Tēvs un dēls: 10 kopā darāmas lietas īstiem vīriem

Jau daba ir tā iekārtojusi, lai vīrietis ar savu piemēru iemācītu dēlu būt patstāvīgam, paļauties uz sevi, aizstāvēt tos, kuriem nepieciešama aizsardzība, kā arī atrast izeju no dažādām sadzīviskām situācijām. Tādēļ tēva un dēla kopīgi pavadītais laiks ir tik svarīgs, un ir labi, ja vīrietis jau no bērna dzimšanas iesaistās viņa aprūpē un audzināšanā, uzsver "Letidor". Ir svarīgi, lai jau kopš zīdaiņa vecuma mamma nebaidītos mazo atstāt vienatnē ar tēvu. Piedāvājam izlasi – 10 kopīgi darāmas lietas, kuras noteikti palīdzēs uzturēt uzticības un draudzības pilnas attiecības starp ģimenes vīriešiem – tēvu un dēlu.

Neraugoties uz to, ka vairumā ģimeņu ēst gatavošana gulstas uz sievietes pleciem, tēvi, paliekot virtuvē ar bērniem, pamanās gan uzvārīt gardu putru, gan izcept ģeniālu omleti, bet banālo tomātu un gurķu salātu vietā izdomā citu, fantastiski gardu piedevu. Iemācīties brokastīs pagatavot auzu putru un pagatavot makaronus ar tomātiem un ķiplokiem, uzcept kartupeļus un izvārīt vienkāršu zupu – tas viss spēlē tikai par labu vīrietim.

Kad bērns paaugsies un viņam būs jāuztic darbošanās ar plīti, uguni un karstiem priekšmetiem, paņem viņu palīgos kā asistentu, lai pagatavotu plovu un iemāci viņam izmantot grilu: uzgrilēt gaļu, zivis un dārzeņus. Dažus vienkāršus ēdienus, kurus tētis iemācīs dēlam bērnībā vai jaunībā, nākotnē ļaus viņam justies teju kā talantīgam pavāram, piemēram, dzīvojot studentu kopmītnēs vai sākot dzīvot savā mājoklī un pirmo reizi uzņemot viesus.

Ārpus pilsētas laiks apstājas un neviens vairs nevar jūs nevar traucēt kopīgām nodarbēm. Dabā var daudz sarunāties un darīt lietas, par kurām parasti atbildīgie ir vīrieši: celt telti, kurt ugunskuru, makšķerēt. Dabā bērns it kā starp citu var uzzināt daudz noderīgu lietu: kā atšķirt ēdamās sēnes no neēdamajām, kāda malka vislabāk der ugunskuram, kā orientēties pēc kompasa. Cik gan daudz jaunu zināšanu dēlam var sniegt šāda nakšņošana pie ezera, cik jaunu iespaidu gūt, ezerā izmakšķerējot asarīti, iekurot uguni, izmantojot lupu, saules starus un nedaudz sausas zāles!

Zēniem patīk ceļot, bet kopīgs ceļš, kā arī kopīgi piedzīvojumi, satuvina. Nav obligāti jābrauc kaut kur tālu pēc šiem piedzīvojumiem, var izvēlēties arī tuvākās upītes krastus, lai pamētātu akmentiņus, parādītu dēlam, kā "lasīt" kartes, nevis tikai paļauties uz modernajām tehnoloģijām, paņemt līdzi termosu ar tēju un sviestmaizes un vienkārši pasēdēt pie ūdens, nekur nesteidzoties. Kad zēni atgriezušies no kopīgas pastaigas, mājinieki vienmēr brīnās, cik daudz notikumu ar viņiem atgadījušies vien dažu stundu laikā, un uzreiz kļūst skaidrs, ka vīru dzīve vienmēr rit uz pilnu klapi.

Bērni priecājas, kad ar viņiem aizrautīgi spēlējas un runājas, nepievēršot uzmanību apkārtējām lietām. Sākot no noteikta bērna vecuma, mammas saprot, ka ne vienmēr ir gatavas uzturēt sarunu ar dēliem par Formulas-1 etapiem vai jauno "Mainkraft" spēli. Bet, lūk, tēti parasti ar azartu apspriež automašīnu komplektāciju, garāmejot stāsta vēstures notikumus, runā par piedzīvojumiem, viens otram uzdod jautājumus, joko, sapņo, un šis ir viens no brīnišķīgākajiem brīžiem mazo zēnu bērnībā.

