Grūtnieču josta: kādos gadījumos to ieteicams lietot  (1)

Ārste uzsver, ka nav neviens tāds gadījums, kad kādai grūtniecei josta būtu ieteikta kā obligāta lieta. Katrai sievietei grūtniecība noris atšķirīgi no citām, tādēļ arī grūtnieču jostas lietošana vai nelietošana ir individuāla.

Ja grūtniece sāk sūdzēties par muguras sāpēm vai spiediena sajūtu vēdera lejasdaļā, Bārbale-Mālniece savām pacientēm iesaka vismaz pamēģināt uzlikt jostu. Nav uzreiz jāpērk, var aizņemties no kādas draudzenes un izmēģināt, jo mēdzot būt gadījumi, ka sievietei pēc jostas uzlikšanas problēmas vēl tikai pastiprinās. "Citas saka, ka ar jostu labāk, citas, savukārt, ka nevarējušas to panēsāt, jo josta rīvējusi, berzusi, spiedusi," tās stāsta ārste.

Līdz ar grūtniecību, sievietei mainās mugurkaula izliekums, vēders arvien palielinās, radot lielāku spiedienu uz simfīzi, tādēļ grūtniecei var rasties diskomforta sajūta. Jostu noteikti iesaka tām sievietēm, kurām ir pastiprināta dzemdes tonizēšanās. "Ja ārsts iesaka, noteikti vajag pamēģināt, taču ir arī grūtnieces, kurām josta rada vēl lielākas neērtības, tad, protams, jostu nevajag likt. Tieši tas pats ir ar tā saukto grūtnieču speciālo apakšveļu – citām patīk, citām ne. Ja parastās apakšbiksītes slīd nost no vēdera vai spiež to gumijas, tad var pamēģināt speciālo veļu, kura ir ražota bez vīlēm. Ja ir vēlme un veļa sniedz ērtāku sajūtu, tad jāsaka jā," iesaka Bārbale – Mālniece.

Ārste norāda, ka maldīgs ir priekšstats, ka apaļīgākām sievietēm josta nepieciešama biežāk nekā slaidajām. "Var būt apaļīga sieviete ar labu vēdera presi, un ir tievās, kurām vēdera muskulatūra ir slikti attīstīta," tā ārste.

Jostu parasti sievietes izvēlas nēsāt tad, kad jau parādījies kārtīgs puncis – pēc 25. grūtniecības nedēļas. Tomēr jāņem vērā, ka jostu būtu jāpārtrauc nēsāt ap 37. grūtniecības nedēļu, lai ļautu vēderam noslīdēt, lai dzemdību ceļi sāktu gatavoties mazuļa dzimšanai.

Cita lieta ir ar pēcdzemdību periodu. Ja veikta ķeizargrieziena operācija, ārsti iesaka lietot pēcoperāciju jostu, kura ātrāk palīdzēs savilkties vēderam. "To gan ir vērts aizņemties vai nopirkt. Protams, cita mierīgi iztiek arī bez tās, tomēr mēs šādu jostu iesakām panēsāt vismaz pirmās trīs dienas pēc ķreizargrieziena operācijas. Citām jaunajām mammām josta iepatīkas tik ļoti, ka ar to staigā vēl krietnu laiku, jo tā, protams, satur vēderu, kas pēc grūtniecības tik ātri neieņem savas iepriekšējās formas. Šī josta palīdz ietikt vecajās, tievajās drēbēs," stāsta ārste.

"Iepriekšējā grūtniecībā, kad vēders bija liels (un pašai ar daudz kilogramu klāt) nēsāju pa dienas laiku, kamēr biju ārpus mājām (arī sēžot). Šajā grūtniecībā uz jostu pat neskatījos, līdz neveiksmīgi sastiepu muguru un ārste ieteica tomēr nēsāt (tas bija 29. nedēļā), lai netraumētu to atkārtoti uz garākām distancēm. Tad nu tagad uzvelku, kad dodos pastaigā un arī uz īsākām iešanām, ja ārā ir slidens. Pa māju gan nenēsāju. Ārste, kas rekomendēja jostu nēsāt, teica, ka to drīkstot vilkt līdz pat dzemdību dienai, jo tās funkcija ir atbalstīt muguru nevis noturēt vēderu. Turklāt, ja jostu nenēsā pastāvīgi, tad arī vēdera noslīdēšanai tā netraucējot."

"Es jostu nēsāju pusi no grūtniecības laika, bet tas bija nepieciešams manai brukai. Ar jostu bija daudz labāk."

"Ja ārsts saka, labāk paklausīt. Atceros, ka grūtniecības laikā dažreiz bija nepatīkama sajūta vienā kājā, pēc dzemdībām dažreiz tā sāka par sevi atgādināt un kad aizgāju pie ārsta, izrādījās, ka vajadzēja paklausīt un nēsāt to jostu, jo grūtniecības laikā bija kaut kas tur mugurkaulā (neatceros to nosaukumu) plīsis un ietekmēja nervu, kas attiecas tiešu uz to kāju."

"Nēsāju no brīža, kas daktere lika, jo USG parādīja, ka bēbis zemu, kaut kāda 25. nedēļa varēja būt, neatceros. Nēsāju līdz kādai 37.nedēļai, jo pēc tam josta var traucēt bēbim noslīdēt."

"Man ir 27. nedēļa, ārste ieteica likt grūtnieču jostu, jo man ik pa laikam velk muguru. Bet man tā josta liekas traucējoša un, kad uzlieku, tad staigāju ar tādu sajūtu, ka visu laiku vajag uz tualeti, tāpēc, ejot pastaigās, nemaz nelieku. Bet pagaidām puncis nav tik smags un liels, var vēl iztikt."

"Man lika nēsāt no 28. nedēļas, bet pa visu grūtniecības laiku es to uzliku tikai trīs reizes, jo jutos ar to ļoti neērti. Likās, ka mazo spiež, pašai grūti. Vecmāte pati arī man lika, bet tik un tā nejutos labi. Tas varbūt tāpēc, ka man līdz pat pēdējai dienai mazais sēdēja, bija nepareiza guļa, tad nu dzima ar ķeizaru. Varbūt kājas, kas bija apakšā, traucēja, jo mazajam gribējās staipīties."