Stress pieauguša cilvēka ikdienā tiek uzskatīts par normu, tomēr bieži tiek piemirsts, ka tas ir arī bērnu dzīves sastāvdaļa. Kā atklāj Latvijas Pediatru asociācijas rosinātās aptaujas rezultāti, gandrīz puse vecāku atzīst, ka viņu bērni ikdienā piedzīvo slikto stresu – distresu. Kā galveno bērnu sliktā stresa iemeslu vecāki min neatrisinātas vai ieilgušas problēmas pašu ģimenē.
45,5 procenti vecāku norādīja, ka bērns slikto stresu izjūt tikai laiku pa laikam, savukārt 16,8 procenti vecāku norādīja, ka viņu bērns distresu izjūt ļoti bieži un tas sāk kļūt nekontrolējami. Turklāt gandrīz puse (45,7 procenti) norādījuši, ka stresa ietekmē bērns arī biežāk slimo, portālu Cālis.lv informēja asociācijā.
Tikmēr gandrīz katrs piektais no vecākiem atzina, ka bērns ikdienā ar distresu nesaskaras (18,6 procenti), bet 19,2 procenti aptaujāto atzina, ka nezina, vai bērnu skar negatīvais stress.
Lūgti norādīt savā pieredzē novērotos bērnu distresa iemeslus, visbiežāk vecāki atzina, ka viņu bērnam distresu rada neatrisinātas vai ieilgušas problēmas ģimenē (49,6 procenti). Gandrīz divas reizes retāk vecāki atzīmēja tādus iemeslus kā problēmas skolā vai bērnudārzā (27,1 procenti), kā arī pārmērīga aizņemtība skolā vai bērnudārzā, ko rada mācības un ārpusskolas nodarbības (23,3 procenti).
Apzinoties distresa potenciālo negatīvo ietekmi uz bērna emocionālo un fizisko stāvokli, 65,8 procenti aptaujāto vecāku atzina, ka distresa mazināšana tieši viņu loma ir ļoti būtiski svarīga, bet 20,5 procenti – ka svarīga. Tomēr 13,7 procenti vecāku atbildēja, ka distresa gadījumā vienlīdz svarīga ir kā viņu sniegtā palīdzība, tā arī piesaistīta speciālista atbalsts.
Savukārt lūgti atklāt savas metodes, palīdzot bērnam pārvarēt distresu, visbiežāk vecāki atzina, ka šādos dzīves brīžos cenšas stiprināt bērna veselību ar papildu vitamīnu un mikroelementu devu, tostarp magniju (40,4 procenti), kas ir viens no būtiskākajiem elementiem tieši stresa kontrolē. Katrs piektais no aptaujātajiem vecākiem norādīja, ka regulāri seko līdzi sava bērna uzņemtajam magnija daudzumam (20,9 procenti), bet nedaudz mazāks īpatsvars (19 procenti) atklāja, ka dod bērnam magniju tikai no vēla rudens līdz pavasara periodam, kad tā uzņemšana ir visbūtiskākā.
Lai mazinātu bērna distresu, vecāki aicina bērnu vairāk pievērsties arī fiziskām aktivitātēm (30,4 procenti), sekot līdzi, lai bērns pietiekami izguļas (26,1 procenti) un vai atvase uzņem pilnvērtīgu uzturu (25,5 procenti). Tajā pašā laikā ievērojami mazāks ir to vecāku pārsvars, kuri atzīstas, ka cenšas izzināt bērna stresa cēloņus izrunājoties (9,9 procenti), pavada ar viņu kopā laiku (11,8 procenti) un cenšas mazināt viņa ikdienas slodzi (9,3 procenti).
Pavisam neliels skaits (6,8 procenti) atzina, ka bērnu manāma distresa laikā ved uz konsultāciju pie speciālista (ģimenes ārsts, pediatrs, psihoterapeits, psihiatrs vai neirologs). Tomēr 16,1 procenti vecāku atzinuši, ka nezina, kā tikt galā ar bērna distresu, bet 11,2 procenti atzinās, ka nedara neko, lai bērnam palīdzētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
