Es tevi mīlu — vai ar to ir par maz?

"Tu taču mani mīli? Kādas tev pret mani var būt pretenzijas?" "Kas tev nepatīk? Tu taču vēl tikko teici, ka mīli!" Vai cits variants: "Es mīlu. Tev ar to ir par maz? Ko tu vēl gribi?" Vārdam "mīlu" ir ļoti daudz nokrāsu. To, ko kurš šajā vārdā ieliek, tas vien Dievam ir zināms. Kādam varbūt tas nozīmē – gribu tevi, kādam citam – man ar tevi ir labi, vai vēl kādam – tu esi forša, jauc man prātu, gribu no tevis bērnu. Patiesībā šis vārds "mīlu" nav garantija tam, ka tu esi izvēlējies īsto cilvēku, ar ko būt kopā. Īstais nozīmē, ka otrs cilvēks tev atbilst gan pēc prāta uzbūves, gan pēc temperamenta, ieradumiem, pasaules skatījuma vai pēc fiziskajiem un citiem dotumiem. Protams, īstais cilvēks ir vajadzīgs ne tikai sievietei, bet arī vīrietim.

Viltus laime

Tā var mocīties ar otru mēnešiem un gadiem ilgi, meklējot muļķīgus attaisnojumus, kāpēc otrs par tevi ikdienā aizmirst. Nav jau tā, ka tikai vīrieši daudz strādā, arī sievietes, tomēr vienmēr var atrast laiku otram piezvanīt dienas laikā vai atsūtīt ziņu rakstveidā, apjautājoties, kā otram klājas, ja vien otrs ir svarīgs.

Mīlestība kā garantija

Pats interesantākais un neloģiskākais iemesls, kāpēc tu neizslēdz sev neatbilstošu cilvēku no savas dzīves, ir – "mums taču ir mīlestība!" Gaisa pilis ir tik skaistas, maldinošas, ka žēl tās sagraut. Galvenais, ko mums patīk darīt, ir ticēt solījumiem, jo tos ir tik grūti izdabūt laukā no galvas. Plāni ir lieli un pārplānoti ne vienu reizi vien. Tāpat ar vienu rokas vēzienu negribas visu aizgaiņāt prom. Un, ko darīt, ja tu nesatiec šajā dzīvē vairs nevienu labu cilvēku, vai ne?

Protams, arī vīrieši pieļauj šādas kļūdas, tomēr sievietēm tas ir biežāk raksturīgi. Ir attiecības, kurās otrs cilvēks kaut ko nepārtraukti sola, taču solījumi tiek atlikti uz vēlāku laiku laika trūkuma vai kāda cita iemesla dēļ, un tādējādi īstā dzīve arī tiek atlikta uz vēlāku laiku. Tomēr, ja tici, ka mīestība ir kā garants lieliskām un tālejošām attiecībām, "ir pavisam skairs, ka viss kādu dienu notiks". Tik aplami parasti cilvēki domā. Tomēr neviens nekad nevar garantēt, ka otrs tev dos to, ko tu no viņa sagaidi. Varbūt tas otrs tiešām arī vēlas pildīt solījumus, bet to nespēj citu, tev nezināmu iemeslu dēļ, par ko viņam bail vai negribas runāt, lai tevi nesāpinātu.

Dzīve ilūzijās

Kurā brīdī tu pārstāj domāt par to, ka tev vajadzīgs blakus cilvēks, kas ir piemērots tieši tev? Jūs abi jau mēnešiem un gadiem esat kopā un visu laiku cerat, ka plāni īstenosies, bet sagaidīt neizdodas, turklāt ir piedzīvoti visi iespējamie varianti attaisnojumiem, kāpēc nekas nenotiek tā, kā tu vēlies. Mīlestība ir akla. Cilvēka ieradumi tāpat vien nemainās – līdzīgos apstākļos tie atkārtojas. Tā nevar būt: līdz šim brīdim ir bijis jākāpj uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem, bet te pēkšņi kaut kas mainīsies, un būs iestājusies gaidītā laime. Gaidi nākotnē visu to pašu, jo ir jānotiek brīnumam , lai otrs veltītu dzīvi sevis izmainīšanai.

