jaundzimušais, zīdainis, tēvs un bērns
Foto: Shutterstock
Zināms, ka bērna ienākšana ģimenē ir liels notikums, jo mainās ikdienas rutīna un arī atbildība. Protams, ne katrā situācijā, tomēr dažkārt sievietes, atceroties par savu bioloģisko pulksteni, kā arī vēlmi izlolot savus pēcnācējus, par bērna laišanu pasaulē sāk domāt ātrāk. Taču, kā uz šo jautājumu skatās vīrieši?

Atkal portāls "Viņa.lv" ar jautājumiem vērsās pie mūsu ekspertiem – vīriešiem, kuru vārdi ir mainīti.

Savās idejās dalās Jānis (33). "Manuprāt, par bērnu var sākt domāt tajā brīdī, kad saproti to, ka esi atradis savu īsto attiecību partneri. Bērnam ir svarīgi, lai abi vecāki būtu klāt viņa augšanas procesā un no abiem saņemtu arī finansiālu atbalstu, jo vienam cilvēkam izaudzināt bērnu ir ļoti sarežģīti. Vecums nav noteicējs tam, lai kļūtu par vecāku, galvenais ir tas, lai pastāv stabilitāte un abi cilvēki ir nobrieduši. No pieredzes skatoties, zinu to, ka parasti laimīgākas ir mātes, jo viņām ir ciešāka saikne ar bērnu, jau pirms viņš ir piedzimis. Vīriešiem parasti ir neliels šoks, jo viņi saprot to, ka drīz iestāsies liela atbildība un par vieglprātību nāksies aizmirst. Ja es uzzinātu, ka kļūšu par tēvu, es to uztvertu mierīgi un ar prieku, jo tas man liktu saņemt sevi rokās un dotu papildu motivāciju dzīves cīņā."

"Katrs gadījums ir citāds," stāsta Viesturs (40). "Ir tie ašie varianti, kuros īsti neviens nav gaidījis šādu pavērsienu, bet tas nenozīmē, ka notikums nav patīkams. Un ir tie plānotie, kad ideja par ģimeni jau apviļāta un izplānota līdz pēdējam sīkumam. Bet ir arī varianti, kad par bērnu sāk domāt tajā brīdī, kad vairs attiecībās nav diži nekāda prieka, bet saproti, ka tas otrs cilvēks ir tuvs, un palaist vējā viņu nevēlies. Bērns – jauns pavērsiens attiecībās, jauns ģimenes loceklis un jaunajiem vecākiem atkal ir par ko runāt, par ko priecāties un viņu ikdiena ir pavisam citādāka. Tā teikt – bērns kā attiecību glābējs."

Kārlis (19) uzskata, ka vispirms sevi jānodrošina, bet tikai tad var domāt par ģimenes paplašināšanos. "Pēc manām domām, bērnam jādzimst tad, kad dzīve ir sakārtota. Ir savs miteklis, ir atrasts kārtīgs darbs. Svarīgi, lai nav tā, ka bērns piesakās un dzīvo vēl pie vecākiem... Par gadiem tā grūti spriest, bet var sākt domāt tad, kad paši jūtas daudz maz pieauguši. Es domāju, ja bērns ir plānots un abi ir par to runājuši, tad noteikti abi ir laimīgi. Kāda būtu mana reakcija šobrīd? Es infarktu noķertu. Noģībtu noteikti!"

Foto: Shutterstock

Kaspars (29) teic tā: "Optimālais laiks, kad domāt par bērnu, būtu zem 30, aptuveni 26 – 28 gadu vecumā. No bērna ieguvēji ir abi, jo tad sākas oficiāla lielo cilvēku dzīve. Bērns nobremzēs gan mammu, gan tēti, mazāk laika paliks visam pārējam, viss tikai viņam. Katrā ziņā uzskatu, ka ar bērnu ir labāk ātrāk nekā vēlāk, un labāk vēlāk, nekā nekad! Un par reakciju laikam jau viss būtu atkarīgs, kas tā par sievieti – ja draudzene ar stāžu, tad jau laimīgs būtu."

"Skaidri zināms, ka sieviete par to domās vairāk, jo tas tomēr ir viņas ķermenis," stāsta Kristaps (28). "Vienalga, vai viņa plānos tos tagad, vēlāk vai nekad, bet viņa plānos. Vīrietim atkal šādas domas galvā neraisās – vismaz man noteikti. Ja vīrietis par to jau sāk runāt, tad uz priekšu, var ķerties klāt darbam! Tas ir signāls."

Valdis (38) stāsta, ka galvenā ir mīlestība. "Ja mīl, tad vienalga, kaut uzreiz! Bet tad svarīgi, ka patiešām mīl. Bet vispār domāju, ka nav īsti jāsteidzas ar šo lēmumu. Ja tā notiek, tad fakts ir jāpieņem un jāmīl sava atvase, viņu nevainojot ne pie kā. Tomēr domāju, ka nedaudz jānogaida, jāiekārtojas dzīvē, kad vari parūpēties pats par sevi un vakaros vēl atliek enerģija, tad vari domāt arī par ģimenes paplašināšanos. Bet nevajadzētu arī par vēlu, jo var tomēr arī sanākt, ka ilgi nevari tikt pie bērna. Domāju, ka griesti ir 35 gadi."

"Nu par bērnu var domāt tad, kad jau ir kāds laiciņš padzīvots, piemēram, pāris gadi un esi to cilvēku izpratis un zini visus niķus, jo bērnam jau vajag abus vecākus," teic Edmunds (22). "Bērnu vajadzētu kādos 25 – 30 gados, lai mazajam būtu jauni vecāki, lai nav tā, ka bērnam ir 20 gadi un vecāki jau uz nāves gultas, un arī, man šķiet, ģenētiski ir labāk, ka vecāki ir jauni, tad lielāka iespēja, ka bērns būs vesels un stiprs. Priecīgi noteikti par bērnu ir abi vecāki, ja kāds nav priecīgs, tad viņš nav gribējis bērnu tieši no šī cilvēka. Nu, ja man šobrīd kāda dāma pateiktu, ka viņai puncī ir bērns, es pat nezinu, kāda būtu mana reakcija, jo pagaidām neko tādu neplānoju, pats vēl prātā bērns."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!