Kurš gan vēl ar acīmredzamu prieku dēlam parādīs īstu komandas garu un fanu entuziasmu stadiona tribīnēs vai apsegsies ar iemīļotās komandas dvieli un kliegs atbalstošus vārdus, skatoties sporta spēli televīzijā!? Jā, tieši tētis! Pēc futbola vai hokeja spēles tēvam ar dēlu vienmēr būs ko apspriest un apmainīties ar iespaidiem, kurus viņi tikko sadalījuši uz divi.

Lai sniegtu bērnam iespēju saprast, kā ir uzbūvēta māja un kādus uzturēšanas darbus tā prasa, sāc ar mazā zēna iesaistīšanu elementāru mājas darbu veikšanā. Lai mazais paspīdina lukturīti, kamēr nolasi ūdensskaitītāja rādījumus, padod nepieciešamos instrumentus, aizbrauc tev līdzi uz būvniecības vai saimniecības preču veikalu un iesaistās, piemēram, krāsas izvēlē jūsu mājokļa sienām. Paskaidro, ko tu dari, kad tīri izlietni, lai ūdens labāk notecētu, lai bērns iesaistās – paturēt, padot, nomērīt. Daudzas lietas tiek iegaumētas "uz aci", bet, kad tavs puisēns būs jau paaudzies, rokas pašas visu "atcerēsies", un darbi tiks veikti jau savā mājā.

Ķerenes, lēkšana, joku cīņa, cietokšņa celšana no sniega un pikošanās, cīņas mākslas demonstrējumi – zēni to visu dievina. Un nav svarīgi, cik gadu ir vecākajam – 25 vai 40. Spēlējot paslēpes vai ķerenes, mērojoties spēkiem vai izdomājot divu aviolaineru lidojumu, tēti var atrasties vienā vecumā ar dēlu. Jautrība, sāncensības gars un pretošanās gars apvieno bērnu un vecākus, no kā abas puses gūst baudījumu.

Velosipēds un skrituļslidas, spēles un slidas, vingrošana – visām šīm daudzajām aktīvajām nodarbēm mammām vienkārši fiziski pietrūkst spēka, tādēļ visbiežāk tieši tēti dēlus pieradina pie vingrošanas, pie regulāras ķermeņa izkustināšanas, trenēšanas un dažādu sporta veidu izmēģināšanas. Jau no mazotnes var bērnu pieradināt vizināties ar velosipēdu, piemēram, uz savējā uzliekot bērnu velokrēsliņu. Tādā veidā bērns jau pamazām radināsies pie aktīva dzīvesveida, kopējot tēta kustības un salīdzinoši ātri pats vēlēsies pārsēsties uz sava velosipēda.

Vairums zēnu ļoti aizrauj automašīnas, un daži puikas jau visai agri sāk interesēties, kā uzbūvēts auto: kur tiek lieta degviela, kur eļļa, kur dzesēšanas šķidrums, kā mazgā mašīnu, kad jāmaina ritenis. Ja dēlu ņemsi līdzi uz garāžu un autoservisu, varēsi pastāstīt par auto apkopes lietām, pakomentēt ceļa zīmes un ceļu satiksmes noteikumus, tas var būt sākums patiesai dēla interesei par autolietām. Kad dēls pats sēdīsies pie stūres, viņam nepieciešamās zināšanas jau būs pazīstamas.

Prasme nākotnē uzbūvēt māju vai labiekārtot vasarnīcu attīstīsies pakāpeniski, saprotot, kā veidotas vienkāršas lietas. Zēniem patīk konstruktori, viņiem patīk krāmēties ar instrumentiem un tikt skaidrībā ar dažādiem mehānismiem. Sāciet ar putnu būrīša uzmeistarošanu, kopā salieciet kādu lidmašīnas modelīti vai rotaļu māju no klučiem, uzmeistarojiet dārzā soliņu vai izdomājiet paštaisītu šūpoļu maketu no virvēm un dēlīšiem. Tas bērnam iemācīs ne tikai apieties ar āmuru un naglām, bet arī darboties komandā, kooperēties, sadarboties, palīdzēs iemācīties lietas novest līdz gala rezultātam – gan pieaugušo vadībā, gan patstāvīgi.

Patiesībā, nav tik svarīgi, kas var kļūt par vienojošo starp dēlu un tēvu: tas vienmēr ir atkarīgs no rakstura un aizraušanās. Skaidrs vien ir tas, ka attiecības, kas balstās uz uzticēšanos, un fizisks kontakts tēvam ar dēlu nav iespējams bez biežas abu sadarbošanās, patīkamu laika pavadīšanu un sarunām. Jēga – kopīgas lietas – ir laiks un iespaidi, kuros abi dalās, un kļūst arvien tuvāki: tēvs un dēls.