Draudzība ar pašlabumu jeb Izmals tevi cauri gaļasmašīnai un aizsviedīs prom  (3)

Aigas aklais randiņš bijis ar dāni, kurš apbūris ne tikai ar seksīgo un iznesīgo tēlu un sirsnīgo acu skatienu, bet bijis arī īsts džentlmenis. Randiņa laikā saruna ievirzījusies personiskākā sfērā par to, kāda ir Aigas attieksme pret "friends with benefits" jeb draudzība ar "labumiem". Ar šo jēdzienu tiek saprastas brīvas formas attiecības, kurās nav atbildības vienam pret otru, bet tikai abpusējs izdevīgums. Vai tas tā patiešām darbojas un ir iespējams?

Aiga apraksta, kāda bijusi tikšanās, un raksturo savas izjūtas par tēmu – brīvas sievietes ideālā partnera meklējumi. Randiņā jau no pirmās sarunas Aiga bija sapratusi, ka brīvi varēs pieskarties dažādām tēmām. Vārds pa vārdam, kamēr abi bija nonākuši līdz tēmai – "friends with benefits". Viņš jautāja, vai Aigai tādi ir bijuši. Uz apstiprinošu atbildi viņš pasmaidīja. Kad saņēma apstiprinošu atbildi arī uz jautājumu, vai tādi ir bijuši paralēli vairāki vienā laika periodā, smaids bija kļuvis vēl plašāks.

Viņš atzinās, ka šobrīd piekopjot tikai tādu dzīvesveidu un nesaskatot tajā neko sliktu, jo, kamēr meklējot savu īsto, tikmēr līdz tam laikam vismaz neesot viens. Turklāt, kamēr nepamēģināšot ar kādu sievieti, kura simpatizē, līdz galam arī neuzzināsi, vai vēlies, lai tā sieviete paliek tavā dzīvē pavisam, vai arī jūs viens otram derat tikai uz laiku. Viņš uzskatīja, ka tādā veidā arī palīdz un iepriecina vientuļās sievietes, jo nu arī viņām vismaz kāds ir, kamēr tās meklē savu īsto un vienīgo.

Aiga sarunas laikā piekrītoši bija mājusi ar galvu, jo domāja līdzīgi. Kamēr tas "īstais" vēl nāk, ir lieliska iespēja iepazīt un veidot "attiecības" ar dažāda tipa vīriešiem. Šīs attiecības ļauj gan atklāt daudz jauna mums pašām par sevi, gan izkristalizē, kādu tad tieši vīrieti mēs gribam vai arī tieši negribam redzēt sev blakus, kā arī, protams, ļauj mums labi pavadīt laiku. Bet tad Aiga savā attieksmē samulsa: "Es visā piekritu līdz brīdim, kad viņš pateica, ka viņa gadījumā atšķirība ir tāda, ka viņš spēlējot godīgu spēli. Katrai sievietei, ar kuru viņš uzsākot romānu, viņš pastāstot par savu nostāju un paskaidrojot, ka viņa viņam nav vienīgā un ka viņš paralēli satiekas arī ar vēl kādu vai kādām. Jo mērķis taču ir atrast īsto – abiem diviem. Ja sieviete tam piekrīt, tad viņa arī piekrīt tam, ka šādā savienībā nav vieta greizsirdībai, pārmetumiem un iekāpšanai drāmas karalienes lomā. Viņai jārēķinās, ka viņš viņai ne vienmēr būs sasniedzams. Taču tad, kad viņi būs kopā, viņš būs tikai viņas. Un brīdī, kad kāds no viņiem satiek kādu sev piemērotāku, viņš otram pasaka paldies un dodas savās gaitās."

Lai gan Aiga atbalsta atklātību un godīgumu, tomēr viņa uzskatīja, ka ir situācijas, par kurām labāk paklusēt. Viņa bija pārliecināta, ka šāda "godīgā spēle" var sāpēt vēl vairāk, un arī savā veidā tā esot atbildības novelšana no sevis par otru cilvēku, kuram agri vai vēlu izveidosies pieķeršanās, pieradums un, iespējams, pat jūtas.

