Ja rezultāti jeb bērna uzvedība bijusi laba, parasti vecāku un bērna starpā ir kāda vienošanās par atalgojumu. Tas var būt kino apmeklējums, konfekšu tūta vai saldējuma kārba, kas nu kuram rada lielāku baudu un gandarījumu.
Par uzvedības dienasgrāmatas ietekmi uz bērna attīstību, portālu Cālis.lv konsultē Ģimenes attīstības un kultūras centra "Alise" vadītāja, sociālā pedagoģe Vineta Preisa.
Kas ir uzvedība
Sabiedrībā jautājumi par to, kā disciplinēt ģimenē savu atvasi, kļūst aizvien aktuālāki. Vecāki šim nolūkam izmanto dažādas metodes, dalās pieredzē un meklē speciālistu ieteikumus. Kā viena no metodēm tiek piedāvāta uzvedības dienasgrāmata, kurā tiek veikti ieraksti par bērna darbiem un arī nedarbiem, labo un slikto uzvedību.
Vecāki par savu pieredzi stāsta, ka dienasgrāmatā veic ierakstus par bērna labajiem darbiņiem, piešķirot par tiem punktus, kā arī par nedarbiem, iegūtos punktus atņemot. Piemēram, nedēļas beigās tiek veikta bērna atalgošana atbilstoši iegūto punktu summai. Viss šķiet vienkārši, loģiski un it kā pozitīvi motivējoši.
Tomēr, lai izvērtētu šādas uzvedības dienasgrāmatas lietderību, Preisa aicina vispirms padomāt par to, kas ir uzvedība, ko mēs ar to saprotam, kādu uzvedību sagaidām no sava bērna un cik reālas vispār ir mūsu gaidas.
Uzvedība jeb izturēšanās izpaužas darbībā un ir cieši saistīta ar apkārtējo vidi - gan fizisko, gan emocionālo. Uzvedība var būt apzināta un neapzināta, kad bērns vienkārši reaģē uz kādu apstākli.
Protams, sabiedrībā pastāv vispārpieņemtas uzvedības normas, tomēr katrā ģimenē un katram cilvēkam uzvedības robežu izpratne var atšķirties. Turklāt dažādi uzvedas ne vien bērni, bet arī paši vecāki. Tāpēc ir skaidri jāsaprot, kas ir un kas nav pieņemama uzvedība attiecīgajā vietā un laikā, uzsver speciāliste.
Uzmanības trūkums no vecākiem
Aizvien biežāk vecāki sūdzas par bērnu pārlieko aktivitāti un nespēju ilgstoši nodoties kādai rotaļai vai nodarbei. Bet tālāko sarunu gaitā atklājas, ka bērns vienkārši dažādi cenšas vecākus atraut no TV skatīšanās vai sociālajiem tīkliem. Saprotama ir vecāku vēlme bērnos ieaudzināt tīrības un kārtības mīlestību, tāpēc bērni tiek mudināti nokopt aiz sevis galdu, sakārtot savas rotaļlietas un istabu. Tomēr bieži arī paši vecāki grēko ar labo paraugu šajā ziņā.
Tāpēc pirms šādas uzvedības dienasgrāmatas izveides vecāki tiek aicināti kritiski izvērtēt vispirms pašiem savu uzvedību ne vien no savām pozīcijām, bet galvenokārt no bērna uztveres pozīcijām, uzsver Preisa.
Konsekvence un vara
Nākamais, kas būtu jāpārdomā, ir pašu vecāku spēja būt konsekventiem un godīgiem noteiktajā atskaites periodā. Ja vecāki veiks atzīmes, vadoties no sava attiecīgā brīža noguruma pakāpes vai garastāvokļa, tad šādi iegūti vai zaudēti punkti bērnam neveicinās izpratni par viņa uzvedību, bet drīzāk gan radīs papildu stresu.
Jāizprot, ka pastāvīga bērna uzvedības redzama fiksēšana ir kontroles mehānisms, kas var būt gan kā savdabīga spēle, uz pozitīvu attīstību virzošs, gan arī kļūt ļoti izteikts un bērna psihi nopietni traumējošs. Veicot atzīmes vai ierakstus dienasgrāmatā, vecāki demonstrē zināmas varas pozīcijas. Lai neveidotos situācija, ka bērns šādā veidā jūtas pazemots vai ļoti ierobežots, viņam ir skaidri jāizprot viņa uzvedības vērtēšanas kritēriji un mērķi. Turklāt mērķi nedrīkstētu būt "dabūsi jaunu rotaļlietu" vai "neiesi ar draugiem spēlēties". Bērnam jārada izpratne par pozitīvas vai negatīvas uzvedības patieso jēgu.
