Pirmkārt, ir jāsaprot bērna darbību motīvi. Piemēram, pirksta zīšana vai matu virpināšana pirkstos var norādīt uz neapzinātu vēlmi samazināt stresu vai kliedēt garlaicību, bet, otrkārt, jāseko, vai tomēr jautājums jau nav nopietnāks un bērnam nav kādas neirozes, kuru pārvarēšanā palīdzēs vien ārsts.
Šajā lietā, kad jāmēģina bērns atradināt no kaitīgajiem ieradumiem, ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Ja tu viņu sāksi kaunināt vai, vēl sliktāk, bērnu sodīt par viņa rīcību, tad stress tikai pieaugs un situācija pasliktināsies. Palīdzi bērnam atrast citu izeju no viņa emocijām. Un neaizmirsti par tādu lietu kā pozitīvu pamudināšanu, uzmanības novēršanu: ja tava meita cauru dienu grauza nagus, lai viņa izvēlas, ko ģimene ēdīs vakariņās. Neskopojies ar uzslavām! Un šajā grūtajā procesā – esi pacietīga. Iespējams, tavs bērns ļoti cenšas pārvarēt šo kaitīgo ieradumu, taču ir dienas, kad to nākas darīt ar pārāk lielām grūtībām.