Pirms vairāk nekā desmit gadiem Stīvs Džobss teicis: "Viedtālruņi izmainīs mūsu dzīves!" Acīmredzot viņš ir bijis ne tikai inovatīvs, ģeniāls un iedvesmojošs, bet arī pareģis. Mūsu ikdiena, darbs vai atpūta nav iedomājama bez telefona klātbūtnes. Bet, kur ir tā robeža, kuri ir tie mirkļi, kad telefonu labāk atstāt uz "klusumu". Vai telefona klātbūtne mīlējoties ir nepieņemama vai nu jau norma?
No rīta brokastojot un ātri rijot brokastu pārslas, mans telefons stāv blakus bļodai un es ar pirkstu velku pa ekrānu. Gribu zināt kāds ārā gaidāms laiks, lai varu izdomāt vai pavasara kleitiņā nenosalšu. Pēc tam jāpārbauda, vai e-pastā nav atnākusi kāda svarīga vēstule un jāpārlasa ziņu portāli, jāzina tomēr, kas notiek pasaulē, pirms eju ārā no mājas!
Darbā grūti koncentrēties, šovakar paredzēts randiņš ar topošo Mr. ideālo jeb manu nākotnes vīru. Paralēli darba uzdevumiem skatos, ka viņam jauna "Instagram" bilde, kurā viņš redzams, braucot ar skrituļdēli. Ātri sarunāju ar kolēģi, ka viņa mani nofotografēs, kā es, baudot kafijas tasi, lasu grāmatu par Austrumu kultūru. "Pag, tev blūzītei vajadzētu atvērt vismaz pirmo podziņu,'' ar padomu neskopojas kolēģe. Bildi pārfotografējam, un nu arī man ir jauna "Instagram" bilde! Pēc tam tomēr jāpastrādā, līdz ar to sazvanos ar vismaz divdesmit topošajiem klientiem. Darbs apmaksā manus rēķinus, tāpēc zvanu vien no sava iemīļotā viedtālruņa, dzirdu, ka atnāk vairākas īsziņas, bet tomēr nokoncentrējos darba sarunām.
"Ak Dievs, kā gribas čurāt!" nodomāju. Apzvanīt tik daudz klientu nav joka lieta, sarunas aizņēmušas aptuveni trīs stundas, tāpēc steigšus skrienu uz labierīcībām. Telefonu gan ņemu līdzi, jo ir aizdomas, ka atnākušās īsziņas varētu būt no mana sirdsāķīša. Tualete vispār ir lieliska lokācija, ja gribas slepus, darba devējam nemanot, komunicēt ārpus darba vajadzībām. No tualetes iznāku ar plašu smaidu, jo ne tikai urīnpūslis ir atvieglots, bet arī zinu, ka vakars ir aizsists – paredzētas smalkas vakariņas kādā no Rīgas restorāniem.
Atkal pāris darba e-vēstules, pāris datu tabulas un nedēļas nogale var sākties. Liftā ātri izlasu vakarā paredzētās ēstuves atsauksmes, izklausās pēc ļoti smalkas vietiņas. Iemetu "Google.maps" ātrāko veidu, kā tikt uz centru, tomēr sastrēguma stundā ir labāk izplānot garāku, bet ne tik noslogotu maršrutu. Zvanu, lai pieteiktos zobārstam, nedaudz kaitina, ka fonā visu laiku dzirdu, kā man stāsta, kur labāk jābrauc, bet neko darīt – darīt vairākas lietas reizē ir mūsu talants un sodība reizē. Atstāju mašīnu ielas malā un, čāpojot uz restorānu, apmaksāju stāvvietu, ātri nosūtot īsziņu.
Randiņš ir burvīgs, mēs čalojam ap un par visu, kas noticis pēdējo dienu laikā. Paralēli maltītei ik pa laikam iemetam acis pasaules čempionāta hokejā tiešraidē viņa telefonā, jo tas ir ar lielāku un labāku ekrānu kā manējam, un tā mēs esam informēti par Latvijas spēles rezultātu, kurš ir ļoti būtisks mums abiem. Bet mans lielākais vakara prieks ir tas, ka viņš palūdz viesmīlim mūs nofotografēt un pēc tam bildi ieliek savā profilā! Tad arī es ātri izvelku telefonu no somiņas, lai "ietagotu" sevi mūsu kopbildē.
Pāris vīna glāzes, mašīna paliek Vecrīgā un es jau dodos pie viņa. Viņš ir pie stūres, bet es satraukti sūtu īsziņu draudzenei, ka šovakar gan neskatīšos romantiskas filmas, bet gan izdzīvošu savējo.
Esam viņa dzīvoklī, skan maiga mūzika, viņš lēni novelk manu blūzīti, pirmā podziņa ir vaļā jau no rīta, tagad viņš atpogā pārējās. Es maigi pabužinu viņa matus, un lēni, lēni braucu savas rokas aizvien zemāk un zemāk no viņa muguras uz leju gravitātes iespaidā.
Esam viņa gultā, nu jau mūsu miesas kvadratūras ir saplūdušas vienā veselā, esmu laimīgākā sieviete uz pasaules. Viņa roka slīd gar manu kaklu zemāk gar atslēgas kauliem, pie nabas pirksti apstājas un met mazus lokus; es visa trīcu, un liekas, ka vibrēju. Tā arī ir! Manam mīļotajam zvana brālis un telefons zem maniem pleciem ir tas, kas ir atbildīgs par vibrācijām. Nu, kāpēc tagad jāzvana? Un kādā sakarā viņš pacēla telefonu?! Nu nekas, kamēr viņi runā, ātri paskatīšos, kas notiek ar manu jauno "Instagram" bildi. O, jau četrdesmit pieci "like"! Nav slikti, nav slikti...
Viņš noliek klausuli, maigi pačubina manu austiņu un mēs atkal ieslīgstam saldkārajā gultas dejā. Viņa ķermenis ir maigs un valdonīgs reizē, liekas, ka sajukšu prātā. Liekas, ka pagalmā varētu uzsprāgt vulkāns, man būtu vienalga, cik labi man ir.
Vulkāns ir izvirdis, abi kaili guļam gultā. Ir tik mīļi un jauki, laiks ir apstājies, bet telefonā iemirdzas gaismiņa – "You have a new notification" – paceļos augstāk, lai ērtāk varētu nodoties jaunajiem gultas priekiem.
Raksts tapis, atsaucoties uz Kostadīnas Kušlevas (Kostadin Kushlev) pētījumu Britu Kolombijas Universitātē (University of British Columbia) un ļaujoties Viņa.lv fantāzijas augļiem, balstoties uz personisko pieredzi. Pētījumā tika aptaujāts 221 students, no kuriem katrs desmitais atzina, ka lieto viedtālruņus pat seksa laikā. Pētījumā gan nav precizēts, vai tālruņi tiek lietoti priekšspēles laikā vai pēc procesa, aizstājot maigošanos, kā arī cik ilgi viņi veic divus procesus paralēli. Bet skaidrs, ka statusa atjauninājums – "šobrīd mīlējos" vismaz pagaidām netiek piedāvāts no sociālajiem tīkliem.
Kā atzīst pētniece, atkarība no viedtālruņiem korelē ar uzmanības traucējumiem un hiperaktivitāti. Ļaunās blaknes iespējams samazināt ar vienkāršiem paņēmieniem – to izslēdzot! Bet kā ir ar tevi? Kad tev pēdējo reizi bija sekss divatā pa īstam?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
