Tas nav speciāli, tā notiek – Madara, kas iepazīstas tikai ar ārzemniekiem  (30)

*Vārds mainīts

"Es neesmu sapratusi, vai es viņus pievilinu vai viņi mani," sarunu iesāk šī stāsta varone, kurai kavalieri ir bijuši teju no visām pasaules malām – Šveices, Nigērijas, ASV, Vācijas, Uzbekistānas, Zviedrijas, Anglijas un Turcijas.

"Es viņus speciāli neizvēlos, tā vienkārši sanāk. Es par to nekad neesmu domājusi un nekad neesmu speciāli meklējusi kādu tumšāku vīrieti vai tādu, kas runā citā valodā, tas vienkārši notiek un viss."

Madara atklāj, ka nācies doties uz randiņiem pārsvarā ar vecākiem vīriešiem un puišiem. Piecus vai 25 gadus – vecāki viņi ir jebkurā gadījumā.

Savas raibākās dzīves lappuses mīlas frontē jaunā sieviete atšķīrusi, kad pārcēlusies uz Rīgu. Lai gan laiks ir pagājis, krāšņi notikumi un vēl raibāki randiņu stāsti nebeidz savu ikdienišķo ritējumu.

Madara savus kavalierus parasti atrodot divos veidos – iepazīšanās aplikācijā Tinder vai bāros. Tiesa, sieviete skaidro, ka nekad nav meklējusi citādākus vīriešus – tā vienkārši sagadās. "Nav tā, ka tinderī uzmanību pievēršu tikai tumšākiem un, tā teikt, eksotiskākiem puišiem, bet abpusēja patikšana pārsvarā sanāk tikai ar ārzemniekiem."

Madara nevar lepoties ar izcilām svešvalodu zināšanām, tāpēc tas, ka romantiskās attiecības jaunajai sievietei veidojas tikai ar latviešu mēlē nerunājošiem vīriešiem, ir diezgan pārsteidzošs fakts. Kā atzīst Madara, sākotnēji vairāk tika pateikts ar žestiem nekā ar vārdiem, taču laika gaitā arī svešvalodu zināšanas ir augušas.

Pati meitene skaidro, ka viņas aizrautība ar vecākiem ārzemju vīriešiem varētu būt saistīta ar to, ka vīrieši ir daudz jaukāki un, viņas piedzīvotajos gadījumos, arī nobriedušāki, kā arī vairāk novērtē sievietes. "Varbūt vienkārši man nekad nav nācies sastapt latvieti, kurš būtu tik jauks. Vai nedaudz citādi – nekad nav nācies sastapt ārzemnieku, kurš nebūtu jauks."

Turpinājumā daži amizanti Madaras randiņu piedzīvojumi, pārdomas par attiecībām un psiholoģes viedoklis par to, kāpēc jaunajai sievietei jebkāda veida attiecības var veidoties tikai ar ārzemju vīriešiem.

"Vienreiz tinderī sakrita abpusējās simpātijas, pēc kā sākās sarakste. Vīrietis ļoti vēlējās ar mani satikties, bet es teicu, ka esmu tajā brīdī aizņemta un satikties nevaru. Tajā pašā laikā, pāršķirstot bildes aplikācijā, izveidojās vēl vienas abpusējas simpātijas ar kādu vīrieti, kurš arī mani uzaicināja satikties. Ārā bija diezgan jauka diena, tāpēc arī beigās pārdomāju, nolēmu, ka riskēšu un došos satikties ar otro kavalieri.

Nedaudz pastaigājām pa Vecrīgu un vīrietis mani uzaicināja uz savu viesnīcas numuriņu. Es piekritu. Abi sēdējām numuriņā, pļāpājām, labi pavadījām laiku, kad pēkšņi svešinieks pateica – "Atnāks arī mani draugi". Kamēr mēģināju saprast, kas īsti notiek, durvis vēra vaļā jaunie draugi. Kā izrādās, viens no viņiem arī tas, kuram pirms dažām stundām biju rakstījusi, ka nevaru satikties šodien, jo esmu pārāk aizņemta. Neērti bija visiem, un man mazliet arī bailīgi, jo galvā skan – "Es esmu septītajā stāvā, ar trīs tumšādainiem vīriešiem un viņi runā kaut ko savā valodā, kuru es absolūti nesaprotu!". Beigās jau bailes kliedējās un bija normāli, lai gan tajā brīdī, kad visi devās ballēties, es devos mājup.

Nākamajā dienā saņēmu vēstuli no tā drauga, kuru biju sākotnēji atraidījusi. Vēstules teksts - "Tu vari atnākt pie manis, bet tikai tad, ja gribi seksu." Šo randiņu, protams, neapmeklēju.

Tad arī sapratu, ka lielākā daļa ārzemnieku, kas ir piereģistrējušies šajā iepazīšanās aplikācijā, tur atrodas tikai viena mērķa dēļ."

