Kāpēc bērni mūs nedzird: ieteikumi vēlamajai rīcībai  (1)

Atceries, ka bērns spēj koncentrēties tikai uz vienu darbību (piemēram, uz torņa būvēšanu no klucīšiem). Nav vērts dusmoties, ka bērns, kurš aizrāvies ar spēli, tevi ignorē. Viņš vienkārši nav spējīgs tevi sadzirdēt. Tādēļ, ja tu vēlies kaut ko bērnam pateikt, apsēdies viņam blakus, pieskaries un paskaties bērnam acīs. Tikai tad, kad acu kontakts nodibināts, mazulis tevi sadzirdēs.

Sadali sarežģītus uzdevumus vairākos vienkāršos. Piemēram, tā vietā, lai sacītu: "Novelc jaku, kurpes, mazgā rokas un pie galda", labāk teikt: "Novelc jaciņu". Pagaidi kamēr bērns izpilda šo lūgumu un tikai tad saki nākamo – par kurpēm, roku mazgāšanu un ēšanu. Savas prasības formulē pavisam īsi, jo gari pātari jauc bērnam galvu, un viņš vienkārši var pazaudēt sarunas tēmu.

Piemēram, "tu vēl ilgi smiltīs turpināsi rakāties?" vai "tev kā, patīk staigāt netīru muti?". Bērni visu uztver burtiski. Tādēļ savas prasības formulē tā, lai tās var saprast – bez zemtekstiem.

Atceries, ka kliegšana var bērnu tikai nobiedēt un radīt trauksmi. Pārbiedēts bērns patiešām tevi nedzirdēs…

Vienmēr sniedz mazulim noteiktu laiku, kurā viņam ir jāsāk vai jāpārtrauc kāda darbība. Piemēram, jūs abi pastaigājieties parkā, bet laiks doties mājās un mazulis nekādi nevēlas pārtraukt spēli. Brīdini bērnu, ka pastaigas laiks iet uz beigām, ka viņš vēl trīs reizes var nobraukt pa slidkalniņu, pirms doties mājās.

"Neskrien peļķē!, ""Neklauvē pie durvīm!" – bērns uztver bez šiem divu burtu salikuma "ne". Un bērns turpinās skriet pa peļķēm vai speciāli klauvēs pa durvīm. Saki to citādi: "Apiesim peļķi pa ietvi" vai "Tu varētu durvis aizvērt klusiņām kā pelīte?".

Bērns, kuram visu dienu saka: "Oi, tur nokritīsi, nelien", "Stāvi, tur ir augsts", "Uzmanīgi, pakāpiens," "Nenokrīti!" – pēc kāda laika vienkārši pārstās uzklausīt mammas teikto, šie vārdi viņam kļūs par fonu.

Ja vēlies, lai bērns tevi dzirdētu, iemācies sadzirdēt arī viņu!