Vai patiesība, ka vistuvākais cilvēks var sāpināt visstiprāk?

Sāpēm ir jābūt klātesošām, vēsta portāls "Valyaeva". Ievainot spēj gan neuzmanīgi pateikts vārds, vai skatiens. Tu vari būt tajā brīdī pārāk jūtīgā un trauslā garastāvoklī, vai, piemēram, menstruāciju vai grūtniecības laikā, kad viss tiek uztverts pārāk asi. Turklāt katram cilvēkam mēdz būt likteņa sliktie periodi, un atrasties viņam blakus tādā brīdī arī ir grūti. Ja tāds periods ir tev pašai, ko darīt, ja otrs tevi nesaprot? Atkal sāpes.

Neviens, izņemot pašu tuvāko, nevarēs pateikt visrūgtāko patiesību, kas tev ir jādzird. Jo tuvāki cilvēki viens otram, jo vairāk viens otru sāpina. Ne vienmēr pat ar nolūku. Citreiz saikne starp viņiem ir tik cieša, ka pat mazākā kustība un darbība var sagādāt sāpes.

Sāpes mēdz būt dažādas – asas, nepanesamas, smeldzošas un pastāvīgi klātesošas. Viss atkarīgs no pašām attiecībām. Sāpes ir pat "visideālākajās" attiecībās cilvēkiem, kas ir uz žurnālu vākiem.

Kad vīrietis ir vienīgais dzīves laimes avots, sāpes mēdz būt biežas un nepanesamas. Kad vīrietis ir visa pasaule, sāpes var būt līdz samaņas zudumam. Kad mēs augam un attīstāmies, katrs savā tempā, mums arī nākas saskarties ar sāpēm katram citā apjomā. Kamēr mēs domājam, ka vīrietis patiesībā ir ne tāds, kā gribētos, un neesam ar viņu apmierinātas, mēdz būt ļoti nepatīkami. Ja vīrietis neattaisno cerības, atkal ir grūti, bet jāsaprot, ka arī viņš ir tikai cilvēks. Turklāt jāpieņem, ka vīrietis ir sievietes spogulis, un tieši tāpēc viņš parāda daudzus vājos punktus. Tas nekad nav patīkami un iepriecinoši.

Ja mēs baidāmies no sāpēm attiecībās un no tām bēgam, mums nekad neizdosies izveidot dziļas un patiesas attiecības. Neiespējami. Tas ir tāpat kā censties iegūt diplomu bez eksāmeniem. Vai arī, cits variants – vēlēties tikt pie bērna, neizdzīvojot gaidību procesu.

Ja attiecībām neļaujas, aug spriedze, kas pēc tam uzsprāgst. Ir tāds teiciens – labāk neprecies, vismaz izvairīsies no sāpēm. Var jau būt – nevajag ne pielāgoties, ne ciest. Tomēr, izvairoties no attiecībām, atsakoties no tām, neuzzināsi arī, kas ir laime būt kopā ar mīļoto cilvēku. Nebūs arī personiskās izaugsmes un pāriešanas jaunā līmenī. Varbūt kādai bez vīra vai vīrieša ir vieglāk – nevienam nepakļauties, nemainoties, darot visu pašai, neko negaidot. Taču "ērti" ir tālu prom no "laimīga". Izvairīšanās no sāpēm ir tas pats, kas atņemt sev iespēju kļūt labākai, izprast sevi, iemācīties dzīvot harmonijā ar partneri, iziet nopietnu transformāciju.

Būt kopā – tas nozīmē palikt kopā gan priekos, gan bēdās, slimībā un veselībā, bagātībā un nabadzībā, līdz nāve šķirs. Tas nozīmē – spēt pārciest, izdzīvot, atstājot vietu lielai laimei, būt gatavai tam, ka attiecību dzīve nav tikai rožlapiņas, bet arī ērkšķi, kas ir tikpat brīnišķīgi un nepieciešami.