Lasot "Telegraph.co.uk" rakstu par meiteni, kurai tēva bērēs satikusi viņa mīļāko, kura ne aicināta, ne gaidīta ieradās, un kā viņai, neizraisot skandālu, nācies ''mīļi'' palūgt netīkamajai viešņai pamest pasākumu, aizdomājos par to, kāda ir situācija pie mums. It kā neesam tauta, kas būtu tendēta uz skaļiem skandāliem, bet mums ir viens ļoti īpatnējs fenomens vārdā – kapusvētki.
Pie mums Latvijā it kā cilvēki ir daudz kūtrāki, mēs diezgan bieži izvairāmies no neveiklām vai neērtām situācijām, jo pilsētās un ciematos visi cits citu vairāk vai mazāk pazīst. Tomēr kapusvētkos gadās visādi.
Skaidrojot šo fenomenu ārzemju paziņām vai draugiem, pārsvarā nākas saskarties ar neizpratni vai pat pilnīgu neticību. "Jūs svinat to, ka daudzi cilvēki no dzimtas ir nomiruši? Un viss ciems, pilsēta to dara vienā dienā? Un jūs lietojat alkoholu par godu aizgājušajiem? Ko? Neticami!'' Pie mums kapusvētki ir ne tik daudz mazie kapeņu stāstiņi, bet gan jestri ģimenes svētki, varbūt pat dzimtas stiprināšanas pasākums, bet kādam arī vecās mīlestības atkal satikšana.