Paklausīgi vīri un pašpārliecināti mīļākie: vīriešu stratēģijas

Visinteresantāk ir iedziļināties nevis shēmās, bet konkrētos tipāžu raksturos. Runa, protams, ir par vīriešiem. Vīrieša uzvedība varbūt nav pārāk precīzs viņa raksturojums, tomēr tas ļauj saglabāt realitāti un saglabāt katra cilvēka individualitāti. "Econet" piedāvā savu skatījumu uz vīriešu stratēģijām – mazliet nopietni, mazliet ar ironiju.

Vīrieši ir tik dažādi, tomēr pastāv tikai divas izteiktas stratēģijas, kuras izmanto vīrieši attiecībā pret sievietēm. Nianses un akcenti var mainīties atkarībā no katra individuālās pieredzes, tomēr kopīgās iezīmes raksturojumā nekļūdās.

Literatūrā, teātrī un kino tēma "vīri un mīļākie" lieliski tiek interpretēta visdažādākajās variācijās un mīlas trijstūros. Tur, kur autori uzsvaru liek uz jūtu spēlēm un likteņa ironiju, var pamanīt, ka vīri un mīļākie viens no otra atšķiras ne tikai situācijās, bet arī dvēseliski. Faktiski, runa ir par divu dažādu vīriešu kategorijām.

Jāuzsver, ka dalījumu "vīri" un "mīļākie" nevajag uztvert kā oficiālu statusu no kādas konkrētas sievietes skatījuma. Runa ir tikai un vienīgi par stratēģiju, pie kuras turas vīrietis ar savām sievietēm. Turklāt ir svarīgi saprast, ka šī stratēģija nav apzinātas izvēles rezultāts, bet izriet no katra vīrieša psiholoģiskā tipāža.

Tātad visus vīriešus, ar retiem izņēmumiem, varam iedalīt divos tipāžos – "vīri" un "mīļākie". Pirmajiem, esot attiecībās ar sievieti, ir nopietni tālejoši nolūki, otrajiem – viegls flirts, kaisle un avantūra. Protams, tas viss ir nosacīti, bet šobrīd runa ir par klasisko versiju. Ja tev ir nojausma, kas ir intraverts un ekstraverts, tad varētu sacīt, ka "vīra" stratēģiju realizē intravertie, bet "mīļāko" – ekstraverti.

Dažās netipiskās situācijās ekstravertie vīrieši atrodas "vīra" lomā (runa šeit nav par statusu), bet intravertie – "mīļāko" lomā, tomēr tas ir attiecināms tikai uz atsevišķiem piemēriem. Tas ir tāpat kā, kad divi intraverti vīrieši nekad nebūs vienādi, viens būs vairāk intraverts par otru.

Katram no šiem tipiem ir savas rakstura iezīmes, savas stiprās un vājās puses, bet sieviešu vidū – ar savu "mērķauditoriju". Jāsaprot, kāda tipa sieviete atrodas vīrietim pretim, jo normālas, veselīgas attiecības prasa divu cilvēku piedalīšanos. Citādi attiecības ir vienpusējas un ātri izjūk.

Kā jau sākotnēji ir minēts, vīrietis neizvēlas par ko kļūt – "vīrs" vai "mīļākais". Atceries, ka vēl joprojām runa ir par tipāžiem, ne sociālo statusu. Intravertie sāk spēlēt "bruņiniekus-aizstāvjus", ekstravertie – bezkauņas.

Kā jau mēdz būt šādos gadījumos, jo mazāk nosvērta ir vīrieša psihe, jo "krāšņāk" viņš izpaužas. Varētu teikt, ka donžuānisms un bruņniecība ir divas personīgās nervozitātes galējības, kas izpaužas attiecībās ar sievietēm.

Pašnovērtējuma disbalanss + ekstraversija = "mīļākais".

Pašnovērtējuma disbalanss + intraversija = "vīrs".

Jo spēcīgāks ir disbalanss, jo vīrietis dziļāk pārņem savu stratēģiju – atkarībā no intravertuma vai ekstravertuma. Savukārt, ja viņa psihe ir sabalansētāka, vīrietis jūtas brīvāk savas uzvedības izvēlē.

Nekad nebūs tādas situācijas, kad vīrietis sievietei kļūs gan "vīrs", gan "mīļākais", jo pārspīlēts bruņnieciskums un donžuānisms ir par sevi nepārliecināta cilvēka pazīmes. Kamēr vīrietis nav par sevi pārliecināts, viņš ir "piesiets" konkrētai stratēģijai, taču, ja pašnovērtējums ir normas robežās, viņam vairs nav nepieciešamības tēlot varoni-mīlnieku vai princi baltā zirgā.

Atrisinot iekšējo problēmu, vīrietis iziet no piedāvātās shēmas rāmjiem un kļūst "ne viens, ne otrs" – vienkārši par vīrieti. Varētu pat teikt, ka šī ir tā robeža, aiz kuras viņam beidzot ir iespēja kļūt par normālu vīrieti, kurš spēj uzņemties normālas saistības attiecībā pret sievieti, balstoties nevis uz mierinājumu un pašlepnumu, bet uz savstarpēju cieņu un sapratni.

Visi vīrieši ir piedalījušies diskusijās par sieviešu sarežģīto raksturu. Lieta tāda, ka katra sieviete no katra vīrieša gaida, ka viņš kļūs vienlaicīgi par "vīru" un "mīļāko". Ir jau arī izņēmumi, taču tie ir ļoti reti un atrodas tajā pašā sfērā, kur vīrieši ar sabalansētu pašnovērtējumu.

Sievietes sava pašvērtējuma stiprināšanai ir spiestas meklēt sev apliecinājumu caur attiecībām ar vīrieti. Šajā plānā viņām daudz noderīgāk ir vīrieši-mīļākie. Cita sievietes puse – dvēseliskā – meklē stabilitāti, drošību un paredzamību un kā garantu ģimenes veidošanai un dzimtas turpinājumam. Šādā gadījumā atkal viss mainās, jo ir skaidrs, ka sievietei vajag vīrieti-vīru.

Tāpēc nav nekāds brīnums, ka kaut kādos brīžos sieviete meklē "mīļāko", lai mierinātu sevi, plauktu seksuālajā pievilcībā, bet pēc tam, kad kaisle ir norimusi, mēģina vīrieti "mīļāko" pārveidot par vīrieti "vīru".

Parasti viss beidzas ar lielu vilšanos. "Mīļākais" grib saglabāt brīvību, ar ko sieviete negrib samierināties, jo tas sit pa viņas pašapziņu. Attiecības brūk un pārvēršas par savstarpēju apvainojumu un bēdu nastu. Ir arī cits variants, kad sieviete atrod rūpīgu "vīru", bet ar laiku nogurst no šīm rūpēm, tāpēc viņa atkal sāk meklēt mīļāko, jo "vīrs" nespēj apmierināt viņas vajadzības.

Sieviete parasti cenšas no "vīra" pieprasīt spēku un neatkarību, bet tas beidzas nelāgi, un sieviete burtiskā nozīmē "iet pa kreisi" vai viņu pamet cerībā atrast citu – labāku vīrieti, kurš tik un tā nespēs viņai būt gan viens, gan otrs.