Aiga par izjūtām stāstīja: "Uzreiz padomāju par sevi šādā lomā. No sākuma – jā, nav nekādu problēmu. Vēl jo vairāk, ja arī es tajā periodā nolemju dzīvot tādā pašā stilā. Taču, zinot sevi, es varu satikties tikai ar vīrieti, kurš man daudz maz (uzsvars vairāk uz "daudz") simpatizē. Ja es paralēli viņam satiekos ar vēl kādu, pieņemu domu, ka arī viņš noteikti tā dara. Un tādā ziņā viss ir kārtībā un pieņemami. Taču, ja man galdā noliktu atklātas kārtis, neesmu droša, ka mana vēlme un pieradums būt vienīgajai neciestu smagu krahu. Ja es zinātu, ka šovakar mans friend with benefit neceļ man telefonu, jo guļ ar citu sievieti, un rīt viņš nenāks ar mani uz teātri, jo atrunājas, ka jāsatiek labs "draugs", es uzsprāgtu. Bet dusmoties nedrīkst, jo es pati tam būtu piekritusi un noteikumus pieņēmusi. Visu laiku jau man nebūs paralēli vēl kāds, un visu laiku arī tas nebūs tikai sekss. Agrāk vai vēlāk man vai viņam radīsies jūtas. Un ko tad, ja tikai vienpusējas?! Mans dāņu paziņa atbild, ka tā esot dzīve, tā var gadīties un tas ir jāpieņem. Mīlestība bieži vien esot vienpusēja."

Agrāk Aiga pret šo visu bija attiekusies daudz brīvāk, pozitīvāk un vairāk no piedzīvojumu skatu punkta, bet pamazām viņai tas viss sācis šķist nožēlojami. Kādreiz cilvēki viens otram iepatikās, tad viņi sāka draudzēties un veidot attiecības. Pielāgoties viens otram, iepazīt vienam otru, lai tas viss aizvestu pie kā lielāka, skaistāka. Ja ne pie ģimenes, tad vismaz pie stabilām attiecībām kādam periodam. Taču mūsdienu brīvais modelis – tas viņai atgādinot tādu kā gaļas mašīnu, kurai laiž cauri vienu cilvēku pēc otra. Izmaļ un izmet. Vai arī kādu preču veikalu, kur pēc paterētājtiesībām ikvienam ir iespēja iegādāties preci, palietot 14 dienas un tad atgriezt atpakaļ veikalā. Paldies, palietoju – patika, bet kāda cita man, iespējams, kalpos labāk. Jo, ja var atdot atpakaļ un pēc tam paņemt vietā ko citu, tad kāpēc gan to nedarīt?! Vai arī iznāks jaunais modelis! Kurš gan negrib savu "iPhone 5s" samainīt pret jaunāko iPhone 6 modeli?! Un nav jau tā, ka "iPhone 5" nepildītu savu funkciju, slikti izskatītos un nebūtu mīļš. Bet tomēr – jaunais vilina!

"Vēl nesen pati sajutos kā būtu prece "internetveikalā" "Tinder". Ar "like" un "dislike" katrs sašķiro preces, kuras varētu patikt un kuras nepatīk. Tad ar potenciāli patīkamajām precēm tiek izveidota satikšanās jeb preces pirmā "pamēģināšana". Randiņš bija jauks, arī sarakste pēc tam vēl kādu laiku sekoja. Bet nākamā tikšanās tā arī nesekoja. Kopumā – viss kārtībā. Es tam cilvēkam līdz galam neiepatikos un nākamais randiņš nesekoja. Nebiju piemērota. Taču dziļi sirdī – sajūta ir briesmīga. Mani "patestēja", saprata, ka kaut kas nedaudz pietrūkst vai līdz galam "nerauj jumtu", un nolēma atstāt veikalā un turpināt meklēt "labāku". Un tad galvā skan jautājums – kā? Kāpēc? Vai tad ar cilvēkiem, kuriem ir sirds un kuri arī pāris stundu laikā var nedaudz pieķerties, var tā izrīkoties?" Aiga dalījās ar savām sāpīgajām emocijām.

