Disciplīna, ja tā var teikt, ir kā plāns ledus, jo no vienas puses – tā ir absolūti nepieciešama, bet no otras puses – ja bērnu pārbiedēsi, būs visai viegli salauzt mazā cilvēciņa brīvību, bet līdz ar to arī personību. Vecāku uzdevums ir palīdzēt bērnam izaugt par pašpārliecinātu personu, kurš paļaujas nevis uz ārējo autoritāti, bet gan personīgo pārliecību: es daru, jo uzskatu to par nepieciešamu un pareizu, pat, ja tas man izdodas ar grūtībām.
Ja vecāki, alkstot disciplīnas, mājās rada pilnīgu kontroli ar daudziem ierobežojumiem un noteikumiem, un liek bērnam nemitīgi iekļauties šajos pasludinātajos rāmjos, diezin vai šādā gadījumā bērnā attīstīsies pašpārliecinātība. Mazais cilvēks koncentrēsies tikai uz to, lai nepakluptu, lai nekļūdītos, lai nepārkāptu vecāku izdomātās instrukcijas. Tādā ziņā disciplīna ir ļoti spēcīgs instruments, ar ko izdarīt spiedienu.