Kā pareizi strīdēties ar mīļoto  (1)

Portāla "Woomy" veidotāji skaidro, ka strīdu cēlonis parasti slēpjas cilvēka raksturā un personībā un pati strīdēšanās ir kā negatīva rakstura īpašība. Vissmagāk cilvēki uztverot strīdus ar mīļoto, jo attiecību sākumā mēs esam pieraduši idealizēt otru cilvēku, tāpēc nesaprotam, kā attiecības ir nonākušas līdz savstarpējiem apvainojumiem un konfliktiem. Cilvēki parasti cer nodzīvot ilgu un laimīgu kopdzīvi ar otru cilvēku, taču tas neizdodas, jo pat muļķīgu iemeslu dēļ nākas konfliktēt, un citi sāk šaubīties par to, vai un cik ideāls pāris esat.

Lai gan gribas nākotnē vairs nestrīdēties, tas nekad neizdodas, jo konflikti un viedokļu apmaiņa ir dzīves sastāvdaļa. Protams, ir pāri, kas strīdas biežāk, citi – retāk, taču nav tādu pāru, kas nekad mūžā nav strīdējušies, un tas ir normāli – strīdi rodas spontāni, un tiem nav apzinātu mērķu, taču tiem ir arī labā puse, kas partneriem ļauj psiholoģiski pielāgoties viens otram.

Neņemot vērā, ka strīds ir dabiska lieta tuvu cilvēku attiecībās, nepatīkama pēcgarša paliek. Lai aizvainojums nesamilztu tik tālu, lai "noraktu" vislabākās attiecības, svarīgi ir saprast, kas tad īsti ir konflikts, ko ar to darīt un kā strīdēties "pareizi".

Pēkšņi naida un agresijas uzliesmojumi, kas pāriet asā necenzētu vārdu apmaiņā, daudziem ir zināma lieta, taču ir pāri, kuri tik tālu nenolaižas un neizmanto brutālus lamu vārdus un indīgas piezīmes, kā arī nebļaustās, lai visa pilsēta to dzirdētu. Svarīgi ir apzināt strīdu veidus, lai zinātu, ka no tiem nākotnē izvairīties vai strīdēties "pareizi".

Hroniskie strīdi

Tādi strīdi vienmēr notiek vienu un to pašu iemeslu dēļ un palīdz abiem partneriem tikt vaļā no sakāpinātās emocionālās spriedzes. Dialoga saturam pat nav būtiskas nozīmes, jo scenārijs nemainās, un partneri neko jaunu no tā visa neiegūs un neuzzinās. Šāds konflikts beigsies tieši tikpat ātri, kā ir sācies. Tā kā šis nav pirmais šāda veida strīds, pārtraukt to var ar humora devu, piemēram, pasmejoties vai izmetot kādu joku, turklāt abiem strīda dalībniekiem ir skaidrs, ka tāpēc viņi netaisās viens no otra šķirties.

Vainīgā meklēšana

Parasti šāds strīds rodas no smagas neapmierinātības ar otra partnera darbībām vai kardināli pretēju attieksmi un redzējumu par konkrētu tēmu. Neapmierinātība var būt saistīta ar vīrieša un sievietes atšķirīgu skatījumu uz vienu konkrētu lietu, piemēram – vīrietis parasti nesaprot, kā var stundām ilgi posties, lai izietu no mājas, vai runāt pa telefonu, 40 minūtes ar draudzeni apspriežot jaunākās kleitas fasonu. Savukārt sieviete nesaprot regulāru ziņu un futbola spēļu skatīšanos labas filmas vai izbraukuma pie dabas vietā. Sarakstu var turpināt.

Pie šādu strīdu rašanās vainīgi varētu būt arī bērnībā radītie stereotipi. Ja sievietes ģimenē netika dalīti vīrieša un sievietes pienākumi, savukārt vīrieša ģimenē bija otrādi, sievietei var rasties pretenzijas: "Labi, ka viņš visu var salabot, kas salūzis, taču kāpēc viņš nekad nedarbojas ar bērniem un nemazgā traukus?" Viņš uz to varētu atbildēt: "Kāpēc man tas jādara? Es jau tā eju uz darbu un nesu laukā miskasti!"

Šis strīdu veids parasti katru reizi atrod "jaunus grēkus", kā rezultātā cilvēki var attālināties viens no otra, jo "viņš mani nekad nesaprot un neklausās".

Stratēģiskie strīdi

Tie ir strīdi, kas rodas neizrunātu problēmu rezultātā, kurām var būt arī pamatots cēlonis, vienalga - objektīvs vai nenozīmīgs, kuram netiek piešķirta liela nozīme. Nereti konflikta iemesls ir nepareiza vārdu izvēle vai nespēja pareizi paskaidrot problēmas cēloni. Tā kā šajā gadījumā negatīvismam ir tieksme sakrāties, partneriem ir nepieciešams mierīgā gaisotnē izrunāties un mēģināt vienoties par kopsaucēju.

Neņemot vērā viedokļu dažādību, no zila gaisa strīdi nerodas. Aizkaitinājums un negatīvas emocijas var ilgstoši krāties, ja mums kaut kas otrā partnerī nepatīk un mēs to nesakām, taču jāatceras, ka ideālu cilvēku nav. Mēs cenšamies to noklusēt, bet ar laiku pacietība beidzas un viss laužas uz āru. Tad strīda iemesls var kļūt jebkurš sīkums.

