Jo mazāk, jo labāk: 14 iemesli nepirkt bērniem daudz rotaļlietu

Domājoši vecāki cenšas samazināt rotaļlietu daudzumu, ar kurām bērni spēlējas un vairs istabas neaizkrauj ar mantu kalniem, portālam "Parents" norāda starptautiski sertificētā mentālās aritmētikas trenere, šaha čempiones mamma Guļnaza Sagitdinova, kura radījusi intelektuālās attīstības centru "QuantUM".

Vai esi pamanījusi, ka bērna uzmanība un spēja spēlēties ir tieši atkarīga no mantu daudzuma? Lai bērns patiešām ar rotaļlietām spēlētos, un, lai spēles viņam radītu prieku un sniegtu kaut ko noderīgu, vecākiem ir jāsaprot, ka neliels mantu skaits ir daudz labāks, un tieši tas pozitīvi ietekmēs viņu bērnu nākotnē. Kāpēc? Lūk, 14 iemesli, kādēļ bērnistaba nav jāpārvērš par rotaļlietu veikalu!

Pārāk liels rotaļlietu daudzums kavē bērna radošuma attīstību. Bērniem nav nepieciešams neko izgudrot, izdomāt, ja blakus atrodas mantu kalns. Vācijā bērnudārzos tika veikts eksperiments – uz trim mēnešiem grupiņās tika novāktas visas mantas. Sākumā bērniem bija ļoti garlaicīgi, un viņi nezināja, ar ko nodarboties. Tomēr pēc kāda laika bērni sāka cits ar citu komunicēt, burtiski runājot, visu ko izgudrot, savām spēlēm izmantojot sev apkārt pieejamos priekšmetus.

Lai saglabātu uzmanību, bērna redzamības zonā jāatrodas ne vairāk kā pieciem priekšmetiem. Ja bērnam apkārt ir milzu daudzums spilgtu mantu, uzmanība tiek novērsta un bērns nemācās koncentrēties, kas ir ļoti svarīgi bērna turpmākajā dzīvē. Turklāt, ja mājās ir tik daudz mantu, bērni pārstāj tās novērtēt. Un katra jaunā manta bērnam kļūst arvien mazvērtīgāka, – paspēlējoties ar to dienu vai divas, bērns sāk atkal prasīt jaunu, lai atkal izjustu prieku par to, ka īpašumā iegūta jauna rotaļlieta. To ražotāji, protams, šo visu izmanto savā labā, lai bērni kļūtu par patērētajiem. Tikai vecāki var ietekmēt šo procesu, apzinoties mantu svarīgumu attiecībā pret to daudzumu. Un tas viss tikai paša bērna labā.

Bērni, kuriem ir mazāks daudzums mantu, daudz labāk spēj komunicēt ar citiem bērniem un pieaugušajiem. Tas ir tādēļ, ka viņi iesaistās reālā komunikācijā. Pētījumi ir pierādījuši, ka bērni, kuri ir spējīgi radīt draudzīgas attiecības bērnībā, arī pieauguša cilvēka dzīvē ir daudz veiksmīgāki.

Bērns, kuram ir liels daudzums mantu, tās vairs nenovērtē. Viņš ir pārliecināts, ja viena salūzīs, uzreiz viņam nopirks jaunu. Bērnam noteikti ir jāmāca sargāt savas mantas, lai paaugoties viņš šīs patērētāja attiecības nepārnestu arī uz reālām attiecībām ar cilvēkiem.

Ir zināmi gadījumi, kad ģimenēs nav bijis nedz televizora, nedz mantu, un šajās pašās ģimenēs izaugušas ļoti radošas, grāmatas mīlošas personības. Mazāks mantu daudzums bērniem liek meklēt citas interesantas nodarbes. Ļoti bieži par tādām kļūst grāmatas un māksla. Bērni, kuriem patīk lasīt grāmatas, izaug erudīti, ar bagātu iztēli apveltīti. Māksla bērniem ļauj ieraudzīt, cik brīnišķīga ir pasaule, tā vedina uz īstām emocijām un jūtām, padara bērnu daudz līdzsvarotāku un konstruktīvāku.

Radošums, spēja būt atjautīgam – attīstās tajā gadījumā, ja bērnam nav gatavu atbilžu uz tiem jautājumiem, kuri viņiem tiek uzdoti. Mūsdienās ir maz rotaļlietu, kurām var piedēvēt šādas īpašības. Lielākā daļa šodienas rotaļlietu neveicina bērnā apķērību un radošo domāšanu. Bērnā attīstīt radošuma potenciālu ir vien pašu vecāku rokās.

Šis apgalvojums var šķist neloģisks. Jo, redz, daudziem vecākiem šķiet, – jo vairāk bērniem būs mantu, jo viņi mazāk strīdēsies un rāsies ar brāļiem un māsām. Tomēr tā nav. Katra jaunā manta veicina izolēšanos starp māsām un brāļiem, izveidojot katram savu "teritoriju". Liels daudzums mantu rada daudz vairāk strīdu, bet mazāks skaits ļauj bērniem mācīties sarunāties savā starpā, vienoties, dalīties un spēlēties kopā.

