baloni
Foto: Shutterstock
Nesen, stāvot veikalā rindā pie kasēm, negribot dzirdēju pirmsskolas vecuma puisēna sarunu ar mammu. Norādot uz prezervatīviem pie kases, viņš vaicāja: "Mammu, kas ir prezervatīvi?". Tuvāk stāvošie rindā saspicēja ausis. Taču mamma izvēlējās vieglāko un ērtāko ceļu: nobubināt kaut ko zem deguna.

Nesaņemot atbildi, puisēns to izdomāja pats. "Es zinu – prezervatīvu apēd, lai būtu labāks sekss," novilka viņš. Diemžēl mamma ar savu rīcību deva bērnam signālu – "neprasi man, es uz šādiem jautājumiem neatbildēšu."

Mums, vecākiem, bieži nākas domāt par to, cik daudz, kad un ko saviem mīļajiem, jaukajiem mazuļiem (līdz pat skolas vecumam) stāstīt. Savus bērnus redzam kā emocionālus, viegli ievainojumus, mīļus, paklausīgus vai ne tik paklausīgus, saudzējamus un pasargājamus no sliktas informācijas un ļauniem cilvēkiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!