Pieredzes stāsts: sekss visur, tikai ne guļamistabā

Pagāja nedēļa, kamēr Annija atguvusi drosmi nākt klajā ar jaunu piedāvājumu: "Mīļumiņ, ko tu teiktu, ja mēs pievērstos nevis zemei, bet gan citam elementam – ūdenim?'' Viņš skeptiski esot paskatījās caur pieri. Bet Annija jau lējusi vannā ūdeni, metusi tajā vannas bumbas, iedegusi sveces un iespiedusi viņam rokās vīna pudeli: "Atkorķē, lūdzu!" Lai gan vannas istabā tiešām bijusi romantiska noskaņa, to nevarētu noliegt neviens, pirmais izaicinājums piemeklējis jau no paša sākuma – kā iekāpt vannā, neizšļakstot visu ūdeni uz grīdas. Desmit minūtes abi esot pavadījuši cenšoties iekārtoties un saspiežoties mazajā tilpnē, kad beidzot bija ieņēmuši puslīdz ciešamu un ērtu stāvokli par vēl kādām darbībām vai kustībām nevarēja būt ne runas...

Bet tā nebūtu Annija, ja viņa padotos. Abiem bijis paredzēts lidojums uz siltajām zemēm jau pēc nedēļas un viņa jau kala plānus par to, cik seksīgi abi varētu mīlēties pludmalē vai nakts aizsegā kūrorta mājiņas baseinā.

"Mīļais, vai tu varētu uzlikt modinātāju uz diviem naktī?" maigi dūdojusi Annija. Sirdsāķītim sejā bijis manāms apjukums. "Es domāju, cik tas būtu kaislīgi, ja mēs mīlētos, kamēr atrodamies baseinā. Ūdens padarītu mani vieglu, viegliņu un mazie vilnīši maigi pieskartos mūsu ādai. Turklāt divos naktī visi gulētu, es pat varētu izdvest pa kādam vaidam,'' Annija piemiegusi draugam ar aci.

Divos desmit viņi bijuši baseinā, nakts aizsegs gan neesot bijis nemaz tik labs, jo sensoru gaismas, protams, reaģējušas uz viņu soļiem, bet abi cerējuši, ka visiem pārējiem normāliem cilvēkiem būtu jāguļ šajā nakts stundā. Mēģinājums bijis veiksmīgs pirmās piecas minūtes, pēc tam nākusi atklāsme, ka ne vienmēr ūdens palielina slīdamību... Pēc tam Annija aizrijusies ar hlorēto ūdeni, tas ticis arī acīs un abi gājuši atpakaļ uz numuriņu, lai noskalotu hlorēto ūdeni no ādas.

"Ja jau mēs esam augšā varbūt aizejam līdz pludmalei? Tam gan būtu jāizdodas? Mums nebūtu jāiet ūdeni, tu mani noguldītu smiltīs, ūdens skalotos tikai līdz mūsu pēdām un mēs mīlētos mēness gaismā,'' Annija jau atkal bijusi savā elementā. Annijas draugs esot pacēlis viņu kukuragā un aiznesis uz pludmali. Pludmalē viņiem tas beidzot izdevies – ārpus guļamistabas, bet smiltis ausīs, matos un acīs vēl ilgi abus atturēšot no soļa atkārtošanas.

Braucot mājās no siltajām zemēm, esot bijis jālido astoņas stundas. Annija esot bijusi pārgarlaikojusies, draugs skatījies jau otro filmu, bet viņa dzērusi jau trešo vīna glāzi. Pēc ceturtās glāzes viņa noreibusi kārtīgi: "Mīļumiņ, man vajag uz tualeti, palaidīsi mani garām?'' Un tad kā pa pieri – ideja iešāvusies viņai galvā un viņa čukstējusi: "Mīļum, atnāksi man līdzi? Mani tā uzbudina doma, ka tavas maigās rokas slīdes gar manu ķermeni desmit kilometru augstumā. Un iedomājies, cik neķītri, ka mēs to darītu tagad, kad lidmašīna ir pilna ar citiem pasažieriem. O, tas adrenalīns, ka mūs varētu pieķert padara mani traku, lūdzu nāc ar mani?" Uz tādu ievadu, protams, ka neviens nevarētu attiekties, līdz ar to jau pēc divām minūtēm abi bijuši lidmašīnas WC un pēc četrām minūtēm viņi bijuši atpakaļ savās vietās. "Jā,es to biju iztēlojusies nedaudz savādāk, piedod, zvēru, ka nekad mūžā vairs neierosināšu mīlēties labierīcībās,'' nokaunējusies murminājusi Annija.

"Lai iet uz visu banku!'' Annija nolēmusi, stāvot pie pases kontroles. Tik bieži seriālos vai filmās tiek atainotas kaislīgas pieredzes automašīnā, nevarētu būt, ka arī tas neizdotos. Pagājusi pusstunda, kamēr abi mīlas balodīši tikuši pie savas bagāžas, un vēl pusstunda, kamēr aizčāpojuši līdz lidostas autostāvvietai, kurā viņi bija atstājuši savu braucamo. Annija dzīvo otrā Rīgas galā, līdz lidostai bijis savs trīsdesmit minūšu brauciens. Ārā jau metusies krēsla un Annija izvilkusi savu pēdējo trumpi: "Mīļais, es zinu, ka lidmašīnā mums nekas labs neiznāca, bet es esmu ļoti noilgojusies pēc tevis. Starp citu, es domāju, ka tev būtu jāzina, ka es šobrīd nevalkāju apakšveļu..." un Annija ielikusi viņa plaukstu sev starp kājām. Viņam bijis grūti koncentrēties uz satiksmi, kamēr roku sildīja mīļotās augšstilbu siltums, un viņš ar pirkstiem lēnām slīdējis tuvāk viņas iegurnim. Viņi nogriezušies pirmajā krustojumā un noparkojuši automašīnu maza veikaliņa stāvvietā. Annija pārkāpusi mīļotā pusē un pacēlusi savu kleitiņu, abi no iekāres trīsējuši. Annija bijusi tik ļoti citā pasaulē, ka tad, kad uz mašīnas kapota uzlēcis kaķis, viņa gandrīz vai ķērusi sirdstrieka. Viņa tā izbijās, ka visa kaisle teju pazudusi: "Mīļais braucam lūdzu mājās, es nevaru sagaidīt, kad varēšu tevi apķert baltos palagos un ērtā gultiņā."