Bieži tiek pieminēts vecmāmiņu teiciens, ka grūtniecības laikā jāēd par diviem, taču šiem vārdiem nemaz īsti nav skaidrojuma, no kurienes tas cēlies. Izrādās, ka arī mūsu vecmāmiņām un vecvecmāmiņām preses izdevumos tika vēstīts par to, ka grūtniecības laikā jāievēro mērenība ēšanā. Gluži tāpat, kā par to runā mūsdienu vecmātes un ginekologi. "Cālis" ielūkojas 1944. gada izdevumā "Mana Māja", kas bija sagatavojis speciālizdevumu par grūtniecību, zīdaiņu kopšanu un bērnu audzināšanu. Un, pārsteidzošā kārtā, arī toreiz, kad vēl ritēja Otrais pasaules karš, rekomendācijas bija gana mūsdienīgas.
Pirms nesena laika Rīgas Dzemdību nama galvenā vecmāte Vija Bathena atzīmēja, ka viss, kas ir ārpus normas, ietekmē bērnu. Katrs papildu kilograms rada diskomfortu. Uzņemto kilokaloriju daudzumam grūtniecības laikā būtu jāpieaug vien par aptuveni 15 procentiem. Ja grūtniecības norise ir harmoniska, bērns aug un attīstās, tad viss ir kārtībā, taču svaram noteikti ir jāseko līdzi, uzsvēra vecmāte Bathena.
Ja raugās, ko vēstīja 1944. gada izdevums, tad noteikumi, kas jāievēro grūtniecēm, bija vēl radikālāki – grūtniecēm papildus ikdienas ieradumiem ēšanā jāuzņem vien par 5–10 procentiem kilokalorijām vairāk. Par to, cik daudz ieteicams pieņemties svarā grūtniecības laikā, lasi šeit.
Palūkosim, ko par grūtnieču uzturu vēstīja kara laika prese, vēstījumu atspoguļojot oriģinālā rakstā, lai būtu iespēja iejusties tajā laikā.
"Pirmais pienākums sievietei mātei kopt un uzturēt savu veselību. Jo tikai veselīgai mātei var būt veselīgi bērni. Blakus dažādiem fiziskiem vingrinājumiem un kārtējam darbam ļoti svarīgs ir arī uztura jautājums. Par šo sievietei mātei jābūt jau iepriekš pilnīgā skaidrībā, jo tieši šeit notiek daudz nepareizību. Pēc zinātnieka Noordensa un Salomona sīkiem pētījumiem par vielu maiņu grūtniecības laikā, izrādās, ka grūtniecēm nepieciešamas 150–300 kalorijas (5-10%) dienā vairāk nekā parastos apstākļos. Grūtniecības pirmajos mēnešos pa lielākai daļai raksturīgs neliels ēstgribas trūkums, tāpēc šai laikā ieteicams uzturu lietot mazās devās, bet biežāk (ēst 4–5 reizes dienā).
Nelabumi
Daudz grūtību sievietei rada arī nelabā dūša un vemšana. Nereti vemšana pieņem tādus apmērus, ka sieviete ilgāku laiku gandrīz pilnīgi pārtiek bez uztura, kas daudzos gadījumos novājina tās organismu un rada pat nopietnākus sarežģījumus. Vemšanu vēl līdz šim nav izdevies novērst, bet ievērojamā veidā to var ietekmēt, ja pēc ēšanas ietur mieru, vislabāk paliek guļus vai pusguļus stāvoklī. Bez tam ir novērots, ka tieši siltie ēdieni un dažādas silto ēdienu spēcīgākas garšas un smaržas jau pirms ēšanas rada pretīgumu un nelabu sajūtu, tāpēc ieteicams kādu laiku pāriet uz aukstiem ēdieniem un zaļbarību. Tāpat svarīgi šai ziņā uzturēties daudz svaigā gaisā. Ieteicama arī gaisa maiņa.