Parasti sievietēm piemīt šī nejaukā īpašība – "pārtaisīt" otru tā, kā pašai patīk, bet ir taču skaidrs, ka nevienu pārveidot nevar, ja viņš nevēlas. Vispareizākais būtu jau sākotnēji izvēlēties sev blakus cilvēku, ar kuru tu potenciāli saskati kopīgu nākoti un kura īpašības, raksturs un temperaments atbilst tam, ko tu vēlētos redzēt ikdienā. Neapšaubāmi, tas simtprocentīgi nav iespējams, jo cilvēki laika gaitā mainās, bet varbūt tad vajadzētu veltīt ilgāku laiku otra iepazīšanai, nevis mesties attiecībās, kurās nav potenciāla un gaidīt to, ko nekad nesagaidīsi. Būtu labi, iepazīstot otru cilvēku, vismaz aptuveni izrunāt katra nākotnes vēlmes un plānus. Tas, protams, nenozīmē, ka jau pirmajā randiņā otram jājautā: "Vai tu mani precēsi?"

Mīlestība ir tad, kad ir labi un gribas būt blakus viens otram. Nav jau runa par visu laiku, bet par vēlēšanos kā tādu – un tai jābūt diezgan lielai. Bet, ja tu vai tavs vīrietis ar milzīgu piepūli spējat atcerēties jūsu kopīgos un laimīgos mirkļus, jo pārējā laikā ir slikti, tad tā nav mīlestība, bet slimība, lai vai kādā vārdā to nosauktu. Un, protams, tas attiecas ne tikai uz vīriešiem, bet arī uz mums pašām.

Būtu svarīgi noskaidrot, kas par iemeslu ir tajā, ka tu vai partneris jūtas ne tik labi, kā gribētos –vai ir lietas, kas nepatīk otrā cilvēkā, runājot par raksturu vai uzvedību, vai varbūt par jūtām. Svarīgi ir arī izvērtēt, vai mēs vēlamies kaut ko mainīt, lai izlabotu esošo situāciju, vai varbūt kādam no abiem nav vēlēšanās. Jārod kompromiss. Jautājums – vai ir vērts būt kopā diviem cilvēkiem, ja problēma ir jūtās? Vai mēģināt tās uzspordināt vai ne? Tomēr, lai nu kā, to nevar izdarīt tikai viens cilvēks. Ja otrs nevēlas, kaut sadzīve un kopdzīve ir apmierinoša, tad ir divi varianti – jāiet prom vai jāsamierinās. Galu galā, ir vesela virkne pāru, kam ir labi būt kopā, kaut varbūt jūtas ir padzisušas, tomēr ikdiena ir droša un apmierinoša. Svarīgi, vai jūsu vēlmes par attiecībām, kopdzīvi, nākotni saskan, un vai tur ir arī mīlestības klātbūtne. Varbūt pietiek ar pieķeršanos vien.

Pieredze

Nellija "Cosmo" stāsta: "Kad vienam tās attiecības ir mazliet svarīgākas, to var just un samērā bieži pārī tā ir, ka viens ir gatavs kaut kur vairāk piekāpties, ir greizsirdīgāks, vairāk baidās pazaudēt utt. Man ir bijusi otrāda situācija, ka vīrietis grib bērnu, precēties, bet manos plānos tas neietilpa. Šajā gadījumā viņš bija vairāk pieķēries, apvainojās par katru sīkumu, nepārtraukti prasīja uzmanību. Nezinu pat ko ieteikt citiem, bet zinu to, ka vīrietis ļoti labi jūt, ka esi kā bez prāta viņa dēļ, un tādēļ var atslābināties mazliet, jo uzskata, ka nekur tāpat neliksies. Tas, savukārt, tev var likties kā mazāka mīlestības izrādīšana."

"Man šķiet, ka nevar mīlēt stiprāk vai vairāk, bet gan citādāk. Ja padomājam, tad katrās attiecībās mums mīlestība ir citādāka. Varbūt vīrietis pret tevi neizturas tā, kā tu vēlētos, bet tāpēc par to ir jārunā. Varbūt viņš izjūt arī tikai pieķeršanos, ko mēs sākumā mēdzam sajaukt ar mīlestību, tādēļ ka mēs vēlamies attiecības, un otrs pret mums ļoti labi izturas," stāsta anonīma sieviete.