Aiga uzskatījusi, ka tā ir normāla lieta, ka satiekas ar kādu cilvēku un tad abi saprot, ka tomēr nav radīti viens otram un ka nekas tur nesanāks. Bet kopumā viņa uzskatījusi, ka tas taču esot diezgan cietsirdīgi – pateikt un sāpīgi uzzināt, ka ar tevi bija labi, bet tomēr ne līdz galam, tāpēc es turpināšu satikties ar vēl citām, kamēr varbūt kāda no viņām izrādīsies īstā. Jo jābūt muļķim, lai nesaprastu, ka, ja jau paralēli tev tiekas ar vēl kādu, tad skaidrs, ka tu neesi un nebūsi tā īstā vai īstais. Tu neesi tam cilvēkam "norāvis jumtu"! Un jebkuram cilvēkam ir smagi apzināties, ka tu neesi pietiekami labs, pietiekami skaists un pietiekami interesants. Protams, Aiga sevi mierinājusi ar domu, ka ne jau viņa ir slikta, bet vienkārši nav bijusi piemērota konkrētajam cilvēkam. Taču Aigai, cilvēkam ar ego, šāds mierinājums nekādu mieru nesniedza. Un Aiga visu laiku sevi tirdījusi – kāpēc es neiepatikos? Ko es izdarīju nepareizi? Vai tiešām biju garlaicīga? Diezgan labs un ātrs veids, kā iedzīt sevi kompleksos. Aiga stāsta: "Un vēl tā konkurence! Ja, veidojot attiecības, tu konkurē tikai pati ar sevi vai ar otru cilvēku un, lai iepatiktos otram, tu no sevis mēģini izlikt visu labo, tad šādās brīvajās attiecībās tu konkurē ar sevi, ar otru un ar vēl tām citām daudzajām paralēlajām sievietēm! Jo varbūt sieviete Nr. 2 gatavo garšīgāk, varbūt sieviete Nr. 3 ir labāka seksā, varbūt sieviete Nr. 4 ir ar izcilām zināšanām vēsturē, kas manam "draugam" ir mīļākā tēma. Izklausās pēc nemitīgas spriedzes, lai sevi pierādītu!"

Aiga domājusi: "Friends with benefits jau patiesībā iekļauj attiecības – jūs pavadāt laiku kopā, apspriežat dažādas tēmas, jums ir sekss. Daudz faktoru, kas parāda, ka jums kopā ir labi. Un tas agri vai vēlu rada pieķeršanos. Tikai, lai kāds izdarītu soli un šīs pārvērstu par īstām attiecībām, ir jāatsakās no mantkārības tikt pie kaut kā labāka, jaunāka, nepamēģināta. Ja ir labi, tad ir jāpieņem un jānotur. Dzīšanās pēc vēl kaut kā labāka ir kā dzīšanās pēc labākā "iPhone". Tāds nekad nebūs, jo, civilizācija nemitīgi attīstās. Katru gadu būs jauns modelis. Katru gadu! Bet – vai vēlamies katru gadu jaunas attiecības? Kādā kvalitātē tās būs, ja gan mēs paši, gan mūsu otrs cilvēks visu attiecību laiku zinās, ka ik pēc diviem gadiem tiks nomainīts pret kaut ko "labāku"?"

Situāciju komentē Liene Paulauska, psiholoģe: "Viss ir atkarīgs no mūsdienu sabiedrības, kādā mēs dzīvojam. Ja šāda veida attieksme vai modelis kļūst par normu mums, apkārtējiem, arī mēs pamazām sākam piekopt attiecīgo uzvedības modeli. Lai kā mēs negribētu, mūsdienu vide ļoti mūs ietekmē, tai pretoties un ar to cīnīties varam tikai līdz zināmam līmenim."