Bailīgu bērnu audzināšanā pielietojams paņēmiens – norūdīšana  (1)

Žurnāla redakcija bija saņēmusi vēstuli no kāda bērna vecākiem: "Kāpēc mūsu bērns negrib vakarā palikt mājās viena? Viņam taču ne no kā nav jābaidās. Citiem vecākiem ir labi, viņi var aiziet un justies droši, ka mierīgi gulēs, nevis baiļosies un raudās tā, ka visu māju sacels kājās…"

Šādas un līdzīgas sūdzības dzirdamas no daudziem vecākiem. Vai ir taisnība tiem vecākiem, kuri apgalvo, ka bērnam mājās nav no kā baidīties? Vai tad mēs paši baidāmies tikai no briesmoņiem, neparastām parādībām, plēsīgiem zvēriem un tamlīdzīgām lietām? Kad paliekam vieni nomaļā vietā vai kad vienatnē naktī dodamies cauri mežam, arī mūs dažreiz pārņem nelāga sajūta, kaut gan ir droši zināms, ka mežā nemīt ne vilki, ne laupītāji… Mēs tad bīstamies drīzāk no kaut kā nezināma, nenoteikta, mūsu fantāzijā izveidota un pārspīlēta. Bet bērna fantāzija ir daudzkārt bagātāka, bērns daudz krasāk uztver visu, kas var izraisīt bailes. Nevar apgalvot, ka bērnam mājās nav no kā baidīties – viņš pats ātri un visai viegli savā fantāzijā izveido šo biedēkli.