Pašlaik biežākais iemesls, kādēļ maziem bērniem rodas liekais svars, ir pārmērīga saldumu un cukuru lietošana, ko vecāki bērniem dod neapdomīgi, apliecina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
"Ja bērns īsi pirms pamata ēdienreizes našķējas ar cepumiem, saldinātiem piena produktiem vai konfektēm, tad, pirmkārt, viņš mazāk ēdīs pārtiku ar augstu bioloģisko vērtību. Līdz ar to viņš nesaņems nepieciešamās uzturvielas, vitamīnus un minerālvielas, kas ir vajadzīgas bērna augšanai un attīstībai. Un, otrkārt, saņems daudz vairāk kaloriju.
Tas nākotnē var veicināt aptaukošanas attīstību. Lai padzertos, bērnam veselīgākais ir tīrs ūdens. Saldinātie dzērieni palielina uzņemto cukuru daudzumu, kas arī ar laiku var veidot lieko svaru," skaidro uztura speciāliste.
Jaunākie pasaules zinātnieku pētījumu dati aicina pieskatīt arī mazuļu uzņemto olbaltumvielu daudzumu, jo pārmērīga olbaltumvielu lietošana uzturā arī var veicināt aptaukošanos. Olbaltumvielu daudzums uzturā ir atkarīgs no cilvēka svara, vecuma, fiziskās aktivitātes, kā arī veselības stāvokļa.
Bērniem vecumā no vien līdz trīs gadu vecumam jāuzņem 1,05 g proteīna uz viena kilograma svara. Ja bērna svars ir 15 kg, viņa uzturā jānodrošina 15,75 g olbaltumvielu. Viena ola satur ap 8 – 9 g olbaltumvielu, 50 g biezpiena - ap 9 g olbaltumvielu, viena piena glāze – ap 6 g olbaltumvielu, viena glāze specializēta piena dzēriena mazuļiem – 3 g olbaltumvielu.
2015. gadā publicētā Somijas zinātnieku pētījuma rezultāti liecina, ka, vērtējot dažādu uzturvielu ietekmi uz bērna attīstību, olbaltumvielas arī rada aptaukošanās risku. Visvairāk šī ietekme tiek novērota pirmajā un otrajā bērna dzīves gadā, kas sakrīt ar laiku, kad bērna uzturā parādās produkti un ēdieni, kurus uzturā lieto arī pārējā ģimene, un saņemto olbaltumvielu daudzums sāk pieaugt.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Pārtikas zinātniskās komitejas ieteikumiem, vecumā no viena līdz trīs gadiem bērniem dienā jāuzņem par trīs reizēm mazāk olbaltumvielu nekā pieaugušajam. Kopumā var teikt, ka pašlaik bērni uzņem gan vairāk kaloriju, gan vairāk tauku, ogļhidrātu un olbaltumvielu, tāpēc ļoti svarīgi pievērst uzmanību gan uztura kvalitātei, gan uztura daudzumam, ko ikdienā saņem bērns.
"Ja vecāku ēdienkarte ir samērā veselīga – tā sastāv no dārzeņu sautējumiem, salātiem, tvaicētas gaļas, zupām, pilngraudu produktiem, augļiem, piena produktiem bez piedevām, zivīm – tad ap gada vecumu bērnam var pārstāt gatavot speciāli viņam pielāgotu ēdienu. Taču, ja vecāki ikdienā ēd treknas karbonādes, grilētus gaļas ēdienus, ēdienu garšas pastiprināšanai izmanto pārlieku daudz garšvielu, bieži ēd pusfabrikātus, gaļas un konditorejas izstrādājumus, tādu ikdienas ēdienkarti bērnam nevajadzētu dot ne gada un pat ne divu gadu vecumā," uzsver Ļubina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