"Pēc tam es iepazinos bārā ar kādu izskatīgu ārzemnieku. Lai gan vīrietis vēlējās iepazīties, nekādu telefona numuru nedeva. Vien savas mājaslapas adresi. Sākotnēji mūsu sarunas ritēja ar e-pasta starpniecību, kas, šķiet, ir pat mazliet aizraujoši, jo tomēr ir nedaudz vecmodīgāk, nekā ierasts, un es tā nekad nebiju darījusi.

Vēlāk iestājās divu mēnešu klusums. Atbildes vēstules nesaņēmu arī tad, kad viņam rakstīju, tāpēc nopratu, ka viņš ir devies atpakaļ uz savu valsti un mūsu ceļi ir šķīrušies.

Ik pa laikam, apmeklējot viņa mājaslapu, uzgāju viņa telefona numuru, un ar to arī sākās sarakste ar telefona palīdzību, kas noveda arī līdz randiņam. Vīns un jauka gaisotne, viss bija lieliski. Jaukais vakars atkārtojās, un viss bija gluži kā filmās.

Tikai laikam ne uz ilgu. Pēc kādas ballītes viņš nejauši aizsūtīja īsziņu savai draudzenei ar manu telefona numuru. Jā, kā izrādās, viņam bija draudzene! Vēlāk telefonā parādījās neatbildētu zvanu jūra un atstātas ziņas, kurās vēl tik un tā neparādījās vārds "draudzene", jo viņa priekšā nestādījās, norādīja, ka vienkārši pazīst mūsu kopīgo draugu un uztraucas par viņu. Vārds pa vārdam, līdz kamēr nonācām pie tā, ka "draudzene", kura neko nenojauš par to, ka dalām vienu vīrieti, ir atbraukusi uz Latviju no Dubaijas un mums paredzēta tikšanās."

Tajā pašā laikā, vīrietis, sapratis, ka viņa sievietes sarunājās, bija kārtīgi apstrādājis savas draudzenes telefonu – izdzēsis un bloķējis sievišķīgās sarunas, kas noveda pie tā, ka abas sievietes nevarēja satikties.

Vīrietis nudien bija satraucies par abu sieviešu saraksti, jo nobloķējis un, šķiet, no dzīves izsvītrojis bija arī Madaru. Pēc dažām dienām Madara saņēma ziņu no jaunās sievietes, kura atzinās sava mīļota darbībās, tik un tā neko nenojaušot par to, ka zem viņas deguna notiek nodevība. Pāris bija jau devies uz Vāciju.

Madara vēlreiz piebilst, ka sākotnēji nav zinājusi, ka viņas izredzētajam ir draudzene, taču vēlāk tas šķitis mazsvarīgi, jo vīrietis ir licis viņas sirdij pukstēt straujāk, taču situācija, kas izvērtās starp mīlas trio, atgādinājis seriāla cienīgu sižetu.

"Vienreiz bija sarunāta satikšanās ar kādu vīrieti bārā. Aizgāju uz sarunāto vietu, te pēkšņi viens vīrietis, kurš atgādināja fotogrāfijā redzēto, man pienāk klāt un jautā, kā mani sauc. Nosaucu vārdu un viņš mani aicināja parunāties un iedzert kopā kādu kokteili. Runājam, smejamies, te pēkšņi viņš jautā manu telefona numuru, es, protams, apstulbu. Jautāju, vai tad viņam nav mana numura, jo tikko taču tinderī un whatsapp runājām. Tad arī viņš apmulsa, es pie sevis nodomāju "Zeme, atveries!". Kā izrādās, kokteiļus un laiku baudīju ar kādu svešinieku un noteikti ne ar to vīrieti, ar kuru bija sarunāta tikšanās.

"Tajā pašā brīdī ieraudzīju, ka bārā iesoļo vīrietis, ar kuru man bija norunāta tikšanās. Viņš laikam sakautrējās, jo klāt nepienāca. Varbūt tāpēc, ka biju kopā ar citu čali," smejoties stāsta Madara, piebilstot, ka dažreiz tomēr vīrieši, ar kuriem viņa satiekas, ir līdzīgi.

Madara pastāsta arī vēl kādu filmas cienīgu epizodi. "Reiz iepazinos ar puisi, kurš beigās pie manis arī pavadīja nakti. Par viņu nezināju neko, tikai vārdu. Nākamajā dienā atvadījāmies un likās, ka vairs neredzēsimies. Par spīti nākamās dienas nogurumam draudzenes tomēr mani pielauza doties atkārtoti paballēties. Kā izrādās, iepriekšējā vakarā biju pieminējusi, ka arī nākamajā dienā došos ar draugiem izklaidēties, ko, acīmredzot, aiz auss bija licis satiktais vīrietis. Kad pasākums un luste izklaidēties jau bija gandrīz pierimusi, ap četriem rītā, mans iepriekšējā naktī sastaptais draugs raitā solī iesoļoja bārā. Izrādās, viņš bija mani speciāli meklējis.

