Pirms vairāk nekā desmit gadiem Stīvs Džobss teicis: "Viedtālruņi izmainīs mūsu dzīves!" Acīmredzot viņš ir bijis ne tikai inovatīvs, ģeniāls un iedvesmojošs, bet arī pareģis. Mūsu ikdiena, darbs vai atpūta nav iedomājama bez telefona klātbūtnes. Bet, kur ir tā robeža, kuri ir tie mirkļi, kad telefonu labāk atstāt uz "klusumu". Vai telefona klātbūtne mīlējoties ir nepieņemama vai nu jau norma?
No rīta brokastojot un ātri rijot brokastu pārslas, mans telefons stāv blakus bļodai un es ar pirkstu velku pa ekrānu. Gribu zināt kāds ārā gaidāms laiks, lai varu izdomāt vai pavasara kleitiņā nenosalšu. Pēc tam jāpārbauda, vai e-pastā nav atnākusi kāda svarīga vēstule un jāpārlasa ziņu portāli, jāzina tomēr, kas notiek pasaulē, pirms eju ārā no mājas!
Darbā grūti koncentrēties, šovakar paredzēts randiņš ar topošo Mr. ideālo jeb manu nākotnes vīru. Paralēli darba uzdevumiem skatos, ka viņam jauna "Instagram" bilde, kurā viņš redzams, braucot ar skrituļdēli. Ātri sarunāju ar kolēģi, ka viņa mani nofotografēs, kā es, baudot kafijas tasi, lasu grāmatu par Austrumu kultūru. "Pag, tev blūzītei vajadzētu atvērt vismaz pirmo podziņu,'' ar padomu neskopojas kolēģe. Bildi pārfotografējam, un nu arī man ir jauna "Instagram" bilde! Pēc tam tomēr jāpastrādā, līdz ar to sazvanos ar vismaz divdesmit topošajiem klientiem. Darbs apmaksā manus rēķinus, tāpēc zvanu vien no sava iemīļotā viedtālruņa, dzirdu, ka atnāk vairākas īsziņas, bet tomēr nokoncentrējos darba sarunām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
