Kā nezaudēt sievišķību, esot māmiņai

Maigums, laipnība, elastība, pacietība, mīlestība, taisnīgums, uzticība, skaistums, emocionalitāte, sirsnība, cilvēcība, mātišķums, iekšējais spēks – visas šīs īpašības raksturo sievišķību. Sievietes pašas izvēlas, par kādām kļūt un cik stingru raksturu audzināt. Neapšaubāmi, sievišķības pirmsākumi ir jāmeklē bērnībā.

Pirmais iespaids par sievišķību un sievieti, protams, ir saistīts ar mūsu priekšstatu par māti. Atcerēsimies, kā viņa kā māte izturējās pret sevi kā sievieti – vai viņa dzīvē ir pietiekami spējusi par sevi rūpēties, prot un ir sevi lutinājusi un mīlējusi, vai ir regulāri pirkusi un atjaunojusi garderobi un kosmētikas krājumus, un vai viņa ir saņēmusi pietiekami daudz mīlestības no sava partnera un spējusi to dāvāt arī viņam.

Droši vien atceries, ka mamma visu savu laiku veltījusi ģimenei un darbam. Darbaholisms uz izdzīvošanas robežas. Lielais vairums padomju laiku cilvēku ir dzīvojuši tieši tā, un, jā, arī šodien ļoti daudzi nevis dzīvo, bet burtiski izdzīvo.

No bailēm, ka beigsies nauda, un no bailēm, ka izjuks attiecības vai nepietiks nekam laika un ka vienmēr nekā nav pietiekami. Šī izdzīvošana var būt iznīcinoša.

Jo vairāk savu māti esi pieņēmusi, sapratusi kā sievieti, jo vieglāk uztver dzīvi un sievišķību šobrīd, ja esi vienisprātis ar to, ko esi redzējusi – kā viņa ir veidojusi attiecības, ikdienu un rūpējusies par sevi kā par sievieti. Ja mātes un meitas pozīcijas un domāšana saskan, ir daudz vieglāk izvēlēties dzīvē to, kas ir nepieciešams. Nav jāveic nemitīgi meklējumi. Kad esi vienisprātis ar māti, ir viegli pieņemt lēmumus un varat teikt: "Jā, mammu, tu esi izvēlējusies tādu dzīvi, kādu būtu izvēlējusies ar es, un es tevi ne par ko nevaru nosodīt."

Protams, ne jau visām ir bijušas mātes vai citi ideāli piemēri, no kā apgūt sievišķību, tomēr sievišķības pamati jebkurai dāmai jau ir ielikti šūpulī, jo tāda ir mūsu – sieviešu daba. Meiteņu uzvedība, ja vien nav traumēta bērnība vai ir bijušas kādas citas blaknes, kas uzvedību ietekmē, ir krasi atšķirīga no puišiem.

Kad sievietes dzīvē ienāk bērni, ir ļoti svarīgi, kā mainās sievišķība, jo kā meitenes, tā puikas dzimst mātēm. Tāpēc ir svarīgi saprast, ko ir devusi sievietei pašas māte, ko viņa ir apguvusi pati, un vai to izmantos savā dzīvē.

Pirmajā laikā bērnam ar māti ir ļoti cieša saikne. Māte un bērns ir kā Saule un planētas, kas ap to riņķo. Bērni, vienalga – zēns vai meitene – griežas ap māti nepārtraukti un apgūst viņas ieliktās dzīves kvalitātes. Laipnība, maigums, līdzjūtība – bērni to visu sevi burtiski barojas. Kā vīrietis, tā sieviete – tas ir pirmais, ko viņi iemācās no savas mātes – prasmi rūpēties, un atdod otram siltumu. Tās visas ir sievietes ieliktās prasmes.

Pastāstīšu savu pieredzi. Man ir kāda paziņa, kura vienmēr bijusi skaista, kopta, sievišķīga – tāda, uz kur vīrieši atskatās. Kājas tik garas kā stirnai, augums – slaids un graciozs. Viņa reiz man stāstīja, ka nesaprot sievietes, kas pēc bērna piedzimšanas pilnībā ziedojas bērnam un par sevi aizmirst, kļūstot par "pelēko peli". Pēc tam brīnās, kāpēc partneris aiziet pie citas – un nebūt ne pie sievietes bez "bagāžas".

Interesanti ir tas, ka tad, kad viņai pašai piedzima bērns, notika tieši tas pats – viņu vairs nevarēja pazīt. Ne gluži, ka pazīt, jo atpazīt jau varēja, bet viss sievišķīgums un skaistums bija pazudis "bērna autiņos". Jaunā sieviete to skaidroja kā mīlestību pret bērnu, proti – viņu nekas cits šajā dzīvē neinteresē.

Protams, es nevienu nenosodu un netaisos to darīt, bet mani nomāc šis jautājums – vai sievietes pašas nav vainīgas? Vainīgas, ka citas ir skaistākas, gudrākas, veiksmīgākas, un arī pie tā, ka izjūk attiecības. Ne jau vienmēr sievietes pārstāšana par sevi rūpēties ir noteicošais, ka kaut kas jūk un brūk, tomēr kāpēc pārstāt to darīt, lai nebūtu jāsaka – es darīju visu, bet notika tā un tā. Nedarīji visu!

Kādam varētu likties, ka es nezinu, ko runāju, bet apkārt ir brīnišķīgi piemēri, kur sievietes, būdamas ne viena, bet vairāku bērnu mātes, tiek galā ne tikai ar bērniem, bet arī ar sevi. Un ne vienmēr viņām ir, kas palīdz un ne vienmēr viņas bērnus audzina kopā ar kādu. Izslēgsim smagākus gadījumus, bet principā sieviete, kura par sevi rūpējusies, nedrīkst pārstāt to darīt, kad piedzimst bērni, ja vien tā nav viņas izvēle. Ejot uz vannasistabu tīrīt zobus, pie viena var uzklāt nedaudz vaigu sārtuma un skropstu tušas. Var neiet pie manikīra laika trūkuma dēļ, bet vai tad sieviete nevar vieglu manikīru veikt mājās pati? Laikā, kad iet iemīļotais seriāls, var ieiet dušā un izmazgāt matus. Tie ir tikai daži sīkumi, bet no sīkumiem sastāv dzīve.

Psiholoģe Diāna Zande "Māmiņu klubā"