Puisis bija man pat jau pajautāja, vai arī turpmāk varēsim sazināties un veidot kādā veida attiecības, es paņēmu viņa telefonu, bet tur uz ekrāna – sievietes bilde. Atkal jau kārtējais aizņemtais puisis. Kad pēc pāris dienām sākām runāt par konkrētāku nākotni, viņš apstiprināja, ka viņam ir draudzene, tāpēc arī teicu, ka visi cilvēki satiekas kaut kāda iemesla dēļ, un mūsu iemesls – "for fun" jeb prieka pēc. Par izbrīnu man, vīrietis bija lielā šokā, ka nevēlos veidot pastāvīgas attiecības ar aizņemtu puisi."

Lai arī sākotnēji Madarai bijis vienalga, ka izredzētajiem ir draudzenes, jo tā, kā norāda jaunā sieviete, tā ir viņu pašu izvēle, tomēr kaut kas nedaudz ir mainījies. Savā ziņā viņa izjūt sirdsapziņas pārmetumus.

"Man patīk ārzemnieki, bet es nezinu, vai starp viņiem atradīšu savu vīru. Varbūt mans latvietis kaut kur mani gaida."

"Daži varbūt domās, ka viss, kas mani interesē, ir sekss, bet tā nebūt nav, mēs vienkārši iepazīstamies un labi pavadām laiku. Bija viens brīdis, kad man tiešām negribējās attiecības un tā bija tikai izklaide, bet tagad, kad kāds laiciņš jau ir pagājis, man gribas attiecības ar kādu, ar kuru esmu iepazinusies, bet viņi diemžēl vairs nav Latvijā. Tomēr es neizslēdzu domu, ka es ar viņiem varētu būt kopā, lai gan iespējas vēlreiz satikties vai nejauši saskrieties ir ļoti, ļoti minimālas.

Sastopot kādu no šiem cilvēkiem, es saprotu, ka viņš aizbrauks, piemēram, pēc diviem mēnešiem, un tā ir stulba sajūta, jo tikmēr esmu paspējusi jau pieķerties. Tas ir arī visgrūtākais.

Tas savā ziņā ir arī nomācoši, jo, kad tu satiec tiešām jauku vīrieti, kura mājas nav Latvijā, ir ļoti grūti. Es apzinos, ka pastāv ļoti maza iespēja, ka viņš reāli pārcelsies uz dzīvi šeit vai es – pie viņa. Maza varbūtība, ka vīrietis gribēs pamest savu ģimeni un draugus, lai brauktu dzīvot uz Latviju, un arī es jūtu, ka man vēl ir šis tas darāms tepat.

Arī gadījumos, ja puisis jau ir aizbraucis atpakaļ uz savām mājām, es ar viņu, piemēram, sarakstos, un ir diezgan muļķīga sajūta, ka nevienu citu jau negribas, tikai to, kuram šobrīd nav iespējams atrasties blakus.

Dažreiz es tiešām domāju, ka šīm attiecībām patiesībā nav nekādas jēgas un ka jāskatās arī uz citiem. Bet tur jau tā lieta, ka es viņus speciāli neizvēlos, tā vienkārši sanāk. Es par to nekad neesmu domājusi un nekad neesmu speciāli meklējusi kādu tumšāku vīrieti vai tādu, kas runā citā valodā, tas vienkārši notiek un viss."

Lai noskaidrotu, kāpēc Madarai (un ne tikai viņai) tik ļoti simpatizē vīrieši, kuri savas mājas nesauc par Latviju, vērsos pie psiholoģes Lienes Paulauskas.

"Varbūt tu pats jūties citādāk, līdz ar to patīk citādāki puiši. Ja, piemēram, visu savu bērnību esi pavadījis vietā, kurā esi uzskatīts par citādāku, kaut kādā ziņā tu izstrādā to bāzi, ka tev patīk tas citādais. Ja, pieņemsim, gluži tāpat kā pasakā, kurā ir pelēkās pīles un gulbis, tu esi tas gulbis, kuru parasti nepieņem, tas nozīmē, ka viņam arī vajag atrast gulbi. Tā arī ir tā doma, kuru redzu es – ja tu esi bijis gulbis pīļu vidū, tu zemapziņā arī atradīsi to gulbi, jo tu vienkārši nevari pieņemt pīli," skaidro Liene Paulauska.

"Tas ir dzīves redzējums, jo, ja tas ir nedaudz citādāks kā pārējai videi, tu nejūties tā kā citi. Tas ir iekšējais process, pīle nevar būt kopā ar gulbi un gulbis ar pīli. Gulbjiem ir jābūt ar gulbjiem!"