Tas ir uz visiem laikiem? Kādas šausmas!? Aizmirst privāto dzīvi? Ne restorānu, ne konferenču un semināru, nekādu braucienu un ceļojumu? Panika, asaras, depresija. Es nepiederu sev.
Tā ir jauna dzīve, tā ir cita. Tā ir interesantāka, dziļāka un ar jēgu, portālā "Ihappymama" atzīstas mamma Sofija Porhunova, kura sniedz padomus, kā justies laimīgākām tām mammām, kuras gatavojas audzināt bērnus ar mazu gadu starpību.
"Pakāpeniski es iemācījos sadzīvot ar dēlu. Atrast laiku sev un negaidīt, ka viss beigsies. Priecāties par viņa panākumiem un brīnīties, kā es agrāk dzīvoju bez viņa. Vai es dēlu mīlēšu mazāk? Vai viņš pieņem māsiņu? Vai būs greizsirdība? Kā es varēju saņemties otrajam bērnam? Un kā ar viņu pastaigāties, spēlēties, barot?
Es apmeklēju interneta vietnes, blogus, lasīju literatūru un gatavojos sliktākajam, smagiem mēnešiem pirmajā gadā, sevi mierinot: "Es tikšu galā. Viss izdosies. Galvenais – pārdzīvot". Nevis baudīt, bet pārdzīvot. Iedomājieties, kādas domas bija manā galvā? Un, lūk, ilgi gaidītais brīdis pienāca – pasaulē nāca meitiņa. Laimes un prieka asaras, apsveikumi un dāvanas. Pirmās dienas mājās. Dīvaini… Visu pagūstu. Izguļos un nekas dzīvē nav mainījies. Ir laiks nodarboties ar sportu, pagatavot vakariņas, apciemot draudzenes, aiziet uz restorānu un veikalu. Kā tas izdevās?
Pirmais noteikums. Es sapratu, ka laika vairāk nebūs. Man šķita, – ja dēls paaugsies, tad būs kā agrāk. Nebūs. Apzinājos un pieņēmu šo faktu. Dzīvoju šeit un tagad.
Otrais noteikums. Mācos dzīvot kopā un būt elastīga. Man ir grūti pierast pie izmaiņām un man patīk, kad viss notiek pēc plāna. Ja kaut kas izsit no ierastā grafika, nervozēju. Ar bērniem katra diena – tā ir jauna diena. Notiek ārpus grafika – pieņēmu, aizmirstu, meklēju iespējas un priecājos. Izdarīšu nākamajā reizē.
Trešais noteikums. Noteikt prioritātes. Ar diviem bērniem es katru dienu trenējos laika pārvaldīšanā. Ja visi raud un vienā laikā pieprasa uzmanību (vecākajam vajag uz tualeti, mazais paēst vai "uz rociņām"), es sev saku: "Mieru, tikai mieru. Sākumā svarīgākais! Pēc tam viss pārējais". Mazgāju dibenu vecākajam, tad baroju mazo. Un nevienam neprasu paklusēt. Katrs obligāti dabūs to, ko vēlas.
Ceturtais noteikums. Pieradinu vecāko palīdzēt. Dēls ar prieku palīdz pārģērbt māsu. Viņš uzkāpj uz krēsla blakus kumodei un saka viņai: "Agu", izmet autiņbiksītes, atnes salvetes, mantiņas, šūpo ratiņus un ar lepnumu paziņo, ka viņam māsa beigusi raudāt.
Piektais noteikums. Pusdienas gatavoju vakarā vai no rīta, kamēr visi guļ. Atgriežoties no pastaigas, sasildu ēdienu sev un dēlam. Tas palīdz ekonomēt laiku un saglabāt nervus.
Sestais noteikums. Izmantoju slingu. Kamēr meita ir slingā, mēs ar dēlu lasām, liekam puzles, spēlējamies. Dažreiz tā arī gatavoju ēst vai veicu vieglu uzkopšanu.
Septītais noteikums. Meklēju palīgus un nekaunos. Pirmajās dienās pēc meitas piedzimšanas es palūdzu vīram paņemt nedēļu ilgu atvaļinājumu, tagad paaicinu vecmāmiņas un vectētiņus, draudzenes un draugus. Viņi palīdz pagatavot ēst, paspēlēties, atpūsties, pastaigāties un mani "atraut" no monotonās ikdienas. Ar palīgiem ir viegli aizbraukt uz muzeju, kafejnīcu vai parku.
Astotais noteikums. Nakts miegs. Dēlu pie nakts miega mēs pieradinājām jau kopš dzimšanas, vakara ģimenes rituāls: vīrs līdz bērna vannošanai cenšas būt mājās, bet, kad bērns aizmidzis – mums ir laiks pabūt divatā un arī paveikt mājas darbiņus. Šādu režīmu mēs mēģinām ieviest arī meitai. Vīrs liek gulēt dēlu, es – meitu.
Devītais noteikums. No desmit minūtēm līdz pat divām stundām kopā ar bērniem paguļu pusdienlaiku.
Desmitais noteikums. Viens prieks dienā. Man tā ir kafija, nopirkta pa ceļam uz mežu vai garšīga tēja termosā, grāmatas palasīšana. Esmu piefiksējusi tos brīžus, kad mans garastāvoklis uzlabojas, un tagad sniedzu sev pa vienam prieciņam dienā.
Vienpadsmitais noteikums. Mans laiks. 10-15 minūtes dienā, kad es varu pabūt pati ar sevi. Man tas ir enerģijas spēka avots.
Divpadsmitais noteikums. Esmu radījusi plānošanas kalendāru visai ģimenei. Kalendārs, kurā vertikāli ir atzīmētas nedēļas dienas, bet horizontāli – ģimenes locekļu vārdi. Vietā, kur krustojas diena un kāda ģimenes locekļa vārds, es atzīmēju uzdevumu, kas jāpaveic. Šāds kalendārs man palīdz kontrolēt ārstu apmeklējumus, nodarbības, braucienus pie vecmāmiņām, dzimšanas dienas, viesus, mājas lietas.
Mani šie noteikumi dara laimīgu un esmu apmierināta mamma. Tagad es baudu katru dienu, ko esmu kopā ar bērniem. Pamēģiniet arī jūs!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