Kad bērnam pa rokai ir liels daudzums rotaļlietu, viņš padodas daudz ātrāk. Ja manta ir nedaudz sarežģītāka, viņš atteiksies no tās par labu citai, daudz vienkāršākai, kas arī turpat līdzās mētājas. Vai arī – bieži vien šādās situācijās bērni vēršas pēc palīdzības pie vecākiem tā vietā, lai paši meklētu atrisinājumu. Kad mantu ir maz, bērns centīsies pats tikt galā ar grūto rotaļlietu, turklāt tādā veidā viņš arī mācīsies pacietību, kļūs pārliecinātāks par savām spējām, kā arī apgūs prasmi lietas, kas iesāktas, novest līdz galam.

Bērni, kuri uzreiz pēc pirmā pieprasījuma iegūst visu kāroto, tic, ka viņi vienmēr dabūs to, ko sagribēs. Šāda domāšana ātri vien noved pie "neveselīga" dzīvesveida.

Lietu patērēšana automātiski pāriet arī uz nekontrolētu pārtikas lietošanu, līdz ar ko bērnam rodas ieradums ēst nepareizi. Pieticība attiecībā uz rotaļlietām bērnā audzina pieticību jeb sevis ierobežošanu arī attiecībā uz citām dzīves jomām, tostarp ēšanu. Turklāt bērni, kuriem nav visa istaba pārbāzta ar mantām, biežāk izvēlas spēlēties svaigā gaisā, ar lielu sajūsmu ļaujoties aktīvām spēlēm dabā.

Patiess prieks un gandarījums nekad netiks rasts veikala plauktos. Bērni, kuri auguši ģimenēs, kuras uzskata, ka prieku un apmierinājumu, būtībā jebkuru vēlmi var iegādāties par naudu, pārvēršas pieaugušajos, kuri arī dzīvē nespēs atrast gandarījuma sajūtu. Tieši pretēji, bērniem jāaug ar pārliecību, ka patiesu prieku un laimi var atrast savstarpējās attiecībās ar dzīviem cilvēkiem, ka īstas un mūžīgas vērtības ir draudzība, mīlestība un ģimene.

Vecākiem ir zināms, ka rotaļlietas nekad nedzīvo tikai bērnistabā, tās pamazām ieņem visu mājokli. Visai loģiski – jo mazāk mantu tajā būs, jo mājās lielāka kārtība un tīrība.

Rotaļlietas ir nepieciešamas ne vien tādēļ, lai ar tām spēlētos. Psihologi apgalvo, ka mantām ir liela loma personības attīstībā. Tās palīdz izprast pasauli, kurā dzīvojam, veidot domas par sevi un citiem cilvēkiem. Rotaļlieta var ietekmēt gan bērna personību, gan viņa vērtību sistēmu. Tādēļ gudri vecāki pievērš uzmanību tam, ar kādām mantām bērni spēlējas, rūpīgi izvēloties rotaļlietas, pievēršot uzmanību bērna vecumam, mantas izskatam, materiālam, praktiskajai un intelektuālajai vērtībai. Būsim godīgi: ne visām mantām piemīt šādas īpašības un vērtības. Bet, jo retāk vecāki pirks mantas, jo lielāku uzmanību veltīs tieši šiem aspektiem.

"Ko uzdāvināt bērnam, kuram viss jau ir?" – viens no izplatītākajiem jautājumiem vecāku forumos. Patiesi, lielāko daļu bērnu vairs ne ar ko nevar pārsteigt. Viņi vairs nepriecājas par dāvanām, kā tas bija mūsu vai mūsu vecmāmiņu bērnībā, kad rotaļlietas dāvināja tikai svētkos. Ja tu mantas pērc tāpat vien, gluži kā maizi un pienu, tas bērnam vairs nav notikums. Un arī spēlēšanās ar šo mantu nebūs nekas īpašs. Pērkot mazāk rotaļlietu, tu bērnā atgriezīsi iespēju priecāties par dāvanām pa īstam.

"Es neesmu pret rotaļlietām. Taču esmu par tām iespējām, kuras pati dzīve piedāvā bērnam – būt radošiem, izgudrot, atrast. Tikai tādi bērni izaug par pieaugušajiem, kuri ir spējīgi mainīt dzīvi uz labo pusi. Tādēļ ieej šodien bērnistabā un nemanāmi novāc lielāko daļu mantu. Esmu pārliecināta, jūs to nenožēlosiet, " rekomendē mentālās aritmētikas trenere.

Psihologa padoms: Ja tavam bērnam ir daudz mantu, izmanto vienkāršu metodi: pievērs uzmanību tām rotaļlietām, ar kurām tieši tajā brīdī spēlējas bērns. Šīs mantas paturi mazuļa redzeslokā. Pārējās paslēp. Laiku pa laikam, redzot, ka bērns zaudē interesi par šīm mantiņām, ar ko spēlējas, nomaini tās pret iepriekš paslēptajām. Tad pavēro, vai bērns ar tām spēlējas. Šādi rīkojoties, tu sapratīsi, kas tika nopirkts pilnīgi veltīgi un tikai aizņēma vietu mājās. No šīm mantām vari atbrīvoties, piemēram, ziedojot tās labdarībai vai aiznesot uz bērnudārzu.
.