Kāpēc tā notiek ar mani, ko es tādu nepareizu izdarīju? Ko tagad darīt, vai viņš izdzīvos? Un, ja izdzīvos, vai būs vesels, varbūt būs invalīds uz visu mūžu, kopjams un aprūpējams? Varbūt padoties un mest visu pie malas – 101 jautājums griežas pa galvu – kā un ko darīt labāk? Liela neskaidrība var valdīt māmiņas galvā un sirdī.
Un patiesi, ko tad darīt – laika nav daudz un ir jārīkojas uzreiz, lēmumi ir jāpieņem dažreiz ātri un ļoti būtiski, norāda psiholoģe Kristīne Ozoliņa.
Svarīgi, lai mamma, pirmkārt, spētu notiekošo pieņemt reāli un bez ilūzijām – tas notiek ar mani un tieši tā, iespējams, tas ļoti atšķiras no tā, ko biju gaidījusi, sapņojusi, iztēlojusies, bet svarīgi ir apjaust, ka esmu brīva pieņemt realitāti tādu, kāda tā ir, nevis tādu, kādu man to gribētos redzēt. Un svarīgi ir apjaust, ka bērniņš nav mans īpašums, es viņu ļoti, ļoti mīlu, bet viņš ir atnācis šai pasaulē ar savu ceļu un man ir jāspēj viņam nepieķerties, iesaka speciāliste.
No Austrumu filozofijas skatījuma, pastāv viedoklis, – ja pirmais bērniņš mirst (dzemdībās vai agrīnā vecumā, vai no nepietiekamas iznēsāšanas), tad tas nozīmē, ka viņš uz sevi ir paņēmis ģimenes karmisko smagumu, kas ir bijis tik liels, ka viņam ir ātri bijis jāaiziet. Tas var būt kā zināms mierinājums vecākiem šajā sarežģītajā situācijā, un bieži arī cilvēki tādos kritiskos dzīves brīžos sāk meklēt atbildes dažādās filozofijās, meditācijās, psiholoģiskā sevis izzināšanā, jo jautājumu jau ir sakrājies vairāk nekā atbilžu, – un tas ļoti nospiež un nomoka. Tad bieži vien tāds plašāks un filozofiskāks skatījums uz dzīvi paver jaunu, plašāku apvārsni un lietas ir iespējams ieraudzīt pavisam citā gaismā, uzskata Ozoliņa.
Praktiskās lietas
Protams, ir svarīgi arī ņemt vērā tādas pavisam praktiskas un it kā pašsaprotamas lietas grūtniecības laikā:
- atturēties no smagumu nešanas, cilāšanas, sevišķi uz augšu;
- samazināt stresa daudzumu ikdienā, vairāk veltīt laika sev, kontaktam ar bērnu, ar bērnu tēvu;
- veltīt laiku meditācijai, pastaigām gar jūru vai citā skaistā vietā, kas patīk, atslogoties no ikdienas rūpēm, baudīt šo skaisto laiku ar prieku;
- domāt pozitīvas domas, gribēt, lai bērniņš piedzimst vesels, laikā un vietā, – jo domām piemīt milzīgs spēks, tas gan var no bezcerīgas situācijas izcelt, gan sagraut bērna veselību un dzīvību;
- ja iet pirtī, tad uzmanīgi ieklausīties savā pašsajūtā un izvēlēties atbilstošo temperatūru, ja peras ar slotām, tad virzienā no kājām uz augšu;
- atturēties no braukšanas ar velosipēdu (sevišķi beigu posmā);
- un citas lietas, ko māmiņai vadoties no konkrētās situācijas iesaka ārsts un arī pašas pieredze.
Mazulis ieradies – negaidīti
Ja bērniņš ir piedzimis par agru un māmiņa ar viņu atrodas slimnīcā, sievietei ļoti svarīgi ir ieklausīties savā sirdsbalsī un intuīcijā, jo tā attiecībā uz bērnu ir ļoti spēcīga.
Mātes sajūta ir pats spēcīgākais indikators, kas bērnam ir nepieciešams, Ja viņa patiesi ieklausās savā sirdi un tai seko, tad varēs bērnam palīdzēt grūtajā brīdī, lai arī oficiālais ārstu viedoklis dažkārt var būt pretējs. Dakteri bieži vien pārlieku rutinizēti pieiet situācijai, dažkārt viņiem šķiet, ka bērniņš ir smagākā situācijā, nekā patiesībā.
Svarīgi ir arī kontaktēties ar cilvēkiem, kas saskārušies ar līdzīgiem jautājumiem, kuriem arī ir bijis jārūpējas par priekšlaikus dzimušu mazuli. Viņi gan sapratīs labāk, gan arī varēs sniegt informatīvu, emocionālu un psiholoģisku atbalstu. Tad jaunā mamma sajutīs, ka nav vienīgā ar šādu jautājumu uz pasaules, ka citi arī ir un dzīvo veiksmīgi.
Vēl mammai ir svarīgs klātbūtnes un ķermeniskais kontakts ar bērnu – vēlams likt kailu bēniņu sev uz kailas miesas (priekšlaicīgi dzimušos tas ļoti dziedē, viņi daudz ātrāk attīstās), naktī likt viņu gulēt sev uz krūtīm vai tuvumā blakus. Pasaulē veikto pētījumu pieredze liecina, ka veiksmīgāk attīstās tie ātrāk dzimušie bērni, kuru ģimenēs vēl ir kāds bērns, tāpēc iesaka ģimenei saņemties vēl vienam bērnam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