Slēptie strīdu iemesli var būt dažādi – ilūziju neattaisnošana, kaut kā gaidīšana, partnera (pareizāk sakot, iztēlotā patnera) neatbilstība tavām prasībām. Piemēram, daudzas sievietes cer, ka saņems ziedu kalnus un konfektes no saviem vīriešiem visu atlikušo mūžu, taču daudziem vīriešiem pāriet vēlme aplidot sievieti, ja viņš jau viņu ir iekarojis. Tas nebūt nenozīmē, ka jūtas ir pārgājušas, taču dežūrbuķete astotajā martā nav tas, ko tu vēlējies. Prasības pret partneri var būt arī nopietnākas par ziedu dāvināšanu.

Nepārliecinātība par savām jūtām arī ir slēptais iemesls. Katrs cilvēks par otru spriež pēc savas prizmas, un, ja netiek saņemtas gaidītās jūtas, parādās šaubas par partnera patiesumu. Mēs varam šaubīties arī par savām jūtām, ja partnerim piemīt tik daudz netikumu, kas mūs neapmierina. Sievietēm piemīt arī vēlme izmainīt savu partneri – "pārtaisīt pēc sava ģīmja un līdzības". Daudz kas rodas no stereotipiem, audzināšanas un citu ietekmes.

Strīdi var izcelties arī tad, ja partnerim piemīt tieksme pēc varas, kas vairāk gan raksturīgi jauniem cilvēkiem. Tāpat ir pāri, kam patīk attiecībās uzturēt tonusu ar konfliktu palīdzību, un par tādiem parasti saka – kas ķīvējas, tas mīlējas. Dažkārt tavam partnerim var piemist niķis no mušas izpūst ziloni – varbūt pat tikai tāpēc, ka viņam bijusi slikta darba diena un jāizgāž uz tevi dusmas. Tas var būt veids, kā pievērst sev uzmanību. Slēptie strīdi var arī palīdzēt pāra attiecībām, ja cilvēki paši neprot izrunāties mierīgā ceļā, jo kādā brīdī vienalga tas ir jādara.

Ja strīdi notiek pēc mierīga scenārija, partneriem ir vieglāk sakārtot attiecības, jo lieli skandāli reti rada uzlabojumus. Skandālu iemesli var būt: temperamenta īpatnības, tieksme uz konfliktiem, nogurums, savas vainas noliegšana, negatīva ietekme no apkārtējiem, neapmierinātība ar sevi vai partneri.

Vairāk par to, kā izvairīties no stresa un saglabāt mieru, uzzini šeit.

Nevajadzētu procesa laikā par katru cenu panākt uzvaru, jo tā vienmēr būs nepatīkams zaudējums tavam mīļotajam cilvēkam.

Strīda rezultātā ir nevis jānoskaidro ir otra cilvēka vainas pakāpe, bet jāizrunā pati problēmas būtība.

Neatgriezies pie sāpīgām atmiņām, runā tikai par esošo situāciju, kas tevi un tavu partneri uztrauc konkrētajā brīdī. Neaizraujies ar strīdēšanos, citādi aizmirsīsi, kas bija konflikta cēlonis, un neatrisināsi būtisko.

Konflikta laikā nevajag aizskart otra personību un partneri pazemot, pat, ja tu esi pārskaitusies, aizvainota vai greizsirdīga. Pat, ja varēsi viņam pēc tam atvainoties, mieles paliks ilgi.

Vairāk klausies partnerī un mazāk runā pati.

Neklusē atbildes vietā, jo klusēšana partnerim šķitīs kā vienaldzība, un skaidrāks nekas nekļūs.

Nesāc sarunu ar uzbrūkošiem vārdiem, lai otram nerastos vēlme aizstāvēties.

Nesalīdzi strīda laikā partneri ar citu, jo katrs pāris un situācija ir individuāls.

Nenodarbojies ar psihoanalīzi un neiesaisti strīdā citus cilvēkus – radus vai draugus.

Neaizskar strīda laikā partnera vājās vietas, citādi zaudēsi viņa uzticību.

Mēģini strīda laikā paskatīties uz sevi no malas – vismaz tā tu varēsi savaldīt savas emocijas un kontrolēt situāciju, lai nebūtu jānožēlo sava rīcība. Sasist partnera mīļāko krūzi nav nepieciešams.

Uzliec laika robežu strīdam, lai pārāk neaizrautos ar strīdēšanos un nesakāpinātu emocijas vēl vairāk.

Piedāvā partnerim situācijas risinājumus, lai jūs ātrāk nonāktu pie kompromisa.

Izvēlies strīdam piemērotu vietu – tā, lai jūs nedzirdētu bērni vai citi apkārtējie. Neizvēlies publisku vietu.

Mēģini laikā apstāties un nomierinies, lai skandāls nesagrautu tavas attiecības. Veic pirmo samierināšanās soli.

“Tēma ir plaša, taču jāsaprot svarīgākais - konflikts ir pēc būtības attiecībās rada izaugsmi, un patiesībā – ne tikai attiecībās. Pat pavērojot pasaules notikumus, konflikti un diskusijas ir veidi, kā risināt problēmas un uzlabot situāciju. Nav runas par agresiju un vardarbību, to, protams, nedrīkst pieļaut, bet par domu apmaiņu,” skaidro psiholoģe Baiba Bērziņa.

“Lai vai cik labi vīrietis un sieviete saprastos, nevar otra domas uzzināt no pusvārda. Ja partneris tavus mājienus neuztver, ir jārunā. Nav pāru, kas nestrīdas, un aizvainojums, dusmas, jebkas, ko tu noklusē, kādu dienu “izlauzīsies dienasgaismā”. Strīdēties ir veselīgi, taču galvenais ir saprast, kā to darīt pareizi un nenonākt galējībās, lai konflikts nebeidzas ar šķiršanos.”