Kāpēc ir svarīgi izvēlēties bērna temperamentam atbilstošu pulciņu

Tavai atvasei ne īsti iet pie sirds pērnā mācību gada laikā iesāktā nodarbošanās? Iespējams, tā viņam vienkārši nav piemērota pēc temperamenta. Lūk, rekomendācijas, kur vajadzētu virzīt mazo holēriķi, sangviniķi, melanholiķi un flegmatiķi! Konsultē Ivans Ivanovs, konsultants pedagogu izvēlē.

Lai izaudzinātu zinātkāru un daudzpusīgi attīstītu bērnu, vecāki sniedz visu iespējamo atbalstu, tostarp sūtot savas atvases uz dažādiem pulciņiem. Tie ir sporta treniņi, svešvalodu kursi, mūzikas skola, dejošana, zīmēšana – variantu ir daudz un dažādi. Tomēr bieži vien bērns uz šīm nodarbēm neiet ar prieku, pamet tās, tikko kā iesācis to apmeklēšanu, vai arī no visiem spēkiem pretojas vecāku izvēlei, bieži pat sarīkojot "koncertus" pirms iziešanas no mājas. Vai tev ir pazīstama šāda situācija?

Protams, visvieglāk šādu bērna uzvedību var "norakstīt" uz slinkumu vai ietiepību, taču tas ne vienmēr tā arī ir. Lai pulciņi bērnam radītu prieku un viņš tur kaut ko arī iegūtu, noteikti ir vērts ņemt vērā bērna temperamentu un bērna vēlmes. Pavēro bērna reakciju dažādās situācijās, lai saprastu, kas viņam patiešām interesētu un kādā jomā viņš varētu attīstīt savas individuālās spējas, bet tikai pēc tam piedāvā viņam vairākus variantus, kas, pēc tavām domām, varētu bērnam patikt. Kā gan noteikt bērna temperamentu un nekļūdīties pulciņu izvēlē?!

Bērni melanholiķi ir daudz mierīgāki par saviem vienaudžiem, viņi ir lēnīgāki, viņiem nepatīk skaļas kompānijas un šie bērni periodiski "ieiet sevī", savā veidā attālinoties no reālās pasaules. Viņi daudz lasa un viņiem patīk filmas ar dziļu jēgu, bet pēc tam viņi vēl ilgi dzīvo redzētā iespaidā. Šis ir ideāls tips mākslai, jo melanholiķi spēj pat visbanālākajā lietā ieraudzīt tās neparastās puses. No šiem bērniem izaug talantīgi aktieri, mākslinieki un neordināri dizaineri. Galvenais – savlaicīgi pamanīt bērnā šo tipu. Piedāvā bērnam veselu nodarbību sēriju mākslas jomas pedagoga pavadībā. Izmanto savas "klusās peles" potenciālu, kur vien iespējams, ļaujot viņam izpausties savā iztēlē, un jau pavisam drīz viņš tevi pārsteigs ar oriģināliem darbiem.

Bērni ar flegmatisko temperamenta tipu racionalitātē neatpaliek no pieaugušajiem. Viņi ir nopietni, mierīgi, skrupulozi. Flegmatiķiem nepatīk pārmaiņas un viņi tām ir gatavi tikai tad, ja rūpīgi izsvēruši visus plusus un mīnusus, bet tu uz to vari tikai iegūt. Piedāvā bērnam izvēlēties jaunu nodarbi, ņemot vērā to, cik tā bērnam būs noderīga tālākā nākotnē. Piemēram, piedāvāt viņam datora dizainera, programmētāja, video montāžas kursus. Flegmatiķim piedāvāt nodarboties ar sportu vai mūziku ir praktiski bezjēdzīgi – viņš vairāk ir "prāta darba darbinieks".

Sangviniķi dzīvo kustībā: viņi vienmēr kaut kur steidzas, ļoti vienkārši iepazīstas ar jauniem cilvēkiem un bez apstājas ģenerē idejas. Lai negarlaikotos, viņiem pastāvīgi ir ar kaut ko jānodarbojas, taču ilgstoši noturēt uzmanību uz kādu vienu lietu, sangviniķi nav spējīgi. Ja tavs bērns ir tieši tāds, piedāvā viņam apmeklēt deju nodarbības vai pamēģināt sevi aktierspēlē – abos gadījumos rutīnas nebūs. Dažādi dejas stili, dažādas lomas un jauni numuri nedaudz "dezorientēs" sangviniķi, viņam nebūs sajūtas, ka viņš ilgstoši nodarbotos ar kaut ko vienu, tātad – viņam nebūs vēlēšanās šo nodarbi pamest. Starp citu, ja arī kas tāds notiks, viņš par to ilgi nebūs satrauks un ātri atradīs kaut ko citu.

Holēriķis ir sangviniķis kvadrātā un vēl nedaudz vairāk enerģijas. Viņu aktivitāte dažreiz pat kaitina, tādēļ vissaprātīgākais – bērnu ar šādu temperamentu "atdot" sporta vai deju treneriem, turklāt vislabāk izvēlēties tik ekspresīvu nodarbību veidu, kā viņš pats. Holēriķiem lieliski der visa veida balles dejas vai cīņas sporta veidi, bet ar mūzikas instrumentu spēlēšanu gan viņiem parasti tik labi neveicas – bērni vienkārši nav spējīgi stundām ilgi piemeklēt vajadzīgo noti un atkārtot vienas un tās pašas gammas. Arī ar aktiermeistarību viņiem īpaši neveicas. Holēriķis var pārāk iedzīvoties lomā un bieži vien pārspīlēt, tādēļ nav vērts domāt par aktiera profesijas izvēli, tomēr kā fakultatīvs kurss – aktierspēle – arī holēriķim netraucēs.

Lai izvēlētos bērnam ārpusskolas nodarbošanos, speciālists min tā saukto "pretrunīgo metodi": piedāvāt bērnam kaut ko tādu, kas šķietami viņam patiešām neder. Daži psihologi šo metodi uzskata par daudz iedarbīgāku personības veidošanas procesā. Tradicionāli, melanholiķus viņi iesaka nosūtīt uz aikido treniņiem, lai viņi iemācītos sevi aizstāvēt, bet holēriķus – uz kādu nodarbi, kas prasa pacietību, tādā veidā viņi varētu nedaudz "atvēsināt savus enerģijas krājumus". Kāds patiesības grauds jau šajā metodē ir, taču pamēģini bērnam paskaidrot, kāpēc viņam savs brīvais laiks jāvelta tam, kas viņam neiet pie sirds. Visticamāk, nekas labs no tā nesanāks, tā uzskata Ivanovs.

Galvenais, necenties bērnam uzspiest savas bērnības nepiepildītos sapņus, jo, redz, viņam ir savas vēlmes, bet tavs uzdevums – prast tās saklausīt un izvēlēties pareizo formu to apgūšanai.