Labais un sliktais
Biežāk par uzvedības dienasgrāmatas ieviešanu iedomājas tieši to bērnu vecāki, kuri uzskata, ka viņu bērna uzvedība nav apmierinoša. Kā sliktas uzvedības piemēri tiek minēti: runāšana pretī, atsacīšanās sakopt savas lietas, skolas uzdevumu nepildīšana, rupju vārdu lietošana, reizēm fiziskas agresijas izpausmes pret vecākiem vai citiem bērniem u.c.
Labo uzvedību pamanīt reizēm ir daudz grūtāk, jo ar to bērns nepievērš sev īpašu uzmanību – spēlējas istabā ar lego, liek puzli, pēta savas grāmatas vai skatās filmu. Reizēm pat kā laba uzvedība no vecāku puses tiek atzīta spēļu spēlēšana datorā vai neskaitāmu video skatīšanās, "sak, lai tikai netraucē!". Aizvien retāk bērniem tiek nodrošināta iespēja iesaistīties kādu piemājas darbu veikšanā vai palīdzībā ikdienas darbos, jo augošais dzīves komforts palēnām izslēdz dažādas sadzīves nodarbes no mūsu ikdienas.
Bērna uzvedības dienasgrāmatas izveidi viennozīmīgi kā labu vai sliktu laikam vērtēt nevar. Tas atkarīgs no vairākiem apstākļiem un pašu vecāku spējām šādu dienasgrāmatu veidot kā jēgpilnu, bērnam saprotamu un stimulējošu mehānismu. Tomēr no savas prakses pieredzes darbā ar dažādiem bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas, ieteicams vecākiem vairāk orientēties uz to, lai bērnam parādītu, cik daudz laba viņš ir izdarījis, uzsver pedagoģe. Un tas nozīmētu nevis, cik reizes nav sitis, nav traucējis, nav kliedzis vai vēl ko NAV darījis, bet tieši cik un ko IR paveicis. Piemēram, sagriezis salātus, izņēmis veļu no veļas mašīnas, izslaucījis istabu, ko interesantu izveidojis utt.
"Aicinu vecākus ne tik daudz orientēt bērnu uz iegūto punktu skaitu, kas attiecīgi var pārvērsties kādā atalgojumā, bet parādīt viņa paveikto darbiņu jēgu, gādāt par to, lai bērns gūst prieku un gandarījumu par paveikto, nevis tāpēc, ka par to viņam kaut kas būs, bet tāpēc, ka tā darīt vienkārši ir labi," piebilda Preisa.
Daži vecāku viedokļi par uzvedības dienasgrāmatu
"Mums bija parasts word kalendārs no formām, kur tika līmētas uzlīmes. Dienu lodziņi ir lieli un atsevišķi atzīmēti treniņi, par kuriem bija papildpunkti. Mēneša veidā punkti pārstrādājās uz kaut ko taustāmu, atkarībā no nopelnītā. Daļēji strādāja, lielākā problēma bija uzvedība, bet problēmas saasinājās un sistēma vairs nestrādāja."
"Nē. Skolā vērtēšana - atzīmes, darbā visādi mērķi un izpildījuma novērtējumi. Vai vismaz mājās cilvēks nevar justies brīvi?"
"Man pie ledusskapja bija A4 lapa, vienkārši sadalīta divās daļās – plusu un mīnusu zona. Negrib iet gulēt, sāk ārdīties, liekam treknu mīnusu, dienā ir smaidīga, palīdz mājas darbiņos, veikalā nedīc visu, ko redz, liekam treknu plusu. Mums ir kalendārs nedēļai. Parasti nedēļas sākumā vienojamies par brīvdienās iespējami iegūstamo balvu, piemēram, kino apmeklēšanu vai iešanu pusdienās uz kādu kafejnīcu. Tiesa, ir bijušas dažas reizes, kad pati esmu pārkāpusi norunu. Pie mīnusu vairākuma tomēr balva ir iegūta, bet tas ir bijis ļoti dažas reizes. Bet vispār mūsmājās šis kalendārs labi strādā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
