Viena maza ainiņa no dzīves, kas spilgti parāda, cik bērnam svarīga godkāre: Mazā Ieva ir pavisam lepna. Vakar viņa bija pie kaimiņu zemniekiem un tur palīdzēja lauku darbos. Kaimiņiene viņai sirsnīgi pateicās un atalgoja viņu ar vistu olām. Apmierināta un priecīga par atalgojumu, Ieva devās uz mājām, un nākamajā rītā olas tika notiesātas kopā ar ģimeni. Kā var viegli iedomāties, tās bija "labākās brokastu olas pasaulē!" Ieva vēl ilgi visiem stāstīja, kā tas bija, kad viņa "saņēma savu pirmo algu."
Bērnudārza vecumā bērni vēl labprāt kaut ko dara: vai nu izņem traukus no mazgājamās mašīnas, sakārto dvieļus vai uzliek tualetes papīra rulli. Tu vari uzdot bērnam veikt mazus, regulārus uzdevumus. Tā viņš mācās, ka sabiedrībā visi viens otram palīdz. Kopējos mājsaimniecības darbos bērni vispār vingrinās daudzās lietās, kuras vēlāk viņiem būs labi jāprot: viņi iemācās atšķirt kilogramu miltu no litra ūdens. Viņi zina, kas kādā secībā tiek ielikts omletes mīklā un vingrina savas koncentrēšanās spējas, kopā ar vecākiem darot kādu lietu. Un viņi redz, kurš mājās dara kādus darbus. Ko vienmēr dara tikai tētis un ko dara tikai mamma? Ikdienā bērns piedzīvo, kā ir īstenībā: vai par godīgu mājsaimniecības darbu dalīšanu starp vīrieti un sievieti tiek tikai runāts, vai arī abi vecāki ķeras pie tā darba, kur vienmēr kaut kas ir jādara.