Droši vien, ka ikviens tētis savu bērnu acīs vēlas izskatīties vislabākais, visjautrākais, stiprākais, vismīļākais, izdomas bagātākais jeb, citiem vārdiem sakot, labākais draugs un supervaronis. Tomēr ne vienmēr tas izdodas.
Lūk, "NewParent" uzsver trīs visizplatītākās kļūdas, kuras pieļauj tēti, audzinot pirmsskolas vecuma bērnus!
Tēti ir pārāk nopietni
Tēti negrib izskatīties muļķīgi, tādēļ, darbojoties ar bērnu, runā parastā, zemā balsī un nekad negrib balss tembru padarīt uci-puci valodiņā. Vienlaikus, kā uzskata Hārvejs Karps, grāmatas "The Happiest Toddler on the Block" ("Vislaimīgākais mazulis rajonā") autors, bērnus vecumā no gada līdz trīs gadu vecumam tieši aizrauj augsts balss tonis un vīriešu ienīstā uķināšanās valoda. Tā, pēc Karpa domām, bērni jūtas daudz ērtāk.
Turklāt tēti dažreiz nepareizi uzvedas bērnu histēriju laikā. Parasti bērnam palīdz īsas, bet līdzjūtības pilnas frāzes, kas atspoguļo bērna emocijas – "Tu esi dusmīgs. Tu nevēlies iet prom no parka" vai "Tu vēlies pīrādziņu. Tu to tik ļoti vēlies!" Bet tēti uzvedas pārāk stingri, mēģina bērnu ietekmēt pat tad, kad pati asākā histērijas stadija jau pārgājusi, bet mazulim nepieciešams vien palīdzēt nomierināties. Piemēram, pateikt šādi: "Tagad mēs iesim mājās, paēdīsim un apēdīsim pīrādziņu". "Protams, ir svarīgi noteikt robežas, taču tas jādara ar cieņu. Tagad tu, iespējams, varbūt arī vinnēsi, taču vēlāk tava autoritāte būs sagrauta," iesaka Karps.
Tēti nenovērtē kopā ar bērnu pavadīto laiku
Pat tad, ja esi ļoti noguris pēc darba, pacenties neatslēgties, spēlējoties ar mazuli, uzsver klīniskā psiholoģe un grāmatas "Peaceful Parent, Happy Kids" ("Mierīgi vecāki, laimīgi bērni") autore Lora Markhema. Šī ir ļoti izplatīta kļūda, kuru pieļauj tēvi, bet, ja tu pacentīsies "būt klāt", darbojoties ar bērnu, jūsu abu attiecības kļūs tuvākas un arī gandarījums par kopīgo rotaļu – daudz lielāks.
Pasaki sev: "Šobrīd es dzīvoju, esmu kopā ar šo mazo, unikālo būtni, ar kuru man ir paveicies satikties uz neilgu laiku," vēsta psiholoģe. Protams, tas izklausās visai muļķīgi, taču šāda vienkārša pieeja var pārvērst komunikāciju ar bērnu par svētkiem, nevis kā bieži to, iespējams, uztvēri kā pienākumu, kas nereti līdzinājās katorgai. "Mazulis sajutīs tavu klātbūtni spēlē, pārtrauks niķoties un būt kaprīzs, sāks vairāk sadarboties ar tevi," iesaka psiholoģe.
Tēti visas rūpes atstāj uz mammas pleciem
Dzemdības, barošana, rūpes par mazuli – tās visas ir mammu lietas. Taču tad, kad mazulis paaugas, sākas tētu laiks. Tādēļ bērns ar nepacietību gaida tēta atgriešanos mājās pēc darba. Ja tev šķiet, ka bērns ir pārāk pieķēries mammai, pamēģini situāciju mainīt ar vienkāršu un jautru spēli: mamma sauc mazo, bet tētis jautrā noskaņojumā cenšas bērnu nelaist pie mammas, bet vienmēr tomēr zaudē spēlē, ļaujot bērnam justies ātrākam un stiprākam.
"Trīs vakarus pēc kārtas zaudējot spēli, bērni pārstās uztraukties, ka tētis viņu var "atņemt" mammai, un paši jau prasīs, lai tieši tētis viņus noliek gulēt," rekomendē psiholoģe.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