Tā kā grūtniecības laikā ir īpatnējāka vielu maiņa, tad uztura ziņā ir jāievēro daudz īpatnības, kam parastos gadījumos nebūtu sevišķas nozīmes. Tāpēc ļoti svarīgi zināt, kādas uzturlīdzekļu sastāvdaļas grūtniecības laikā ir sevišķi vajadzīgas un kādas var būt organismam nelabvēlīgas.
Taukvielas un olbaltumvielas
Izrādās, ka tauku un olbaltumvielu sagremošana un izmantošana grūtniecības laikā ir palēnināta un pat apgrūtināta. Sakarā ar šiem traucējumiem organismā pavairojas indīgi vielu maiņas produkti (sekas no nepilnīgi noārdītām olbaltumvielām), kas ietekmē un paaugstina asins spiedienu.
Paralēli nepilnīgai olbaltumvielu maiņai bieži novēroti arī traucējumi taukvielu izmantošanā. Arī še atrasti indīgi vielu sadalīšanas produkti, kā, piemēram, acetons, acet-etiķskābe u.c.
Pretēji olbaltumvielu un taukvielu nepilnīgai izmantošanai, ogļhidrātu sagremošana un izmantošana grūtniecības laikā norit bez traucējumiem. Pamatojoties uz šiem atzinumiem, grūtniecības laikā, sevišķi pēdējos mēnešos, olbaltumvielu un taukvielu patēriņš ierobežojams, bet tā vietā pastiprināms viegli sagremojamo ogļhidrātu patēriņš. Sevišķi šai ziņā ieteicami svaigi dārzeņi, piemēram, spināti, burkāni, salāti, zaļie zirnīši utt. Minētie augi vērtīgi ne vien sava ogļhidrātu sastāva dēļ, bet še svarīgi arī vērtīgie vitamīni, kuriem liela nozīme vielu maiņā un organisma uzbūvē. Dārzeņu uzturā liela priekšrocība ir arī bagātam minerālsāļu sastāvam, piemēram, dzelzij, kaļķim u.c., kam liela nozīme topošā bērna attīstībā.
Vitamīni un "apsauļošanās"
Milzu nozīme grūtniecības laikā ir pietiekamai vitamīnu piegādei. Daudzi pētījumi un novērojumi devuši atziņu, ka grūsnējam organismam vitamīni nepieciešami pastiprinātos daudzumos. Topošais bērns, līdzīgi parazītam, nežēlojot māti, piesavinās visas sev vajadzīgās vielas no mātes. Pēc jaunākiem zinātniskiem atklājumiem, topošai mātei dažādas ādas, kaulu un nervu slimības grūtniecības laikā rodas no nepietiekamas vitamīnu piegādes, piemēram, osteomalacija (mīksti kauli), xerophthalmija (acu slimība), straujāka zobu bojāšanās u.c. Tā kā organisms vitamīnus nespēj uzkrāt ilgam laikam un lielākos vairumos, tad sevišķi grūsnējam organismam vitamīnu piegāde nepieciešama ik dienas.
Lai nodrošinātu mātes un topošā bērna organismu ar vajadzīgām papildvielām un vitamīniem, patērējami lielāko tiesu šādi uzturlīdzekļi: piens, siers, sviests, olas dzeltenumi, svaigi dārzeņi, augļi, ogas, rupja maize. Vienīgi D vitamīnu patēriņu ne vienmēr izdodas ar uzturlīdzekļiem pilnīgi segt. Kara laikā, kad zivju eļļa vai dažādi D vitamīnu preparāti grūti pieejami, topošām mātēm ieteicams patērēt vairāk jūras zivis, it sevišķi mencu aknas (Uzmanību! Mūsdienās ir citas rekomendācijas, mencu aknas grūtniecēm nav ieteicamas, to iesaka Pārtikas un veterinārais dienests – red.). piezīmējams, ka liela nozīme D vitamīnu pavairošanā ir arī organisma apsauļošanai."
Avots: "Mana Māja", 1944. gada janvārī, 1. izdevums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
