz.

Pastāv pat uzskats – jo vairāk vārdu bērns no vecākiem dzirdēs, jo ātrāk spēs tiem atbildēt.

Droši vien neatradīsies neviens vecāks, kurš nebūs piedzīvojis vilšanos kategoriska "nē" dēļ, dzirdot to no savas atvases. Dažas mammas ir atradušas nestandarta veidu, kā komunicēt ar mazajiem "negribu" – sarunās ar bērnu vispār neizmantot šo burvju vārdu "nē".

Pedagoģiski vai nē? Lai gan izslēgt šī aizliegumu vēstošo vārdu no savas leksikas ir pa spēkam ne katram vecākam, psihologi šo metodi uzskata par gana iedarbīgu. Tas tādēļ, ka vārds "nē" patiesībā bērnam neko nenozīmē, ja turpmāk neuzsvērtu tā patieso nozīmi. Dzirdot šo vārdu bieži no mammas un tēta, mazulis sāk to vienkārši kopēt, atkārtojot "nē" kā atbildi uz jebkuru no vecāku jautājumiem vai pat tikai vārdiem.

Psihologi iesaka iespējami izvairīties no kategoriskā "nē", tā vietā sakot "mēs nekaujamies" vai "mēs neskaramies klāt cepeškrāsnij". Ja vārds "nē" tomēr iesprūk komunikācijā ar bērnu, noteikti ir vērts to papildināt ar paskaidrojumiem "nē, neaiztiec cepeškrāsni, tā ir karsta".

Dusmu uzplūdā bērns tev metas virsū ar dūrēm vai pat kož? Daudzi vecāki ir pārliecināti, ka šādos gadījumos bērnam jāatdara ar to pašu – lai arī viņš sajustu sāpes, ko nodara citiem. Kā apgalvo šo metodi pārbaudījušie vecāki, vairumā gadījumu bērns vairs nemēģina iekost vai kādam iesist.

Pedagoģiski vai nē? Lai gan teorētiski šādu audzināšanas metodi vecāki pieņem, psihologi to neiesaka pārbaudīt praksē. Tā vietā labāk ir krasi apstādināt bērna darbības un stingri parunāt par šo tēmu. "Mēs nekožam, tas ir ļoti sāpīgi un aizvainojoši". Ne mazāk svarīgi pēc tam ir mazajam dod laiku, lai viņš saprastu, cik slikti ir rīkojies. Ja bērnam atdarīt ar to pašu, vecāki atkārto sliktu uzvedību, vēl jo vairāk apmulsinot bērnu.

Daudzi vecāki bērna histēriju mēģina apturēt ar kliegšanu. "Aci pret aci, zobs pret zobu," tā pirmajā uzbudinātībā pie sevis murmina vecāki. Šis audzināšanas veids parasti ir raksturīgs vecākiem – holeriķiem.

Pedagoģiski vai nē? Kā apgalvo psihologi, šis veids ļoti postošs. Ar šādu rīcību vecāki vēl vairāk pastiprina bērna emocionālo stāvokli. Vislabākā mammas un tēta reakcija šādā situācijā – saglabāt mieru, komunicējot ar satraukto bērnu. Ir svarīgi atcerēties, ka šādas histērijas neturpinās ilgi. Redzot vecāku mieru, bērns ātri nomierināsies pats.