Foto: PantherMedia/Scanpix

Skolas gaitu uzsākšana ir izaicinājums (psihologi to dēvē par krīzi) kā bērniem, tā vecākiem. Kā katra krīze, tā rada trauksmi, nedrošību un vienlaikus prasa jaunu prasmju attīstīšanu un paver iespējas augt. Vai ir pamats uztraukumam, kā bērnam iemācīt pārvarēt iespējamās grūtības, "Cālis" konsultē veselības centra "Vivendi" psiholoģe Kristīne Dūdiņa.

Vairumam vecāku skolas sākums rada pretrunīgas jūtas - prieku un arī bažas. Visbiežāk vecākus satrauc, vai bērns spēs būt veiksmīgs mācībās un kā viņam izdosies saprasties ar vienaudžiem un skolotājiem.

Ja raižu iemesls ir novērojums, piemēram, bērnam ir kādas socializācijas vai mācību grūtības, tās nevajadzētu ignorēt, bet gan apzināt dažādas atbalsta iespējas, sagatavot bērnu un skolotājus. Vecākiem ir būtiska loma mācību procesā, daudz iespēju iesaistīties, ietekmēt procesus skolā un palīdzēt bērnam būt veiksmīgam.

Pozitīva sadarbība ar skolu jeb kāpēc vērts apmeklēt vecāku sapulces

Vecāku lielāka iesaiste skolā, piedaloties vecāku sapulcēs, individuālās sarunās ar skolotāju, brīvprātīgi organizējot aktivitātes, ir salīdzinoši jauna prakse, kuru veiksmīgi īstenot mācās gan skolotāji, gan vecāki.

Reizēm vecāki nelabprāt iet uz skolu, jo nevēlas dzirdēt sūdzības par savu bērnu vai atrašanās skolā uzjunda nepatīkamas emocijas. Tomēr pētījumi parāda, ka bērniem, kuru vecāki aktīvi piedalās skolas aktivitātēs, ir labāki akadēmiskie sasniegumi, mazāk uzvedības problēmu un viņi biežāk pabeidz mācības vidusskolā. Tāpat novērots, ka skolotāji šiem bērniem pievērš lielāku uzmanību, agrīnāk pamana grūtības, kas var traucēt mācībās, un sniedz palīdzību.

Vēl pirms mācību sākšanas ir lietderīgi iepazīties ar bērna skolotāju, pastāstīt par savu bērnu un pārrunāt bažas, ja tādas ir. Tas palīdzēs skolotājam labāk saprast un atbalstīt tavu bērnu. Pārrunā, kā bērnam varētu palīdzēt veiksmīgi iekļauties skolā. Noskaidro, ko tu varētu darīt, lai palīdzētu bērnam. Ja nepieciešams uz sarunu uzaicini arī skolas psihologu. Šāda saruna var novērst daudz nesaprašanos un problēmu nākotnē, kā arī skolotājs novērtēs tavu kā vecāka gatavību sadarboties.

Ir sarežģīti un reizēm pat neiespējami atrisināt problēmsituācijas skolā, ja sadarbība starp vecāku un skolotāju ir pārtrūkusi vai slikta. Tā vietā, lai meklētu kopīgus risinājumus, puses vaino viena otru, bet bērna intereses diemžēl paliek novārtā un viņš nesaņem palīdzību.

Iemāci bērnam pārvarēt grūtības

Ikviens bērns skolā saskaras ar grūtībām un izaicinājumiem - reizēm mācības sagādās grūtības, attiecības ar vienaudžiem ne vienmēr būs jaukas un arvien kāda skolotāja prasības un mācīšanas metodes šķitīs nepiemērotas. Kā rīkoties, kad bērns žēlojas par to, kas skolā nepatīk?

Kā vecāki mēs vēlamies pasargāt bērnus no satraukumiem un nodrošināt labāko izglītības vidi. Tomēr zināma deva izaicinājumu ir svarīga bērna attīstībai. Tas gan nenozīmē, ka vajadzētu atstāt bērnu savā vaļā un nelikties zinis par viņa grūtībām - lai pats mācās peldēt! Vecāku attieksmei un atbalstam ir būtiska nozīme, lai bērns iemācītos daudzpusīgi izvērtēt situāciju un iespējamos risinājumus.

Nesteidzies ar padomiem vai situācijas atrisināšanu bērna vietā, bet rosini bērnu apsvērt, kā varētu uzlabot situāciju un izmēģināt dažādus risinājumus. Turklāt nav jāgaida lielas problēmas. Kāds bērns regulāri kaitina, jāsēž vietā, kur nevar labi redzēt, ir grūti koncentrēties, nāk miegs, nevar paspēt atnākt laikā vai nepadodas lasīšana - tās visas ir problēmas, ar kurām saskaras bērni skolā un paver iespēju attīstīt prasmes tās paust cieņpilni un konstruktīvi. Ja tomēr bērnam neizdodas tikt galā un nepieciešama tava palīdzība, piedāvā to!

Mācības skolā pastiprinās nepieciešamību attīstīt arī citas sociāli emocionālas prasmes, kur var būt nepieciešams vecāku atbalsts - spēju regulēt emocijas, plānot un organizēt savu darbību, būt neatlaidīgam, sadarboties.

Pamani, kad nepieciešama palīdzība

Ja bērnam ir kādi mācīšanās vai uzvedības traucējumi, uzsākot mācības skolā, tie kļūst īpaši pamanāmi. Par mācīšanās traucējumiem var liecināt grūtības lasīt, rakstīt vai rēķināt, grūtības koncentrēties, atcerēties, organizēt savu darbu vai sekot norādījumiem, vāja kustību koordinācija vai laika izpratne, nepiemērota uzvedība sociālās situācijās. Nereti vecāki un pedagogi pārāk ilgi cer, ka bērns pāraugs grūtības un palīdzība tiek sniegta novēloti, kad bērns ir ievērojami atpalicis no vienaudžiem un palīdzēt ir daudz grūtāk. Ja tavam bērnam ir šādas grūtības, iespējami ātrāk vērsies pie speciālista skolā vai ārpus skolas, lai kopā izvērtētu, kāds atbalsts tavam bērnam nepieciešams.

Liela nozīme ir vecāku attieksmei un rīcībai, kas pauž - mēs varam piedalīties un veidot tādu vidi, kas atbilst mūsu vajadzībām un ikviena problēmu situācija ir atrisināma. Ja bērnam būs kādas grūtības, pieaugušie viņu sadzirdēs un atbalstīs. Tāpēc svarīgi, lai vecāki būtu jutīgi pret bērna vajadzībām, izzinātu iespējas atbalstīt bērnu un turpinātu mācīties un attīstīties arī paši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!