Ja tu nepalīdzēsi situāciju mainīt, bērnam pieaugot, šīs reakcijas pēc zaudējuma kļūs arvien spēcīgāk izteiktas. Un tas jau izskatīsies ne visai glīti, piemēram, ja sešpadsmitgadnieks sarīkos histēriju saistībā ar kādu vecāku noteiktu aizliegumu.
Kāpēc bērni vienmēr vēlas būt pirmie, ieņemt līderpozīcijas? Tāpēc, ka paši vecāki jau no mazotnes bērnam nosaka šādus noteikumus – būt pirmajam ir svarīgākais. "Kurš pirmais aizskries līdz gultai?", "Kurš pirmais izēdīs putru?" utt. Protams, tajā nav nekā slikta. Un vēlme uzvarēt – tā ir svarīga īpašība, kas dzīvē palīdz sasniegt panākumus. Taču problēma ir tajā, ka mēs bērniem neiemācām cieņpilni zaudēt. Mēs padodamies spēlē, kad tajā iesaistās vecāki un bērns, bet, kad viņš nonāk bērnu kolektīvā, bērns saņem nopietnu vilšanos: daži bērni skrien un ēd ātrāk, un prot uzbūvēt augstākus torņus.