Lūk, patiess un jautrs jaunās māmiņas stāsts par ceļošanu kopā ar mazu bērnu!
Ir labi pabūt aizjūras kūrortā vai otrā pasaules malā, ciemojoties pie vecmāmiņas. Bet tur nāksies lidot! Ak, kungs, kā mēs ar mazuli turp aizlidosim? Ir 2016. gads, kāpēc gan viņi vēl līdz šim nav izdomājuši teleportēšanos? Kratīties vilcienā – vēl sliktāk: labāk paciesties pāris stundas nekā dažas dienas. Taču tikai ne sēdēt mājās līdz brīdim, kamēr bērns sāks ūsas dzīt.
Biļetes nopirktas un atpakaļceļa nav. Tomēr diezgan bailīgi: ko darīt, ja mazais tik ļoti sāks niķoties, ka lidmašīnai nāksies nolaisties tuvākajā lidostā, lai mūs izsēdinātu? Varbūt jānopērk konfekšu maiss un jāizdala visiem ceļotājiem, lai iemantotu viņu labvēlību? Un vēl pa ceļam jāpaņem rotaļlietas un grāmatiņas, cepumiņi, bērnu autosēdeklītis, super aukle, kura palīdzēs ar visu tikt galā.
Tā, saņem sevi rokās! Visi lido, un nekas. Iztiks bez konfektēm. Visiem tāpat jāsaprot – ko gan no bērna paņemsi… Es tā mēģināšu panākt, lai mazulis līdz lidojuma sākumam būtu jau izspēlējies, izdusmojies un būtu tik noguris, ka… Esmu laba mamma, viss būs lieliski.
Stop! Bet nāksies taču viņu izņemt/ielikt ratos, lai izietu drošības pārbaudi? Viņš taču pamodīsies! Jā, mēs vēl neesam iesēdušies lidmašīnā, bet mans viltīgais plāns jau izgāzies. Lai tagad lidostas darbinieki paši viņu šūpo visu lidojuma laiku.
Urrā, mēs ejam uz iesēšanos. Tagad, Dievs dod, lai lidojumu neaizkavētu. Es jau tā piemēroju reisu, lai pagūtu starp barošanas reizēm. Ja aizkavēsiet – nevienam nebūs patīkami.
Tātad esam ieņēmuši savas vietas, mazulis guļ. Esmu laimīga. Paskatieties, cik esmu liels malacis. Nevaru noticēt, ka tik ļoti nervozēju. Sēžu, šķirstu žurnāliņu, bērns čuč, dzīve ir lieliska. Kad mēs nosēdīsimies, visi aplaudēs pilotam un man. Un es uzrakstīšu grāmatiņu par to, kā audzināt paklausīgus bērnus, kas noteikti pārsniegs ārsta Spoka (aut.- savulaik slavens ārsts Bendžamins Spoks. Sarakstījis virkni grāmatu par bērnu audzināšanu.)
O, nē! Mazais brīnumiņš mostas, bet mēs tikai esam nule kā izlidojuši. Šššš, aijā-aijā. Esi paklausīgs, zaķīt. Onkulis mums blakus jau tā neizskatās priecīgs, kad apsēdāmies savās vietās. Lūdzu, neattaisnosim viņa iepriekš paredzētās briesmas!
Bērns uztaisīja tādu seju, it kā taisītos kakāt. Ei, nemaz nedomā! Ņem vērā: mainīt autiņbiksītes lidmašīnā – tas nav tas, par ko visi sapņotu. Es tevi lūdzu: pacieties. Tu vari, es tev ticu.
Patiesībā tualete lidmašīnā var sacensties ar viduslaiku spīdzināšanas instrumentu. Kā gan es tur varu apgriezties un pārģērbt bērnu, ja atveramais pārtinamais galdiņš ir tikai nedaudz lielāks par pelei domātu paklājiņu, lai bērna kājas neatrastos podā?! Droši vien tas ir sods par maniem iepriekšējiem grēkiem.
Tikai neraudi! Nesmejies! Nu viss. Tagad esmu tā mamma, kuras bērns brēc pa visu lidmašīnu. Puisis mums blakus izskatās tā, it kā būtu gatavs ar izpletni izlēkt ārā pa avārijas lūku.
Šis lidojums nekad nebeigsies. Esmu izsmēlusi visus savus resursus. Ēst bērns negrib, spēlēties un klausīties pasaku – arī nē, un katru reizi, kad es cenšos pastaigāt pa eju un pašūpot mazo, sieviete no kaimiņu rindas krēsla skaļi izelpo un kaut ko nobubina pie sevis, kaut ko par dzimstības kontroles nepieciešamību. Stjuarte, vai jūs mums iedosiet miega zāles, lūdzu?
Jā! Mēs nosēdāmies! Paldies manai mammai un tētim, stjuartēm, māneklīšu izgudrotājiem, autiņbiksīšu un bērnu mitro salvešu ražotājiem, pilotiem, lidmašīnai un visām reliģijām! Vairāk es nekur nelidošu. Lai gan… Mums priekšā vēl atpakaļceļš.
Pazīstami? No vienas un otras puses? Būsim iecietīgi, mums visiem, ceļotājiem, taču ir kopīgs mērķis – nokļūt galapunktā un atpūsties!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
