Vai vispār iespējams panākt, ka mājasdarbus bērns pildītu ar prieku? Jā, ir, tā uzskata speciālisti, kuri Labklājības ministrijas mājaslapā sagatavojuši īpašas vēstules vecākiem, lai ar padomiem atvieglotu bērnu audzināšanas procesu. Šajā rakstā pievērsīsimies bērniem vecumā no sešiem līdz 10 gadiem.
Maza ainiņa no dzīves
Eduards sēž, zemu noliecies pār mājasdarbu burtnīcu, un koncentrēti raksta savus pirmos ļodzīgos burtus. Viņam blakus ar sakošļātu dzēšgumiju sēž mamma un uzrauga viņa centienu rezultātu. Zīmes, ar kurām viņa nav apmierināta, viņa uzreiz nodzēš. Dusmīgs un saniknots Eduards beidz strādāt un atsakās pabeigt uzdevumu.
Daži vecāki pārāk centīgi mēģina palīdzēt bērnam, izdzēšot burtnīcā vai pat izpildot visus mājasdarbus. Iejaukšanās katrā sīkumā var bērnam atņemt drosmi un kavēt viņa paša iniciatīvu. Lietderīgāk būtu, ja vecāki mājasdarbus uztvertu kā bērna lietu un kā treneri rūpētos par labu pamatnoteikumu ievērošanu.
Tas ietver arī stabilu darba vietu, kas ir gaiši un labi apgaismota, kur savus uzdevumus bērns var veikt pēc iespējas netraucēti. No turienes būtu jānovāc lietas, kas novērš uzmanību, piemēram, komiksi, radio, televizors, spēļu konsoles vai rotaļlietas, lai bērns nemēģinātu tām pievērsties. Vislabākais risinājums ir atsevišķs rakstāmgalds, vietas trūkuma dēļ arī parastu galdu noteiktos laikos var izmantot kā darba vietu. Regulāri ieradumi atvieglo mācīšanās procesu.
Kā vecāki palieciet tuvumā, ja bērnam ir kāds jautājums vai viņam ir nepieciešama tava palīdzība. Tu palīdzēsi mācīties lasīt, piemēram, ja kopā lasīsiet grāmatu ar vienkāršiem un īsiem tekstiem. Palīdzi bērnam sagatavoties arī diktātam, klases darbam, testam vai pārbaudījumam. Pirmajā gadā pēc izpildīta mājasdarba vecākiem vēl kopā ar bērniem būtu jāsakārto skolai nepieciešamās lietas un kopā ar bērnu jāsagatavo kontrolsaraksts, ko bērns pēc tam var pārbaudīt pats, piemēram:
Vai visi mājasdarbi ir izpildīti?
Vai man ir līdzi viss, kas būs nepieciešams rīt?
Vai visi zīmuļi ir uzasināti? Vai pildspalvas nav tukšas?
Vai no somas esmu izņēmis visu, kas man rīt nebūs nepieciešams?
Veiksmīgāks skolas gaitu sākums
Skolas gaitu sākumā bērni vislabāk mācās ar rotaļām. Aktīvi ķeroties klāt, viņi iepazīst pasauli. Atvērtība zināmā vidē, enerģija un dzīvīgums palīdz bērniem īstenot šķietami absurdas idejas un iekarot jaunas teritorijas. Bērniem tiešām patīk mācīties, un vecākiem būtu jādara viss, lai saglabātu šo motivāciju mācīties: uzmanīgi uzklausi bērnu, kad viņš stāsta par jauno, ko ir apguvis skolā. Palīdzi viņam saprast, apkopot un atkārtot būtiskāko!
Tas, kā bērns mācās, ir tikpat būtiski kā pati mācību viela. Lai iegaumētu kāda teksta būtiskākos aspektus, ir noderīgi pasvītrot atsevišķas vietas.
Tomēr skolā bērnam jāmācās arī lietas, kas viņu attiecīgajā brīdī neinteresē. Šeit no vecāku puses ir nepieciešamas gan izturības spējas, gan fantāzija. Dažas tēmas skolēnam vienkārši jāizcīna. Viņš priecāsies par taviem uzmundrinošiem vārdiem. Un dažreiz izdosies sasaistīt skolā apgūstamo vielu ar konkrētu bērna pieredzi. Bērna ziņkāre par ikdienu bieži vien palīdzēs atrast kādu piesaistes faktoru. Daži cilvēki saka, ka skolā bērni ierodas kā jautājuma zīmes un iznāk kā punkts! Turklāt tu vari palīdzēt bērnam saglabāt prieku mācīties.
