Zaļi mati, 13 auskari, pūķa tetovējums uz kreisās lāpstiņas, bikses, kas nokarājas līdz ceļiem, mūzika, kas džinkst ausīs, bet pilnīgi noteikti nespēj radīt prieku, saīsinājumi, kurus neviens nesaprot – kāds tam visam sakars ar kultūru, atkal un atkal jautā pieaugušais. Daži speciālisti šo paaudzi pat nodēvējuši par "N paaudzi" ("Generation N"). Kā sadzīvot ar savu pusaudzi, kurš nule kā vēl bija mīlīgais bērniņš, bet nu, vecāku ieskatā, palicis pavisam dīvains? Trakā vecuma skaidrojumu vecākiem īpašās vēstulēs sniedz Labklājības ministrijas speciālisti.
Pievilcība, skaistums un prāts atšķiras no tās sapratnes, kas piemīt tiem, kas nav pusaudži. Un tā tas arī ir. Jaunieši veido paši savu "pretkultūru". Viņi mēģina radīt paši savu "pasauli", kurā izlemj, kas ir būtisks un pareizs, kas ir skaists un labs. Ar tādu pašu iekšējo pārliecību, ar kādu trīsgadīgs bērns var izskaidrot, ka šī smilšu čupa ir labākā ķiršu kūka pasaulē, pusaudži piepeši zina, kāpēc džinsiem jābūt ar caurumu un kāpēc t-krekls var būt tikai rozā krāsā.
Kopā ar draugiem, biedriem viņi izveido slēgtu telpu, kurā viņi var "trenēties" lielajai, plašajai pasaulei. Šajā grupā viņi atrod atbalstu un spēku cīņā pret pieaugušajiem.
Noteikti simboli, uzvedība, intereses veido grupu par sazvērniecisku savienību, kurā viens otra dēļ ies caur uguni un ūdeni. Tā kā rietumu industriālajā sabiedrībā "mūžīgā jaunība" ir ideāls, pieaugušie labprāt pārņem jauniešu kultūras dinamiku.
Piemēram, viņi pārņem pusaudžu ģērbšanās ieradumus, lai paši būtu jauni un moderni. Šādā veidā arī džinsi kļuva par apģērbu, kas atbilst sabiedriskajām normām. Tomēr, pārņemot jauniešu aksesuārus, pieaugušie atņem jauniešiem iespēju būt citādiem, atšķirties. Pusaudži tāpēc ir spiesti meklēt arvien ekstrēmākas izpausmes formas. Viens no izpausmes veidiem ir atšķirīgā mūzikas gaume. Noteikti mūzikas stili vai grupas tiek pacelti līdz elku līmenim.