Svarīgākie 'jā' par labu krūtsbarošanai

Tiklīdz bērniņš ir nācis pasaulē un ārsts vai jaunais tētis ir pārgriezis nabassaiti, bērns jāpieliek mammai pie krūts. Mūsdienās tā jau ir norma visās dzemdību iestādēs. Jau šajā brīdī tiek veidota nesaraujama emocionālā saikne starp mammu un mazuli. Barošanas laikā mazulim rodas pirmās pozitīvās emocijas, kas saistās ar zīdīšanu un mammas ķermeņa siltumu. Krūtsbarošana ir neatņemama mātes instinkta rašanās sastāvdaļa, īpaši sievietēm, kuras par mammu kļūst pirmo reizi.

Normālas grūtniecības laikā dzemdes apmērs kļūst aptuveni 20 reižu lielāks. Aptuveni mēneša laikā pēc dzemdībām dzemde atjaunojas iepriekšējā stāvoklī. Zīdīšana ir ļoti svarīga šajā dzemdes atjaunošanās procesā. Ar lūpām zīžot krūti, mazulis izsauc refleksu – dzemdes sieniņām sarauties, tāpat krūtsbarošana palīdz atgūt dzemdes tonusu.

Ar lūpu muskuļiem, vaigiem un rīšanas refleksu mazulis stimulē piena rašanos un virzīšanos pa piena ceļiem, novēršot iespējamos aizsprostojumus jeb piena uzkrāšanos. Ja piena dziedzeros uzkrājas piens, kas netiek izzīsts, krūtīs rodas smaguma sajūta. Jebkura piekaršanās tām var būt sāpīga. Piens, kas iestrēdzis, ir labvēlīga vide baktēriju vairošanās procesiem. Tādēļ dabiska mazuļa barošana ir kā profilakse mastītam un laktostāzei.

Jaundzimušā fiziskā aktivitāte ir visai niecīga. Viņš diennaktī guļ pa 20-22 stundām un atmostas ar mērķi – paēst. Zīst krūti mazulim nav tas vieglākais darbiņš, ja salīdzina ar tiem bērniem, kurus mammas baro no pudelītes. Lai iegūtu mammas pienu, mazulim tomēr jāpieliek pūles. Un tas trenē viņa mutes un rīkles muskuļus, stimulējot mazuļa fiziskās aktivitātes.

Mātes piens ir vislabākā vakcīna, kas var pasargāt no infekcijas slimībām. Bērni, kuri tiek zīdīti un saņem mammas pienu, praktiski neslimo ar vīrusu un bakteriālām saslimšanām līdz pat laikam, kad viņus nesāk piebarot vai nepāriet pilnībā uz piena maisījumiem kā vienīgo ēdienu. Ar pienu māte sniedz sava veida antivielas pret infekcijām, kuras viņa pati pārslimojusi savā mūžā. Šī imunitāte piemīt tikai jaundzimušajiem. Vēlākā periodā bērns pats izstrādā savu aizsardzību, kad jau būs saskāries ar infekcijām savā dzīvē.

Krūtsbarošanas periodā bērna organismā nenonāk "sveši" proteīni vai aminoskābes. Un tieši šīs vielas ir galvenie alerģiju izraisītāji.

Mātes piena sastāvs nemitīgi mainās. Tas ļauj nodrošināt bērna vajadzības pēc enerģijas, vitamīniem, mikroelementiem, kas nepieciešami bērna attīstībai. Ar pienu mazulis saņem nepieciešamo dzelzs, kalcija, fosfora daudzumu. Tas, savukārt, ietekmē bērna kaulu augšanu, stimulē asinsradi utt.

Laktoze, kas atrodama mātes pienā, uzlabo mikrofloru mazuļa zarnās. "Sliktās" baktērijas neiekļūst tajās un nerada iespēju nokļūt arī kādai infekcijai. Piena fermenti veicina mazuļa gremošanas sistēmas darbību.

Piens, kas rodas pēc priekšlaicīgām dzemdībām, atšķiras no "parastā". Tas ir bagātināts ar īpašām taukskābēm un triglicerīdiem. Šīs vielas var nonākt nervu šūnu audos un palīdzēt nodrošināt priekšlaikus dzimuša bērniņa galvas smadzeņu attīstību.

Mammas piens ir dabas dota dāvana. Mazulis jau kopš dzimšanas ir pasargāts no bada, mammas piens viņam ir pieejams vienmēr un visur – pareizajā temperatūrā. Mūsdienās piena maisījumi nemaksā lēti, turklāt tos pēc sastāva nevar pielīdzināt tam, ko devusi pati daba – mammas pienam.