Ieteikumi vecākiem – kā mazināt skolēna nogurumu un motivēt darbam
Lūk, daži pavisam vienkārši ievērojami padomi mazo skolēnu vecākiem no jomas speciālistiem:
- Kamēr nav grūtību mācībās, bērns drīkst pats noteikt laiku, kad viņš pildīs mājasdarbus;
- Pēc priekšpusdienas, kad no četrām līdz sešām stundām notika mācības, bērni lielākoties ir noguruši un viņiem nepieciešama atpūta. Daži bērni mājupceļā ļoti tūļājas un šādi piešķir sev pārtraukumu;
- Vieglas pusdienas rada mazāku nogurumu nekā sātīga ēdienreize, visbiežāk laikā no pulksten 12 līdz 15 bērnu koncentrēšanas spējas ļoti samazinās;
- Diviem dienas posmiem noteikti jābūt brīviem no jebkādiem uzdevumiem, proti, vakaram un agram rītam līdz skolas sākumam. Vakaros bērni vienkārši ir pārāk noguruši un viņiem ir ļoti grūti koncentrēties saviem uzdevumiem, un nogurdinošs darbs agri no rīta bērnus noslogo līdz pat pusdienlaikam;
- Kopā ar bērnu sagatavo nedēļas plānu, kurā tiek paredzēts skolas laiks, laiks mājasdarbu izpildei, brīvais laiks, laiks draugiem, hobijiem, televizoram utt.;
- Ņem vērā, lai katru dienu būtu neieplānots laiks spontānām idejām vai vienkārši "nekā nedarīšanai";
- Bērns var pats izlemt, vai sākt ar uzdevumu, kas padodas īpaši viegli un rada visvairāk prieka, vai arī ar to, kurš ir visgrūtākais;
- Mājas darbu rituālam vienmēr būtu jānorit saskaņā ar vienu un to pašu shēmu, tad sākums būs vieglāks;
- Vēlākais pēc 40–45 minūtēm bērnam būtu jātaisa mazs pārtraukums, jāizkustas un jāieelpo svaigs gaiss;
- Pirmajās 20 minūtēs pēc mājas darbu pildīšanas bērns nedrīkstētu skatīties televīziju vai spēlēt datorspēles. Šajā laikā smadzenes nostiprina iemācīto.
Mājas darbu jēga un mērķis
Mājasdarbu jēga un mērķis ir vingrināšanās mācību vielā un tās nostiprināšana. Skolā tiek izstāstīta mācību viela, un mājās savā tempā bērni var apstrādāt un pārstrādāt mācīto, atrast savus risinājumus un šādi atcerēties un nostiprināt apgūto. Mājasdarbi iepriekš tiek sagatavoti un pārrunāti skolā. Tomēr, ja mājās rodas grūtības risinot un, neņemot vērā smadzeņu piepūli, bērns netiek tālāk, viņš drīkstētu uzdevumu pārtraukt. Ar rakstveida paziņojumu skolotājam – "Mans bērns nespēja izpildīt uzdevumu. Man ir sajūta, ka viņš to nav sapratis. Es lūdzu Jūs vēlreiz izskaidrot šo uzdevumu!" – vecāki informē skolotāju, par ko ir pateicīgi daudzi skolotāji. Tā mājasdarbi palīdz orientēties, kas tiešām ir saprasts un ko bērni var piemērot patstāvīgi.
Protams, mājasdarbu izpilde nedrīkst būt pārāk ilga, lai bērnam vēl būtu pietiekami daudz laika rotaļāties. Stundām ilga sēdēšana pie mājasdarbiem pārpūlē skolēnus. Kontakti ar citām ģimenēm parādīs, vai arī tur bērniem (pārāk) daudz laika ir nepieciešams uzdevuma izpildei. Šajā gadījumā jāinformē skolotājs un vecāku sapulcē vai pieņemšanas laikā jārunā par pārāk augstām prasībām.
Kā kustēšanās palīdz mācīties
Kustības pirms mācīšanās aktivizē smadzenes un būtiski atvieglo vingrināšanos. Ar kontrolētiem un mērķtiecīgiem koordinācijas vingrinājumiem tiek aktivizēta galvas smadzeņu garozas motoriskā zona.
Koordinētas kustības ir: lēna, skaidra, ritmiska skriešana, iesaistot rokas un ķermeņa augšdaļu, visas krustveida kustības, deju kustības mūzikas ritmā, diriģēšana ar abām rokām mūzikas ritmā, visas astotnieka variācijas ar rokām un kājām guļus stāvoklī, ritmiskas roku un pirkstu kustības, ikviena vingrošana, kas tiek veikta precīzi, lēni un ritmiski.
Kam ir motivācija kaut ko darīt, tam būs arī labi rezultāti. Kam ir labi rezultāti, tam būs motivācija turpināt censties. Ir zināma kopsakarība starp koordinācijas treniņiem un koncentrēšanās un mācīšanās spējām. Amerikāņu pētījumi pierāda, ka sporta aktivitātes nodrošina arī labākas atzīmes un uzvedību skolā. Bērnu pasivitāte bieži vien izpaužas, skatoties televizoru. Viņi sāk biežāk slimot. Vecākiem noteikti vajadzētu sekot līdz pie datora pavadīto stundu daudzumam. Liec bērniem darīt kaut ko noderīgu tā vietā! Piemēram, nomazgāt traukus vai sakārtot istabu, galvenais – lai bērns kustētos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
