Žagas ir patvaļīga diafragmas rauste jeb spazma, kuras laikā, strauji ieelpotais gaiss, "atsitas" pret aizvērtām balss saitēm, tādējādi rodoties asai skaņai. Žagu reflekss rodas kā atbilde uz vagālā un diafragmas nerva šķiedru kairinājumu. Žagu rašanās un norises mehānisms joprojām nav pilnībā noskaidrots.
Žagas var parādīties jebkurā vecumā, tās ir novērotas pat auglim mātes vēderā. Žagu sastopamība nav pārliecinoši pētīta, tomēr novērots, ka to biežums ir lielāks bērna vecumā un samazinās pieaugušā vecumā, biežāk sastopamas sieviešu vidū, salīdzinot ar tāda paša vecuma vīriešu kārtas pārstāvjiem. Žagu ilgums parasti ir dažas minūtes līdz par vairākām stundām, epizodes, kas ilgst virs 48 stundām, dēvē par ieilgušām žagām, bet žagas, kas ilgākas par vienu mēnesi, dēvē par neatrisināmām žagām.
Ginesa rekordu grāmatā tiek aprakstīts medicīnisks rekords – pasaules ilgākā žagošanās. Tās autors ir Čārlzs Ozborns (Charles Osborne (1894-1991), kurš 1922. gadā sāka žagoties, mēģinot svērt vepri kaušanai. Žagošanās turpinājās līdz 1990. gada februārim, kopumā ilgstot 68 gadus!
Žagošanās epizodes bieži pārtraucas pašas no sevis, tāpat kā sākušās. Kā biežākie rašanās iemesli tiek aprakstīti:
- kuņģa kairinājums (ēdiens, dzēriens, gaiss, trauma, fiziska piepūle);
- pēkšņas pārmaiņas apkārtējās vides vai kuņģa temperatūra, piemēram, apēdot saldējumu, ja mazākam bērnam paliek auksti.
- psihogēni iemesli (bailes, satraukums, pārdzīvojums).
Kā tikt vaļā no žagām
Ieilgušu žagošanos ārsti risina ar nemedikamentozu un medikamentozu ārstēšanu. Žagu ārstēšanā tiek izmantoti dažādi nomierinoši līdzekļi, pretepilepsijas līdzekļi, antidepresanti un muskulatūru atslābinoši līdzekļi, taču par zāļu nepieciešamību un lietošanu jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai neirologu. Tāpat pacientam var tikt rekomendētas citas tehnikas, kas var pārtraukt žagošanos. Ilgstošos gadījumos tiek izmantota hipnoze, akupunktūra, meditācija, digitāla taisnās zarnas masāža, aizdegunes stimulācija, kuņģa skalošana ar aukstu ūdeni.
Mājas apstākļos no pielietotajām metodēm var izmēģināt šādas tehnikas: rīkles stimulācija (piemēram, izdzerot glāzi ūdens), vemšanas refleksa izsaukšana, aizmugurējās kakla daļas ādas paglaudīšana, uzspiešana uz acs āboliem, Valsalva manevrs (cilvēks ieelpo un sasprindzina vēdera preses muskulatūru, atdarinot spiešanos).
Tehnikas, kas saistītas ar elpošanu: elpas aizturēšana, strauja elpošana, elpošana papīra maisiņā, ceļu pievilkšana pie krūtīm un noliekšanās. Vēl var palīdzēt uzmanības novēršana.
Pati par sevi neilga žagošanās nav dzīvībai bīstama, drīzāk rada diskomfortu – traucē maltīšu laikā, kā arī kontaktējot ar līdzcilvēkiem.
Bīstamību rada gadījumi, kad žagošanās dēļ cilvēks pārtrauc barības un šķidruma uzņemšanu. Šajos gadījumos nekavējoties jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai neirologu. Ieilgusi žagošanās var radīt bezmiegu, sirds ritma traucējumus, kā arī gastroezofageāla atviļņa slimību.
Par citiem paņēmieniem, kā uzveikt žagas, lasi šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
