Saprast un piedot. Ja pieaugušie vēlas iespējami samazināt situācijas, kad bērns stāsta nepatiesību, viņu pirmajai reakcijai uz meliem vajadzētu būt tādai, lai izprastu melu motīvus. Daudzi no šiem bērnu izdomātajiem stāstiem vienkārši ir bagātīgas fantāzijas izraisīti. Tos var uzskatīt par sava veida spēli, kura bērnam nenes nekādu izdevīgumu. Ir vecuma posmi, kad daži bērni nespēj atšķirt realitāti no fantāzijām, uztverot, piemēram, grāmatu vai filmu sižetus kā realitāti. Ja, piemēram, bērns pārliecinoši tev stāsta kādu sižetu, ko it kā redzējis savām acīm un tu saproti, "no kuras puses vējš pūš", ir vērts viņam piespēlēt līdzi un kopā pasmieties par jūsu izdevušos ideju.
Atšķirībā no fantazēšanas, meliem ir daudz nopietnāki mērķi. Kā likums, bērns ar to palīdzību mēģina izbēgt no soda, izsmiekla vai ilgiem paskaidrojumiem. Nedrīkst aizmirst arī par egoistiskiem motīviem: iespējams, mazais melis kaut ko grib no tevis iegūt. Visi motīvi, izņemot pēdējo, ir iemesls, ka bērnam nepieciešams psiholoģisks atbalsts nevis bērna sodīšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
